Viens algoritms tomēr visiem neder...

Pētot pašmāju realitātes šovus, dažnedažādas talantu fabrikas, dziedātprasmes un tamlīdzīgus konkursus, lēnā garā nonācu līdz šim rakstiņam. Tā teikt, sakrājies...

Ir skaidrs, ka vietējām TV kompānijām ir lētāk un iespējams pat saimnieciski izdevīgāk uzražot kādu pašmāju šovu kurus monetizē, piesaistot dažnedažādus sponsorus un atbalstītājus, protams ieskaitot pašu konkursantu tuviniekus un draugus kuri  tādēļ, lai viņu lolojums netiktu izbalsots, sūta nenormālu apjomu paaugstinātas maksas īsziņas, jo ne es ne mana ģimene nedz arī man pazīstami cilvēki to nav darījuši nevienu reizi,  un lai segtu šos izdevumus paņem ik pa reizītei kādu kredītu no nebanku kreditētājiem.

Bet ar to jau nav gana, protams pokemoniem gribās ātrāk tikt slavas saulītē un viņi ir gatavi darīt visu, lai tikai panāktu šo cēlo mērķi un nokļūtu slavas saulītē. Realitātes šovu dalībnieki tiek ieslēgti telpās, bet, lai parādītos kāds ekšens, (un ekšens ir vajadzīgs, jo bez ekšena nebūs reitinga) telpās tiek ienests alkohols, protams nākošajā dienā ir atkal par ko visiem parunāties, kā tas pēc kārtīgas lauku diskotēkas pienākās, kāds izkāvies, kāds vēnas griezis, kāds izdomājis parādīt sevi pilnā krāšņumā. 

Reklāmistiem ir tāds teiciens, ja nu neko vairs nevarat izdomāt sava produkta reklāmai, izmantojiet pupus, pupi strādā vienmēr, tomēr šim nevar piekrist, jo kailu sieviešu izmantošana (argumentējot to, ka tas ir viegli erotisks un vispār māksliniecisks faktors), pēc daudzu reklāmas nozares profesionāļu domām tomēr novērš uzmanību no reklamējamā produkta (ja kādam vajadzēs, sameklēšu kur tas tika analizēts). Bet nu tā tāda liriska atkāpe, atgriežoties pie mūsu pašmāju daiļavām, manuprāt seksa blogere jau ir kļuvis par lamuvārdu, savā laikā to skaisti ar jaunu sparu (nebūt ne pirmā seksa blogere, bija arī kādas LV prostitūtas dienasgrāmata, kurā viņa iztirzāja savus klientus), uzsāka @Merelina, simpātiska, gudra u.t.t. u.t.j.p sieviete, bija interesanti palasīties par viņas piedzīvojumiem, tad to sāka kopēt jau vesels bataljons, pašpasludinātās seksa karalienes un seksīgākās titula īpašnieces par visām varēm centās pierādīt, ka lūk, viņu krūšu forma ir daudz skaistāka, no rakstiem pārgāja nākošajā līmenī, un ķērās pie darbiem, laikam jau vairs nav nevienas, kura alkstot pēc mediju uzmanības nebūtu izģērbusies  kameru priekšā, tā teikt, lai būtu ko mazbērniem parādīt, protams ir bijuši perebori, neatceros, kā sauca to būtni kura piedalījās resnīšu realitātes šovā, bet atklājās, ka meitene filmējusies hardcore porno filmās, Okartes dalībniece – „afrolatviete”?(kas tas par tādu jaunvārdu) mācoties vidusskolā, pašķībi padziedāja, bet lūk tagad būs Latvijas pārstāvētā Playboy modele (re Latvija vairs netiks asociēta ar blondu, skaistu un gudru sievieti, bet ar visparastāko nēģeri, pardon- afrolatvieti ), tas kas ir-seksa propoganda, kura tiek potēta nenobriedušajās coca-colas nodzertajās smadzenēs? 

Savā laikā tāda organizācija, kā  ”Papardes zieds” staigāja apkārt pa skolām un mācija bērniem , kā pareizi lietot prezervatīvus un vispār kas ir kontracepcija, bērni mums advancēti, kā minimums saprot to, ka ja devaisam nav toučskrīna, tad tā ir vakardiena, un ātri saparata, ka pareizākā metode ir nevis lietot prezervatīvus, bet lai samazinātu dzimstību tīņu vidū, ātri vien popularitāti ieguva orālais un anālais sekss, kā lieliska alternatīva, dzimstības samazināšanā tīņu vidū, dažās skolās pat parādījās jauno māmiņu istabas, kurā neveiksmīgās mīlestības sekas var gaidīt savas māmiņas starpbrīžos, ir protams arī apzinīgas meitenes, kuras kādu dienu no rīta stāvot rindā  pirms manīm, apzinīgi saviem 2 jogurtiem un ābolam, pievienoja savām skolas pusdienām,  arī paciņu prezervatīvu. 

Ja agrāk bija diezgan populārs mīts par to, ka sieviešu-slavenību karjera vienmēr iet caur producenta gultu, tad šobrīd ir pilnīgi skaidrs, pat ja tev ir talants, bet tu neparādīsi savus pupus, tu pavisam noteikti slavena nebūsi, nu vismaz kā minimums, tad jābūt seksa skandālam ar vecu onkuli, kā to piemēram izdarīja nepilngadīgā, aktrises  Zeltiņas meita ;)

P.S. Vispār to pupu jau ir kļuvis tik daudz, ka drīzi arī šis reklāmistu postulāts tiks gāzts, vajadzēs meitenēm sevis popularizēšanai kaut ko jaunu izdomāt.

Anekdote ar morāli:

Vilcienā kopā brauca  3 programmētāji un 3 jūzeri, jūzeriem 3 biļetes, programmētājiem viena. Parādījās kontrole, programmētaji ātri iemūk tualetē, un gaida kad kontrolieris pieklauvēs pie durvīm. Kontrole pienāk, paklauvē, programmētājs pa durvju šķirbu pasniedz biļeti, kontrolieris aiziet. 3 programmētāji un 3 jūzeri devās ar vilvcienu atpakaļ. Jūzeri nopirka 1 biļeti, programmētaji nevienu. Parādījas kontrole, jūzeri ātri aizmuka uz tualeti, programmētāji pēc brīža šiem pakaļ. Programmētāji paklauvēja pa tualetes durvīm, jūzeri pasniedza pa šķirbu vilciena biļeti. Programmētāji to paņēma un iemuka blakus tualetē. Jūzeri tika no vilciena izsēdināti.... Ko no šī var secināt. Ka nevienmēr viens un tas pats algoritms, strādās vienādi, viss ir atkarīgs no tā, vai tu esi programmētājs vai jūzeris. JJ:J

Skaties TV arhīvu bez ierobežojumiem

Jau no šodienas par to pašu cenu Interneta TV skatītāji saņem vēl vairāk – piecu populārāko kanālu (LTV1, LTV7, LNT, TV5 un Kanāls 2) TV raidījumu arhīvu, kurā var noskatīties pēdējo 5 dienu raidījumus sev vēlamā laikā. 
 
Baudi patieso TV skatīšanas brīvību, jo vairs nav jāpielāgojas TV programmai un nav jāuztraucas, ka tiks palaista garām hokeja spēle vai iemīļots seriāls. Vairs nekādas piesaistes laikam un vietai, jo Tu pats izvēlies, ko un kad skatīties! http://www.lattelecom.tv/arhivs
 
Vairāk informācijas par šo pakalpojumu meklē Lattelecom  TV mājas lapā www.lattelecom.tv!
 
-----------------------------------------------------------
 
Atgādinām, ka pirms dažām dienām 26.februārī ir noslēgusies Lattelecom akcija, kuras ietvaros bija iespējams pieslēgt jaudīgu Lattelecom internetu bez ilgtermiņa saistībām kopā ar citiem bonusiem.

Ir "Pasaules iekarošanas plāns"? Jeb vienkārši par inovācijām.

Jau ilgāku laiku gribējās man šo tēmu pacelt, bet apņemšanās radās tikai pec vakar notikušā TechCrunch Baltics pasāciena, kurš mūsu mazajā Latvijā bija viens no ievērojamākajiem notikumiem jo spēja sapulcināt, gan leģendāras personības, kuras ir investējušas daudzos interneta stārtapos un jomas profesionāļus, kuri ir spējuši savākt, gan komandu, gan arī piesaistīt savam projektam finansējumu. Protams visiem ir interesanti uzzināt, kas ir tas veiksmes faktors, kas palīdzējis tiem vai citiem pacelt savu projektu piesaistot investorus un iedvesmoties no tiem, lai radītu ko jaunu, mainītu pasauli un justos labi, kā tas pienāktos jebkuram projekta vadītājam. Patiesība ir mazliet skarbāka, kā sākotnēji varētu likties, nepietiks tikai ar to, ka Jums ir ideja, vajadzēs daudz un smagi strādāt, lai šo ideju paceltu saulītē, ja vēl Jūsu idejai tiek pieķerts jēdziens „innovatīvs risinājums”, tad skaitiet, ka projekta realizācija būs vēl grūtāka, nekā sākotnēji varētu šķist. Un te mēs nonākam pie vietējiem naudas dalītājiem, riska kapitālfondiem un investoriem. Laikam jau katrs kurš Latvijā ir mēģinājis sameklēt naudu savai „inovatīvajai idejai, kas spēs mainīt pasauli”, tādi nosaukumi, kā LIAA, Capitalia, Imprimitur Capital u.t.t. nosaukumi nav sveši.

Bet nu visu pēc kārtas, un ar humoru, jāpaceļ ne tik seni notikumi, kad savā ziņojumā LIAA pārstāvji, lai atskaitītos par budžeta izlietojumu inovatīvo tehnoloģiju atbalstīšanā, kā vienu no Latvijas veiksmes stāstiem pieminēja mūsu pašu bāleliņa izgudroto kokosriekstu griežamo aparātu, un tā tiešām ir patiesība, nevis neizdevies joks, puisim tas bija mūža sapnis, LIAA to pilnā nopietnībā atbalstīja un ir radīts produkts, kas tagad krogu, bāru un restorānu darbiniekiem atvieglos dzīvi, jo ar tādas uzpariktes palīdzību var vieglāk atvērt kokosriekstu. Nākošais stāsts atkal bija par lauku novadu pašvaldību organizētajiem konkursiem, jaunu uzņēmumu radīšanai, piešķirot stipendijas biznesa uzsākšanai, vienā no pašvaldībām tikai iesniegti 3 jaunu uzņēmumu biznesa plāni un idejas: 1. Ceļu un trotuāru apsaimniekotājs (nu ok, tur maza nianse, uzņēmuma īpašnieka ģimene draudzējas ar pašvaldības vadītāja ģimeni, radi gan nav, bet uzņēmums tagad apsaimnieko pašvaldības ietves un ceļus, tos kopj ņemās un darās, lai arī to pirms tam darīja pašvaldības uzņēmums, pašvaldība to pamatoja ar saimniecisko izdevīgumu) 2. Datoru remontēšanas pakalpojumi (nu pa lielam tas nozīmē windas pārinstalēšanu un nodegušās videokartes nomaiņu uz jaunu, nu ik pa laikam ar porno resursu ļaundabīgo vīrusu kompīšu savešana atkal darba kārtībā) arī vienbalsīgi tika atbalstīts

3. web risinājumu izstrāde (piedāvātais risinājums bija pašvaldības apsaimniekošanā esošo mājsaimniecību norēķinu sistēmas izveidošanā ar mērķi optimizēt apsaimniekošanas izdevumus, parādnieku monitoringu, norēķinu digitalizāciju un problēmsituāciju ātrāku apzināšanu) projekts tika noraidīts, kā nevienam nevajadzīgs, nesaprotams un neizdevīgs.

Nu un kāds interesants gadījums vienā no riska kapitāla fonda organizētām pārrunām ar jaunajiem uzņēmējiem kuri meklēja naudu sava”pasaules iekarošanas”plāna realizācijai.

Uzstājas divi jauni džeki, kuri acīmredzami tiešām bija izlasījuši visu specializēto literatūru, lai varētu dzelžaini noturēt savas pozīcijas potenciālā investora acīs, un par ko bija šis stāsts: stāsts bija par Kalifornijas slieku audzēšanas un biohumusa ražošanu (kas arī ir galvenais biznesa produkts), aprēķins ir vienkāršs: nopērkam 100kg slieku, iemetam viņas atkritmu kaudzē, vairojas sliekas ar ātrumu x2 gada laikā, un iegūstam biohumusu, kuru pēc tam tirgojam uz velna paraušanu, liekas zelta ādere, tiešām, sliekas vairojas nereāli ātri, produkcija rodas gandrīz nekustinot pat mazo pirkstiņu, biohumuss ir ļoti pieprasīta prece no dārznieku un saimniecību puses, kā ekoloģisks produkts, sliekas vairojas, kā trakas, zvejnieku un zivjsaimniecību arī mums ir vesels lērums, vienu vārdu sakot investors māj ar galvu, jo biznesu viņš „saprot”, visi applaudē, un dīls var tikt noslēgts, investors apmierināts, jo galvā jau viņš ir saskaitījis cik ātri viņš spēs nopelnīt savu naudu. Viss būtu labi, bet tad sāk runāt džeki kuri sāk runāt par mākoņošanas perspektīvām nākotnē, ko no tā iegūs uzņēmēji un vienkāršie datorlietotāji, kāpēc pie tāda risinājuma ātrāk vai vēlāk nonāks visi uzņēmumi kuriem ir svarīgi optimizēt darba procesus un nezaudēt jaudas, bet investors uz viņiem skatās kā uz citplanētiešiem, jo viņi runā viņam nesaprotamos terminos, investors nesaka- džeki es vispār nesaprotu kas ir mākoņošana un ko viņš ziemā ēd, viņš saka savādāk: parādiet biznesa plānu, plāns tiek parādīts, jo skaidrs, ka bez tā nu nekur nevar, ok, un tagad parādiet man strādājošu prototipu, lai es saprastu kur ir fiška - investors turpina. Tiek parādīti ārzemju analogi, bet investors vēl joprojām nesaprot, par ko ir saruna, un ar frāzi, man šis vēl ir jāapdomā, praktiski investīciju piesaistes sarunu beidza uz visiem laikiem.  Stāstam bija turpinājums, kad puiši satika investorus kuri saprata par ko viņiem stāsta, uzsita uz pleca, parakstīja līgumu, iecēla birojā Londonā, iedeva 1 miljonu dolāru, un puiši strādā pilnā sparā, tomēr ne zem Latvijas karoga.

Ko no šejienes var mācīties, gribat tikt saprasti, meklējiet sev līdzīgos. Runājiet ar tiem kuri vēlas Jūsos klausīties, neatkāpieties no uzdotajiem mērķiem, nebaidieties no grūtībām, jo sākums visiem veiksmes stāstiem vienmēr ir bijis grūts un brīžiem uz izjukšanas robežas.

Kā es vinnēju ZZ "konkursā"!

Krāpnieki neguļ un turpina savu rūpalu ar dažādām viltībām cenšoties tikt, gan pie skaidras naudas, gan Zelta Zivtiņu kodiem, gan citiem labumiem,, kas nu kuram tuvāks un vajadzīgāks,
Tā nu viņš ir, kā teica Romas imperators Vespasians „Pecunia non olet”.
Tā nu es vakarā sēžu, nevienu neaiztieku, pēkšņi iezvanās mans telefona aparāts, uzmetu acis pulkstenim, kurš jau rāda astoto vakara stundu, piefiksējot, ka numurs 26940005 nav manu kontaktu sarakstos tomēr izlemju atbildēt, mazums, kas noticis, lai arī biežāk izvēlos ignorēt nepazīstamus numurus, tomēr intuitīvi, pieļāvu, ka kāds no paziņām mēģina mani sadabūt rokās jo ir kaut kāda forsmažorā situācija.
Paceļu klausuli, jauna sievietes balss man uzreiz no starta sāk sarunu:”Labvakar, Jūs šodien laimējāt ZZ rīkotajā konkursā, Jūs esat vinnējuši sarunu karti 10Ls vērtībā!” Un tik tālu jau man bija skaidrs, ka tas ir viltnieku zvans, kad viņa man turpina ar sekojosu frāzi: „kādu pieslēgumu Jūs lietojat?” Uzreiz pasmaidot un ātri pārmeklējot atbilžu variantus, izlēmu ka jāspēlē teātris līdz galam, saku : „nu vispār man Amigo, bet es gribu ZZ ja jau par velti man dod” Klausules otrā galā iestājās pauze...sarunas algoritms bija nojucis...
Bet nē, negribēja cilvēciņš padoties...
OK, bet nu Jūs to balvu gribat saņemt?
Protams, ka gribu sūtiet ar kurjeru šurp.
Nu tad sākumam Jums ir jāatsūta derīgs ZZ kods par 1,95Ls.
Bet kur to zelta zivtiņu vispār šitādā vakarstundā var nopirkt?
RIMI, Pastā, Maximā,: - seko ātrs „dīleru” pārskaitījums.
O-O, saku, ka baigi tālu, un negribās nekur vilkties, bet nu konkurss paliek konkurss, bus vien jāiet, bet nu man mamma teica, ka šitā uzdarbojas krāpnieki, bet es Jums ticu, jo viņa vecs cilvēks, viņai krāpnieki ir uz katra soļa, sākot ar deputātiem, beidzot ar kasieri veikalā, un man tikai jāizdomā, kā viņu tagad pārliecināt, lai viņa man iedotu 2Ls, lai es varu to zelta zivtiņu nopirkt.
Otrā klausules galā atkal iestājas monologa satura analīze...
Nu, Jūs kad atsutīsiet to kodiņu, tad uzreiz saņemsiet pretim 10Ls koda numuru telefonā, un varēsiet parādīt to savai mammai.
Es saku, nu jā, tas ta man skaidrs, bet man jāprasa tie 2Ls ir mammai, un viņa man nedos ja nebūs pārliecināta, vispār mēs varam viņai pierādīt sekojoši, man draugos beigusies statistika un viņa maksā tikai 35 santīmi, ja Jūs varētu tagad ātri man to statistiku pasūtīt, es varētu mammai parādīt draugos, ka man ir pasūtīta statistika, un ka nekādas krāpšanas tur nav, viņa man to naudu uzreiz iedotu. Es Jums tagad aizsūtīšu kodu, uz kuru tā statistika ir jāpasūta.
Nu un kā saka krievi- „žadnostj frajera sgubila”, un  turpinās TELE2 „operatores” saruna, šī saka, labi, bet tad Jums obligāti ir jāatsūta tas ZZ kartiņas kods, jo savādāk mēs Jums atslēgsim izejošos zvanus.
Saku, OK paldies par dāvaniņu, un nolieku klausuli, aizsūtu mazajai viltniecei, statistikas kodu, un par sarunu aizmirstu.
Tālāk seko joki, atnāk SMS ar tekstu, nu kad sūtīsi to zelta zivtiņas kodu? Jau gribēju teikt, ka statistika ta nav pasūtīta, ieeju draugos, un skatos, LOL, statistika sākusi darboties, smējos es ilgi, pēc minūtēm 30 sekoja jau zvans, ka mani iesūdzēs policijā, par to ka esmu apmānijis TELE2,  un lai labāk tomēr tomēr to kodu atsūtu. Izmisīgi tomēr tas cilvēciņš gribēja tikt pie investētajiem santīmiem, un negribēja padoties, un tad es mazliet cilvēkam izskaidrojot patieso situāciju, kāda ir izveidojusies, teicu, ka šo šedevru es vēl izlkšu netā : ko arī esmu nupat izdarījis.
P.S. Cik man gūgles tante parāda, tad telefona īpašnieks, mitinās kaut kur Sakstagala pagastā, Rēzeknes rajonā. Tā lūk dažreiz sanāk, kad čomus no rajoņčika, mēģina uzmest neaptēstie ciemata iedzīvotāji.