Vienā videoklipā apkopoti šaja gadā populārākie youtube.com video varoņi.
31.12.10
14.12.10
Vinnijs Pūks krieviski...
Mētājās man uz cietā diska šī bērnības dienu multenīte, krievu valodā, tie kuri to saprot pasmiesies no visas sirds, latviski mēģināsim sataisīt apmēram 2 nedēļu, laikā, bet domāju, ka tik smieklīgi mums vienalga nesanāks.Pagaidām skatamies šo un smejamies visi kopā.
13.12.10
Post Affiliate Pro platformas apskats
Sen jau bij jābūt šim rakstam, bet nu nobriedu tikai tagad, jo kārtējo reizi pie affiliate (lasi partneru) programmas izveides, nostājos dillemas priekšā, kādu platformu labāk piedāvāt, taisīt savu vai iet kādā tīklā, vai tomēr izvēlēties gatavu risinājumu.
Visu manu pārliecību par platformas efektivitāti un lietošanas ērtumu salika pa plauktiņiem Lattelecom ar savu partnerprogrammu kura nostartēja ar lielu troksni pagājušajā gadā un šobrīd atrodoties daudzos privātajos web resursos Jūs redzat šīsLattelecom reklāmas, protams arī šajā vietnē :)
Iemesls ir vienkāršs šādai izvēlnei, platforma ir iztestēta, dod iespēju partneriem apskatīties visu iespējamo statistiku, kura viņu spētu ieinteresēt, lai spētu atsekot interesentu aktivitātēm un citām lietām.
Lielos vilcienos runājot, reti kvalitatīvs platformas kontrolpanelis, kas man kā iesaistītajam partnerim dod pilnīgu pārliecību, par to, ka viss tiek kontrolēts.
Par to, kā izskatās šī platforma no iekšienes, rakstīja Aigars savā blogā, šeit.
Post Affiliate Pro platforma, nav nedz pirmais, nedz pēdējais risinājums, tomēr interfeiss un iegūstamā statistika kuru var analizēt un attiecīgi plānot savas aktivitātes ir ļoti liels pluss.
Bet nu visu pēc kārtas.
Attēlā ir redzams, ka tiek piedāvāti 4 platformas iegādes varianti.
Apskatīt lielākuXpress, Professional, Ultimate, Network, katrs paredz savas iespējas un ierobežojumus.
Attiecīgi cena mainās no 199-1899USD.
Xpress ir paredzēts maziem partnerprogrammu risinājumiem kuriem nav nepieciešamas profesionālas papildiespējas un vēlas tās iegādāties vēlāk vai atsevišķi, attiecīgi, tiek ierobežotas, gan administrēšanas iespējas, gan funkcionalitāte. OK, bet kas tad ir mazs affiliate risinājums?
Šāds risinājums ir piemērots lokālam produktam vai atsevišķai cilvēku grupai, kuriem nav nepieciešamas baneru rotācijas, ir tikai viens produkts par vienu cenu, ir tikai viena valūta, nav apakšpartneru.
Professional tipa licence mums jau ļauj saņemt visus iepriekšminētos labumus un vēl papildus dažas citas funkcijas tomēr šajā versijā, mēs vēljoprojām netiekam nedz pie platformas integrācijas risinājumiem, nedz pie platformas apdeitiem u.t.t.
Ultimate versija piedāvā absolūti visas iespējas, kas ir nepieciešamas stabilam partnerprogrammas darbam, tiek atbalstītas dažādas preces vai produkti, dažādi piemērojamo izmaksu moduļi, attiecīgi tos mainot un piemērojot vai nu atsevišķiem partneriem, vai nu atsevišķām preču grupām.
Protams tiek piedāvāti jau gatavi skripti, kas palīdz šo platformu ieintegrēt jūsu webā, kas attvieglo dzīvi gan Jums, gan arī nerodas papildus izmaksas uz programmēšanu. Attiecīgi, šāds risinājums ir piemērotāks interneta veikaliem ar daudzām un dažādām precēm, vai partnerprogrammām, kuras piedāvā iegādāties preci vai produktu par dažādām cenām, kurās tiek plānots atbalstīt apakšpartneru tīklu (apakšpartneris ir aktīvāko affiliate mārketeru piesaistīti cilvēki kuri arī izplata šo pašu produktu izmantojot savus resursus), kur tiek plānots mainīt un variēt izmaksājamo komisiju atkarībā no darījumu skaita vai summas u.t.t. Patiesībā, šāda platforma apmierina visas prasības kuras var tikt izvirzītas no e-komercijas darboņiem un partnerprogrammā iesaistītajiem cilvēkiem.
Network tipa licence ir gatavs risinājums affiliate tīkla izveidei, kurā iesaistās jau dažādi e-komercijas pārstāvji, vai reklāmdevēji, kuri savukārt katrs pārdot savu preci vai produktu izmantojot jau tīklā iesaistītos partnerus, vai arī piesaista tos paši, partnerprogrammu tīkli tradicionāli tiek uzskatīti par uzticamāku partneru izvēlē, jo tīkla pārraudzītāji kontrolē izmaksu korektumu, novērš domstarpības ja tādas rodas starp partneriem, kā arī sniedz atbalstu platformas lietošanā, kas parasti nav iespējams mazos uzņēmumos resursu trūkuma dēļ. Klasiskie un paši lielāki partnerprogrammu tīkli tradicionāli tiek uzskatīti clickabnk.com, kas vairāk ir orientēta uz fiziskām personām un to produktu pārdošanu, un cj.com, kas piedāvā daudzu un dažādu kompāniju piedāvātās partnerprogrammas, ir vēl daudzi citi tīkli, tomēr ne tāds bija šī raksta mērķis.
Paredzot, ka Latvijā affiliate mārketings būs tikpat neatņemama ikdienas interneta sastāvdaļa, šobrīd ir vēl pēdējie mirkļi kad atsevišķās preču vai sniegto pakalpoju grupās nav absolūti nekādas konkurences, kas nozīmē, aktīvi izmantot interneta potenciālu, sava biznesa veicināšanai.
P.S>Post Affiliate Pro var iegādāties no oficiālā izplatītāja, spiežot šeit.
06.12.10
Praktiskais latvietis, jeb 11 padomi, kas var noderēt...nu ja, iespējams arī Tev!
- Ja Jums ir pa rokai spēcīgs magnēts, pienesiet to tuvāk TV ekrānam (televizori der tie kuri ir ar garo pakaļu) un pavalkājiet to nestedzoties pa apli. Jūs ieraudzīsiet neaizmirstamus skatus! Smieklīgas sejas izteiksmes, un smukas krāsu pārliešanās efektus, gluži kā ar datoru. Visu pat nemaz nepārstāstīt... Apmāciet kaimiņu bērnus un uzdāviniet viņiem arī pa magnētiņam, lai kaimiņi priecājas.
2. Ja Jums ir aizsērējis virtuves stāvvads, un visa šmuce no augšējiem stāviem nākot lejā, lejas pie jums iekšā, paņemiet lupatu, un cieši jo cieši iespiežiet to izlietnes caurumā, kad tas ir izdarīts, mierīgi ejiet skatīties televizoru. Kaimiņi paši, gan izsauks santehniķi, gan sataisīs visu, gan samaksās santehniķim par darbu.
3. Ja aizsities ir tualetes stāvvads, tad apklājiet to ar pārs avīzēm un pēc tam spēcīgi ar spilvenu uzsitiet pa poda cauruma vidu. Par rezultātu paziņot!
4. Ja Jūs patstāvīgi nolej augšstāva kaimiņi, tātad Jums ir veci griesti, bet viņiem grīda.... 2 vadi un 220v atmācīs viņus lietot tualetes podu. Ir pārbaudīts.. strādā diezgan efektīvi ja vien cilvēkiem nav skapī noglabāti specapavi:)
5. Ja Jūs dzīvojot augststāvenē mīlat papīpēt uz balkona un izsmēķi izmest kaut kur lejup, kas noteikti var kļūt par iemeslu skandālam ar kādu kaimiņu, tad nemainiet savus ieradumus! Vienkārši noliekiet uz balkona vienmēr pa ķērienam lūpu krāsu. Tad neviens tiesu medicīnas eksperts nevarēs pierādīt, ka Jūs esat šo izsmēķi sviedis lejup.
6. Ja ziemas vakarā, kad mazliet piesalst, Jūs pačurāsiet uz kaimiņa mašīnas durvju atslēgcauruma, tad viņš otrā rītā pavisam noteikti nokavēs darbu.
7. Tosols....nja...ja tas tiek uzliets uz mašīnas vējstikla kura pieder Jūsu nīstamajai sievasmātei, ĻOTI ilgi nav atmazgājams un rada neaprakstāmas optiskās ilūzijas.
8. Apgriežiet atpakaļskata spoguli savā automašīnā uz otru pusi, un noregulējiet to tā, lai tie auni kuri dažreiz aizmirst izslēgt tālās gaismas, vai arī tās ieslēdz tieši braucot Jums garām, paši arī tās ieraudzītu.
9.Atnesiet sev slīdzi uz darbu tumbiņas, un pieslēdziet tās pie sava datora. Palaižiet kādu porno spēlīti ar atbilstošām skaņām, bet uz kolēģu aizrādījumiem palūdziet, lai viņi Jūs neatrauj no darba.
10. Izskaitļojiet veikalu, kurā apģērbus iegādājas Jūsu priekšnieks, noperciet sev tieši tādas pašas lietas, kādas nēsā Jūsu priekšnieks un katru dienu velkiet šīs drēbes katrā nākošajā dienā, lai zinātu ko priekšnieks ir bijis uzvilcis, ejot uz darbu, rezultāts būs diezgan ātri jūtams.
11. Ja ofisā Jums ir diezgan auksts, nopērciet litru medicīniskā (bet var arī tehniskā) spirta, ielejiet to kastrolītī. Katliņu uzliekiet uz ķieģelīšiem vai cita ugunsdroša materiāla, telpas centrā un aizdedziniet spirtu. Pēc piecām minūtēm telpā būs tik silti kā pirtī!
Aktuālie Lattelecom pakalpojumu īpašie piedāvājumi
29.11.10
Vēl viens smieklīgs stāsts...
Vēl viens hīts kuru jāizlasa, atradu gan netā, tiesa atkal citā valodā, autors atsauci nebij licis un godīgi pateicis, ka raksts nav viņa, tad nu ņemu un tulkoju pa savam, autortiesību aizstāvjus ignorēšu:)
Patiesībā jau nenotika nekas smieklīgs, pilnībā vesels vecis, ņēma un pielika pilnas bikses pilsētas centrā. Smieklīgākais ir tas, kā tas viss notika...
Eju es pa ielu, nevienu neaiztieku un te man sagribējās vienkārši papirst, ārā mazliet uzsalis, un tādā salā skaidrs ir tikai viens - ātrāk jātiek līdz mājai, un lieks siltums nekad nemaisa, skaidrs, ka forši nolaist gāzītes ir katra īsta veča lieta un ja vēl to var izdarīt ar tādu stilu, ka 16kvm istabā, pat pēc tam sveces dziest no gaisa spiediena izmaiņām tad tā es pat teiktu ir meistarklase..
Nopirdos....un jau tajā pašā laikā sapratu, atbraucām...Stāvu un diršu biksēs tieši ielas vidū... Sūds jau pats lien ārā un nevienam neprasa atļauju procesa turpināšanai
Nopirdos....un jau tajā pašā laikā sapratu, atbraucām...Stāvu un diršu biksēs tieši ielas vidū... Sūds jau pats lien ārā un nevienam neprasa atļauju procesa turpināšanai
Mani vienmēr ir izbrīnijis fakts, kāpēc kad šī vajadzība tev uzrodas mājās, viss nezin kāpēc notiek proporcionāli uzņemtās barības daudzumam, atmērās tie apmēram 100 grami automātiski, tu filozofiskā mierā pabeidz lasīt žurnāla virsrakstus, pastiepies pēc tualetes papīra un pabeidz to procesu ar īsu nožēlu, ka viss tik ātri beidzas un tā viegluma sajūta, kas pēc tam parādās ir ohhh cik miljonu vērta.
Bet tad kad tu sāc dirst biksēs./....tur vairs ne par kādu proporcionalitāti runa vairs nevar būt. Dirsa vienkārši un primitīvi stumj to sūdu ārā, turklāt tā, ka rodas sajūta, ka bez manas piekrišanas piedalās konkursā “izdirsies uz 30 centimetriem un saņem iPhone par brīvu”... jautājums, nafig manai pakaļai iPhone?
Bet tad kad tu sāc dirst biksēs./....tur vairs ne par kādu proporcionalitāti runa vairs nevar būt. Dirsa vienkārši un primitīvi stumj to sūdu ārā, turklāt tā, ka rodas sajūta, ka bez manas piekrišanas piedalās konkursā “izdirsies uz 30 centimetriem un saņem iPhone par brīvu”... jautājums, nafig manai pakaļai iPhone?
Piedirsu pēc maniem aprēķiniem tomēr baigi pieklājīgi. Stāvu až nosvīdis, pats pilsētas centrs, līdz mājām kā līdz Ziemeļpolam. Stāvu un galvā mēģinu atrast situācijai izeju... Ar kājām iet līdz mājām tās divas stundas, tā nav izeja, visa štelle, kas man tagad atrodas biksēs piesals un skaiti, ka tas ir atkal nevajadzīgs piedzīvojums, apsēdos uz soliņa pēcpusei palika uzreiz siltāk...
Pieceļos, sāku ievērot, ka cilvēki kaut kā dīvaini skatās uz manīm, laikam jau saprata...Un te pēkšņi paŗ manīm nonāca atklāsme. Ieskriešu kādā padjezdā, ieiešu liftā, tur novilkšu apenes visu vēl saslaucīšu, un lieta darīta...Domāts darīts...
Pieceļos, sāku ievērot, ka cilvēki kaut kā dīvaini skatās uz manīm, laikam jau saprata...Un te pēkšņi paŗ manīm nonāca atklāsme. Ieskriešu kādā padjezdā, ieiešu liftā, tur novilkšu apenes visu vēl saslaucīšu, un lieta darīta...Domāts darīts...
Ieeju es “podzikā” izsaucu liftu. Stāvu, bet tas sūds jau sācis atdzist, teiksim tā, sajūta nav tā patīkamākā. Stāvot sapratu arī otru šteli, no manis nes tāda smaka, kā no tonnas sūdu, īstenībā vēl vairāk...
Izsauktais lifts tomēr beidzot atbrauc, nospiežu uz podziņas 14 un jau sāku ar otru roku pogāt vaļā bikses, kad pēdējās trīs sekundēs, varbūt pat sekundē...liftā ielido ļoti smuka jauna blondīne, es pat teiktu īsta “caca”.
Izsauktais lifts tomēr beidzot atbrauc, nospiežu uz podziņas 14 un jau sāku ar otru roku pogāt vaļā bikses, kad pēdējās trīs sekundēs, varbūt pat sekundē...liftā ielido ļoti smuka jauna blondīne, es pat teiktu īsta “caca”.
Kauns kāds, vienkārši pidetc...
-Jums uz 14 stāvu, man 13-viņa noskaita
-Nu ko pienāksies ar Jums vien braukt.Protams pabrauksimies, es padomāju, podziņa tomēr jau nospiesta. :)
Lifts sāka braukt augšup, mana mugura nosvīdusi, ausīs troksnis, pulsē pat deniņos, sūds tajā brīdī jau bija pilnībā atdzisis. Un domāju, ka liftā smaka kļuva jau pavisam neizturama, jo meitene uz manīm tā dīvaini paskatījās.
Un tas ir pizdetc kautāds....
Kaut kur ap stāvu desmito ar slaidu reveransu, no mums atvadoties liftā pazuda gaisma....
Es gandrīz apdirsos otro reizi pēc kārtas....Lifts iesprūda un apstājās starp stāviem....
-Oj, vai tiešām lifts iesprūda?!-pajautāja meitene.
-Es tā saprotu, ka jā – tādā inteliģentā Mr.Bīna tonītī meitenei atbildu. Bet tikmēr pats domāju, ko man darīt tālāk, ar tiem maniem sūdiem un netīro pēcpusi. Un darīt kaut ko tiešām vajadzēja.
Un tam visam vēl piedevās tā īpaši atjautīgā būtne nospiež kaut kādu podziņu lifta panelī un sāk runāties ar kaut kādu veci...skaidrs, tā laikam montieru brigāde, un tie tūlīt atbrauks sāks mūs no lifta ārā vilkt un jautās kādēļ liftā pēc sūdiem smird, kā to visu pārtinu smadzenēs, man vēl vairāk dirst sagribējās...
Liftā tumsa tāda, ka acis var izskatīt un vienalga neko neredzēsi. Un es uzreiz apķēru, man tak vajag pa fikso ātri tagad bikses novilkt, pēc tam trusenes, un stūrītī pēc tam nolikt. Kad gaisma atkal parādīsies, viņa apžilbināta neko neieraudzīs.
Pogāju vaļā bikses, tāds aizdomīgs troksnis no manām darbībām radās, ka pašam zosāda uzmetās.
-Ko Jūs tur darāt?- tādā upura aizdomu pilnā balsī viņa man pajautāja.
-Da es neko, iekārtojos ērtāk, tomēr vienalga gaidīt vēl baigi ilgi-pats tikmēr bises jau gandrīz novilku...
Un kas tā par smaku?- pavisam jau izbijusies viņa man pajautāja. Es reāli gandrīz viņai jau aiz dusmām izpļāvu- da apdirsies esmu, bet nē neesmu jau es tik stulbs, - da cūkas tādi piemēslo tagad tos liftus, ka nav pat kur cilvēkiem kāju spert,- viņai atbildu.
Tajā brīdī es jau stāvēju tikai apakšbiksēs. Es kā atkal smadzenēs pārtinu iespējamo scenāriju, ja tagad gaisma pēkšņi atkal parādīsies, tak viņa galus atdos tajā pašā sekundē, bet tas man nav vajadzīgs, tomēr arī apstāties jau ir par vēlu, jāturpina iesāktais.
Stāvu tumsā un štukoju, novilkšu tagad trusenes, smaka būs vienkārši nāvējoša, bet nu ko darīt.
-Vīrieti, Jūs tikai lūdzu nedariet man pāri- viņa jau upura trīcošajā balsī iepīkstējās.
-Jūs pie pilna prāta? Es esmu divu bērnu tēvs, braucu ciemos pie sava paziņas ļoti svarīga cilvēka, kā jūs vispār kaut ko tādu varējāt savās smadzenēs iedomāties?-es pārliecinošā basā atbildu, bet pats tikmēr mēģinu atlīmēt trusenes no savas pēcpuses.
Mļāāāā- kā tie sūdi patiesībā smird kad pieliec biksēs, ja Jūs to zinātu.. Viņi nevis vienkārši smird, kā tualetē, bet tā, ka pat mušas pielidojot tiem klāt krīt bezsamaņā un vēl pēc tam reanimācijā nedēļu atgūstas.
Mļāāāā- kā tie sūdi patiesībā smird kad pieliec biksēs, ja Jūs to zinātu.. Viņi nevis vienkārši smird, kā tualetē, bet tā, ka pat mušas pielidojot tiem klāt krīt bezsamaņā un vēl pēc tam reanimācijā nedēļu atgūstas.
Meitene tomēr sajuta kaut ko neforšu, un jau sāka kaut ko atkal klusiņām murmināt pie sevīm iespiedusies lifta pretējā stūrī.
-Nu izbeidz, neaiztikšu es tevi- Bet pats jau apakšbikses esmu no pēcpuses atlipinājis, un domāju, kā viņas tagad novilkt, lai kājas sūdos nenosmērētu.
Beibei no smakas laikam tomēr jumts aizbrauca..
Tu, tu, tu – viņa mēģina kaut kā iesākt teikumu.
Nu, kas tev ir,saku tev,stāvi mierīga, neviens tevi neaiztiks, piedirsts lifts te ir un viss, laikam esmu iekāpis tāpēc arī smird. Meitene manuprāt apsēdās uz lifta grīdas. Pašam jau arī no tās smakas slikti ir palicis, tomēr ir skaidrs vilcināties nedrīkst ne sekundi. Īsāk sakot, es pieliecos, novilku apakšbiksess no vienas kājas. Uz grīdas kaut kas ar mīkstu troksni nokrita, pēc maniem aprēķiniem tas varēja būt tikai mans sūds, kas izkrita no apenēm.
Meitenei sākās histērija....
Novilku es apakšbikses arī no otras kājas...man, kā akmens no sirds novēlās, pus lieta nodarīta. Stāvu ar apenēm rokās un domāju, kurā stūrī tā mazā histēriķe tup, lai neiemestu viņai ar trusenēm pa galvu, bet arī, lai netīšām neuzmestu savām biksēm. Ieklausījos...o, skaidrs sēž tieši pretim, tātad vajag mest uz pretējo pusi...
Un te...nē nu tas ir pizdetc, kā man neiet...Ieslēdzas gaisma un lifts uzraiz sāk kustēties. Kad manas acis atguvās no apžilbuma un pierada pie gaismas, es uzreiz sapratu, ar meiteni kaut kas nav kārtībā.
Acis viņai, kā 15 collīgie monitori, mute atplesta, rokas pārkrustotas, un ar muti atdarina tā kā to dara zivs, bez skaņas protams...domāju nē nu tas ir vāks, man no bailēm jumts sāka braukt prom.
Un te man visa visa kopaina atklājās..
Stāvu es līdz jostasvietai kails, viss sūdos. Rokās trusenes ar sūdiem, un es skatos uz beibi. Viņa vēl pārs reizes atvēra muti un tā arī neizdvešot ne skaņu “izslēdzās”.
Viss, atbraucām, vēl tikai līķi man vajadzēja.
Tomēr domāju laiku nezaudēt, ar trusenēm pēcpusi un kājas noslauciju. Uzvilku bikses,stāvu kā īsts paraugpilsonis un gaidu savu stāvu Uz grīdas meitēns, droši vien beigts, rokās apenes ar mēsliem, kādēļ turpināju tās turēt pats nesaprotu.
Kad lifts beidzot atbrauca, meitēns tā arī pie samaņas nenāca, tomēr nedrīkst viņu tā atstāt , izvilku ārā kāpņu laukumā, akurāti paliku savas apakšbikses viņai zem galvas, lai nebūtu ar galvu pret betonu jāsaldē un ātri muku prom.
Tikai vienu nevarēju saprast, kāda figa pēc viņa izbijās?
Jo kad liftā smird pēc sūdiem, ir skaidrs tikai viens, kāds no klātesošajiem ir apdirsies...un tur nekādas briesmas dzīvībai nesaskatu...
Tādas tās lietas.
27.10.10
Intars Busulis pamet SWH!
UZMANĪBU, ŠIS RAKSTS IR JAUZTVER AR HUMORU. VISI TĒLI IR IZDOMĀTI UN VIŅIEM NAV NEKĀDA SAKARA AR PERSONĀM, KAM IR LĪDZĪGI VĀRDI VAI UZVĀRDI.
Vai tiešām Radio SWH kuru vēl nesen pameta liela daļa no vadošajiem DJ ir apjucis?
Un nav dūmu bez uguns – viens no radio dīdžejiem Intars Busulis apstiprina, ka pamet radio. Jo nespēj vairs izturēt klausītāju lamas un kolēģu augstprātību.
Intars Busulis ir šokā, ka savas DJ karjeras laikā, kopš sācis strādāt „Radio SWH” viņam pirmo reizi par sevi jādzird negatīvas lietas un pārējie radio kolēģi uz to noraugās klusi, atejot maliņā.
Kad vadzis pilns, tas lūst. Tā, šķiet, var raksturot situāciju, kas radusies ap leģendāro „Radio SWH”. Bet, kas tad noticis patiesībā? Vai tiešām Intars Busulis ir tik mazizglītots un atkarīgs no alkohola, un tāpēc izmests no radio?
Vai tiešām kāds no viņa kolēģiem nekaunīgi sācis viņu nomelnot? Vai tiešām pie visa vainīgs nekaunīgais Māris Zanders, un, vai tiešām, viss šis skandāls ir tikai lēts publicitātes triks? Patiesību ievieš pats Intars Busulis, kuram, stāstot par notikušo, acīs raušas asaras. Viņam sāp sirds, jo sākot savu karjeru „Radio SWH” mūziķis pat bija nopircis Lielo Latvijas Enciklopēdiju.
Apvaino par dzeršanu
Skaidrības labad vispirms noder īss notikumu izklāsts. Vispirms pavasarī parādījās informācija, ka negaidīti „Radio SWH” pamet Artis Volfs, Toms Grēviņš un Egons Reiters ,dīdžejiem aizejot Intars Busulis parādījās pie Radio SWH apvāršņiem un nolēma uzsākt jaunu savas karjeras posmu tomēr cik ne cik pastrādājis klausītājus dusmodams un smīdinot ar savu "asprātību" tomēr bija spiests šo vietu pamest„No „Radio SWH” esmu aizgājis. Es tā vairs turpmāk strādāt nevaru. Es saprotu, ka es laikam tagad esmu tas sliktais. Bet sirds mana ir pilna…,” citēts tika Intars Busulis, kurš pārmeta menedžmentam, ka joprojām nav saņēmis naudu par pēdējo nostrādāto mēnesi.
Dienu vēlāk presē parādījās jau Radio SWH menedžmenta versija par notikušo: „Ļoti žēl, ka cienijamais mākslinieks kurš tik izcili spēj dziedāt zem fonogrammas, un pat dažreiz parāda arī saprāta dzirkstis nespēj objektīvi raudzīties uz lietām un procesiem. Ši nav pirmā reize, kad Intars Busulis izgāžas, kā veca sēta. Piektdien notiks pēdējais „Radio SWH” Intara Busuļa iznāciens ēterā. Tā būs pēdējā iespēja dzirdēt šī leģendārā mākslinieka balsi radio ēterā. Tas, vai raidijumā piedalīsies arī Māris Zanders, nav zināms. Acīmredzot to parādīs laiks un Intaram Busulim pieejamais alkohola daudzums.”
Pēc Māra Zandera teiktā Busulis katru reizi uzvedās kā piedzēries, jo nespējis pat normāli izrunāt vārdu “hidroelektrostacija” trīs reizes pēc kārtas.
„Radio SWH” bieži ēterā dzirdamais Zanders twitterī izteicās vēl skarbāk: „Ja kāds grib aizstāvēt šo psihiski slimo, degradējušos cilvēku un kultivēt šo alkoholismu, lai to dara. Mēs strādāsim!”
Kurš kuru apvaino?
Skandāls eksplodēja, kad nedēļas nogalē Intars Busulis kopā ar pārējiem „Radio SWH” kolēģiem bija devies uz Jūrmalu. Pirms tam Busulis norādījis savam priekšniekam, lai viņš būtu tik laipns un samaksā viņam gan esošo algu, gan izmaksā algu gadu uz priekšu, jo viņš tomēr ir “Amigo” reklāmas seja un par kapeikām strādāt kaut kādā radio neesot gatavs.
Vārds pa vārdam un izcēlusies skarba diskusija. Intars atzīst, ka tovakar sarunā ar priekšniecību bijis ass un nevairījies lietas saukt īstajos vārdos. „Biju sašutis, ka piemēram Māris, no kura jau iepriekš esmu dzirdējis ne visai glaimojošus komentārus, kā pret mani tā arī par maniem draugiem un paziņām, es tomēr esmu zvaigzne un ar to Zanderam būtu jārēķinās jo viņš ir tikai vienkāršs žurnālists, kuram patīk celt popularitāti uz mana rēķina” sarunā stāsta Busulis.
Skandāls eksplodēja, kad nedēļas nogalē Intars Busulis kopā ar pārējiem „Radio SWH” kolēģiem bija devies uz Jūrmalu. Pirms tam Busulis norādījis savam priekšniekam, lai viņš būtu tik laipns un samaksā viņam gan esošo algu, gan izmaksā algu gadu uz priekšu, jo viņš tomēr ir “Amigo” reklāmas seja un par kapeikām strādāt kaut kādā radio neesot gatavs.
Vārds pa vārdam un izcēlusies skarba diskusija. Intars atzīst, ka tovakar sarunā ar priekšniecību bijis ass un nevairījies lietas saukt īstajos vārdos. „Biju sašutis, ka piemēram Māris, no kura jau iepriekš esmu dzirdējis ne visai glaimojošus komentārus, kā pret mani tā arī par maniem draugiem un paziņām, es tomēr esmu zvaigzne un ar to Zanderam būtu jārēķinās jo viņš ir tikai vienkāršs žurnālists, kuram patīk celt popularitāti uz mana rēķina” sarunā stāsta Busulis.
Alkatība vai tomēr stulbums?
Busulis stāsta, ka sadarbība ar radio sākusies aprīlī. „ Mana menedžere Una izteica priekšlikumu, ka vajadzīgie cilvēki būtu ar mieru noorganizēt manu radio DJ debiju. Sākumā bija liela neizpratne, jo šo radio tomēr biju uzskatījis par ļoti nopietnu. Bet, kamēr neesi tur iekšā, paļauties uz citu viedokli ir muļķīgi. Jo paskatieties, kas notiek Ķīnā tur katrs sīkais var tagad internet-radio uztaisīt un viņa auditorija būs lielāka par LR-2, bet nu par cik man īpaši lielu darba piedāvajumu nebij, es piekritu, no sākuma sadarbība jau nebija slikta. Es visu laiku normāli ierēcu par tiem negatīvajiem meiliem un vienu pat tā forši ar izteiksmi nolasīju, man liekas ka internetā to gabalu var pat atrast, bet tā dziesma “par kombainieriem” man vēl joprojām visu laiku galvā skan, es domāju, ka tūlīt uztaisīšu tai dziesmai savu koverversiju…Māris Zanders attiecībā pret manīm bija izdomas bagāts un viņš ieguldīja tik daudz pūļu, lai mani apsmietu tiešajā ēterā, bet.. kad cilvēks sāk iedomāties no sevis, ka viņš neatļauti var uzurpēt varu savās rokās un viņam zūd realitātes sajūta, kurš no mums patiesībā ir Latvijas zvaigzne un kurš no mums ir pārstāvējis Latviju 'Eirovīzijā", un nesaprot, ka ir parasts ierindas žurnālists, tad kaut kas vairs nav kārtībā,” savas domas izsaka Intars Busulis un ir tiešs: „Varu runāt tikai par sevi – neesmu es pārāk izglītots un man tas arī nav vajadzīgs, jo par valsts prezidentu kļūt netaisos, alkohola lietošana mūziķu aprindās ir normāla parādība, pateiktu man vēl paldies, ka es narkotikas tiešajā ēterā nelietoju, tad Jūs no krēsliem kristu mani klausīdamies.”
Busulis gan par šo tēmu runā negribīgi, taču viņš met arī akmeņus kolēģu dārziņā, liekot nojaust, ka kāds arī naudās ar viņu nav padalījies. „ Ja menedžeris ir gļēvs un neizlēmīgs, ir jāmeklē iemesli, kāpēc viņš tāds ir. Skaidrs, ka mana menedžere Una ir vienojusies arī ar citām reklāmas aģentūrām jau par nākamo projektu organizēšanu”. Protams, ka Una negrib sakašķēties ar medjiem, jo vienreiz bija draudēts – ja es nebeigsu dzert darba laikā, tad būs pārtraukta jebkura sadarbība ar„Radio SWH” un to projektu turpmākā darbība. Ja tie mediji ir tik šausmīgi alkatīgi un viņi nebaidās, kaut ko pazaudēt, tad laikam citas izejas nav,” laikam jau ne bez iemesla tik skarbs ir Intars Busulis.
Busulis stāsta, ka sadarbība ar radio sākusies aprīlī. „ Mana menedžere Una izteica priekšlikumu, ka vajadzīgie cilvēki būtu ar mieru noorganizēt manu radio DJ debiju. Sākumā bija liela neizpratne, jo šo radio tomēr biju uzskatījis par ļoti nopietnu. Bet, kamēr neesi tur iekšā, paļauties uz citu viedokli ir muļķīgi. Jo paskatieties, kas notiek Ķīnā tur katrs sīkais var tagad internet-radio uztaisīt un viņa auditorija būs lielāka par LR-2, bet nu par cik man īpaši lielu darba piedāvajumu nebij, es piekritu, no sākuma sadarbība jau nebija slikta. Es visu laiku normāli ierēcu par tiem negatīvajiem meiliem un vienu pat tā forši ar izteiksmi nolasīju, man liekas ka internetā to gabalu var pat atrast, bet tā dziesma “par kombainieriem” man vēl joprojām visu laiku galvā skan, es domāju, ka tūlīt uztaisīšu tai dziesmai savu koverversiju…Māris Zanders attiecībā pret manīm bija izdomas bagāts un viņš ieguldīja tik daudz pūļu, lai mani apsmietu tiešajā ēterā, bet.. kad cilvēks sāk iedomāties no sevis, ka viņš neatļauti var uzurpēt varu savās rokās un viņam zūd realitātes sajūta, kurš no mums patiesībā ir Latvijas zvaigzne un kurš no mums ir pārstāvējis Latviju 'Eirovīzijā", un nesaprot, ka ir parasts ierindas žurnālists, tad kaut kas vairs nav kārtībā,” savas domas izsaka Intars Busulis un ir tiešs: „Varu runāt tikai par sevi – neesmu es pārāk izglītots un man tas arī nav vajadzīgs, jo par valsts prezidentu kļūt netaisos, alkohola lietošana mūziķu aprindās ir normāla parādība, pateiktu man vēl paldies, ka es narkotikas tiešajā ēterā nelietoju, tad Jūs no krēsliem kristu mani klausīdamies.”
Busulis gan par šo tēmu runā negribīgi, taču viņš met arī akmeņus kolēģu dārziņā, liekot nojaust, ka kāds arī naudās ar viņu nav padalījies. „ Ja menedžeris ir gļēvs un neizlēmīgs, ir jāmeklē iemesli, kāpēc viņš tāds ir. Skaidrs, ka mana menedžere Una ir vienojusies arī ar citām reklāmas aģentūrām jau par nākamo projektu organizēšanu”. Protams, ka Una negrib sakašķēties ar medjiem, jo vienreiz bija draudēts – ja es nebeigsu dzert darba laikā, tad būs pārtraukta jebkura sadarbība ar„Radio SWH” un to projektu turpmākā darbība. Ja tie mediji ir tik šausmīgi alkatīgi un viņi nebaidās, kaut ko pazaudēt, tad laikam citas izejas nav,” laikam jau ne bez iemesla tik skarbs ir Intars Busulis.
Pirmais „Radio SWH” skandāls visā pastāvēšanas vēsturē.
Runājot par Māri, Intars Busulis teic: „Ir jābūt kaut kādai subordinācijai, ko drīksti un ko nedrīksti pārkāpt. Šajā gadījumā ir pārkāpts sens noteikums, ka nesaskaņas ārpus kolektīva netiek iznestas. Taču šoreiz ko tādu izdarīja nevis paši radio dīdžeji, bet cilvēks, kurš tikai nesen tika ielaists kolektīvā.”
Busulis ir šokēts un atzīst, ka visos radio pastāvēšanas gados šis ir pirmais publiski izskanējušais „Radio SWH” skandāls, kad radio izmet savu dīdžeju uz ielas. „Mēs pietiekami bieži esam lauzuši šķēpus un strīdējušies, mūsu starpā ir bijušas smagas cīņas, bet mēs nekad to neesam iznesuši publikā un vienmēr šīs nesaskaņas atrisinājām saviem spēkiem.” savu viedokli pauž Radio SWH sekretariātā.
Runājot par Māri, Intars Busulis teic: „Ir jābūt kaut kādai subordinācijai, ko drīksti un ko nedrīksti pārkāpt. Šajā gadījumā ir pārkāpts sens noteikums, ka nesaskaņas ārpus kolektīva netiek iznestas. Taču šoreiz ko tādu izdarīja nevis paši radio dīdžeji, bet cilvēks, kurš tikai nesen tika ielaists kolektīvā.”
Busulis ir šokēts un atzīst, ka visos radio pastāvēšanas gados šis ir pirmais publiski izskanējušais „Radio SWH” skandāls, kad radio izmet savu dīdžeju uz ielas. „Mēs pietiekami bieži esam lauzuši šķēpus un strīdējušies, mūsu starpā ir bijušas smagas cīņas, bet mēs nekad to neesam iznesuši publikā un vienmēr šīs nesaskaņas atrisinājām saviem spēkiem.” savu viedokli pauž Radio SWH sekretariātā.
Busulim pietrūkst pārs skrūvīšu.
Izrādās, ka spriedze augusi dienu dienā un atpūta Jūrmalā ir bijusi tā kulminācija. Intars Busulis stāsta, ka viņa pacietība tad bijusi galā un viņš vairs nav izturējis.
„Tas viss jau nenotika vienā dienā. Viss sākās ar to, ka „Radio SWH” jubilejas grāmata tika izdota, nekonsultējoties ar mani ne par rakstiem, ne vizuālo noformējumu. Es nebiju devis grāmatai savu akceptu. Citiem kolēģiem varbūt tas nebija tik svarīgi, bet es uzskatīju, ka radio menedžmenta pienākums ir visu ar mani saskaņot, jo es tomēr esmu sabiedrībā populārs cilvēks un reklāmas aģentūras izsaka man visdažādākos piedāvājumus, bet re tajā grāmatā neviena vārda nav par mani, un uz vāka nav pat mana foto, tā jau ir klaja bezkaunība pret tādu estrādes mākslinieku, kā es. Ok, es piekrītu, Ufo ar Fredi arī ir pazīstami sabiedrībā, bet kurš tad no viņiem ir ticis Eirovīzijā? Neviens! Tā ka es sevi varētu uzskatīt pat par galveno vadošo Radio SWH dīdžeju uz to mirkli, kad to pameta iepriekšējais sastāvs un viņu vietā nācu es.Tas bija mans ultimāts. Patiesībā es aizstāvēju visa kolektīva intereses, bet iznācis tā kā ir iznācis. Es ļoti ilgi varu neuzvilkties un nereaģēt uz kādu nekrietnību, bet pienāk brīdis un vairs nevaru savaldīties. Tad pasaku visu, ko domāju. Pieļauju, ka brīžiem esmu nesakarīgs, varbūt nesavaldīgs izteicienos. Tā notika arī šajā gadījumā,” atklāts ir Intars un piebilst, ka savu taisnību pierādīt viņš nevar, jo strādājis bez noslēgtiem līgumiem.
Taču visvairāk Intars Busulis ir sašutis par meliem. „Esmu šokā par to, ka Māris Zanders var tagad kladzināt, ka „Radio SWH” vairs sevi neatpelna , un ir zaudējumos tieši dēļ manīm! Tā jau ir veca dziesma, ko viņš dzied! Iespējams viņš ir gudrāks par mani, bet nu nekādā ziņā viņš nevar zinat Radio SWH finanšu bilanci, tā taču ir konfidenciāla informācija, vai tad tā nav??? „
Savukārt uzzinājis, kas tiek apvainots alkoholismā, un, ka dzeršanas dēļ teju izjucis katru raidījumu, Intars Busulis pilnībā aizsvilies. „Zanders visu laiku kultivēja naidu klausītāju starpā jau no pirmajiem raidījumiem. Taču es strādāju uz skatuves un man ir jābūt smaidīgam. Bet, kad viens nesmalkjūtīgs cilvēks sabojā man garastāvokli un pēc tam uzdrošinās pārmest, ka esmu kādā koncertā uz vienu dziesmu iznācis ārā, tā, ka kājās nespēju nostāvēt, es atbildu, ka tādu gadījumu nav bijis, neviens koncerts man nav bijis "bezfilmā”" nikni nosaka mūziķis, dodot mājienus, ka cits mūziķis šajā situācijā par taisnību būtu pacīnījies daudz skarbāk.
Izrādās, ka spriedze augusi dienu dienā un atpūta Jūrmalā ir bijusi tā kulminācija. Intars Busulis stāsta, ka viņa pacietība tad bijusi galā un viņš vairs nav izturējis.
„Tas viss jau nenotika vienā dienā. Viss sākās ar to, ka „Radio SWH” jubilejas grāmata tika izdota, nekonsultējoties ar mani ne par rakstiem, ne vizuālo noformējumu. Es nebiju devis grāmatai savu akceptu. Citiem kolēģiem varbūt tas nebija tik svarīgi, bet es uzskatīju, ka radio menedžmenta pienākums ir visu ar mani saskaņot, jo es tomēr esmu sabiedrībā populārs cilvēks un reklāmas aģentūras izsaka man visdažādākos piedāvājumus, bet re tajā grāmatā neviena vārda nav par mani, un uz vāka nav pat mana foto, tā jau ir klaja bezkaunība pret tādu estrādes mākslinieku, kā es. Ok, es piekrītu, Ufo ar Fredi arī ir pazīstami sabiedrībā, bet kurš tad no viņiem ir ticis Eirovīzijā? Neviens! Tā ka es sevi varētu uzskatīt pat par galveno vadošo Radio SWH dīdžeju uz to mirkli, kad to pameta iepriekšējais sastāvs un viņu vietā nācu es.Tas bija mans ultimāts. Patiesībā es aizstāvēju visa kolektīva intereses, bet iznācis tā kā ir iznācis. Es ļoti ilgi varu neuzvilkties un nereaģēt uz kādu nekrietnību, bet pienāk brīdis un vairs nevaru savaldīties. Tad pasaku visu, ko domāju. Pieļauju, ka brīžiem esmu nesakarīgs, varbūt nesavaldīgs izteicienos. Tā notika arī šajā gadījumā,” atklāts ir Intars un piebilst, ka savu taisnību pierādīt viņš nevar, jo strādājis bez noslēgtiem līgumiem.
Taču visvairāk Intars Busulis ir sašutis par meliem. „Esmu šokā par to, ka Māris Zanders var tagad kladzināt, ka „Radio SWH” vairs sevi neatpelna , un ir zaudējumos tieši dēļ manīm! Tā jau ir veca dziesma, ko viņš dzied! Iespējams viņš ir gudrāks par mani, bet nu nekādā ziņā viņš nevar zinat Radio SWH finanšu bilanci, tā taču ir konfidenciāla informācija, vai tad tā nav??? „
Savukārt uzzinājis, kas tiek apvainots alkoholismā, un, ka dzeršanas dēļ teju izjucis katru raidījumu, Intars Busulis pilnībā aizsvilies. „Zanders visu laiku kultivēja naidu klausītāju starpā jau no pirmajiem raidījumiem. Taču es strādāju uz skatuves un man ir jābūt smaidīgam. Bet, kad viens nesmalkjūtīgs cilvēks sabojā man garastāvokli un pēc tam uzdrošinās pārmest, ka esmu kādā koncertā uz vienu dziesmu iznācis ārā, tā, ka kājās nespēju nostāvēt, es atbildu, ka tādu gadījumu nav bijis, neviens koncerts man nav bijis "bezfilmā”" nikni nosaka mūziķis, dodot mājienus, ka cits mūziķis šajā situācijā par taisnību būtu pacīnījies daudz skarbāk.
Dzeršanu nenoliedz
Kas tad īsti notika radio? Bija Intars Busulis piedzēries vai nebija? Izrādās, ka nav dūmu bez uguns!
„Es vienmēr biju ieradies radīo ar precizitāti līdz pēdējai minūtei, un pēc tam es vēl gāju pa visiem stāviem, pēc tam arī pa visu Skanstes ielas industriālo parku dalīdams savus autogrāfus. Ja cilvēkiem nav pietiekoši argumenti, viņi ķeras pie apmelošanas. Tas vai biju vai nebiju lietojis alkoholu, nav pat jautājums, jo tas neietekmēja raidijuma ēteru. Katrā gadījumā būtu jāpajautā visiem kolēģiem: „Kurš nav lietojis alkoholu?”,” retoriski vaicā Intars Busulis.
Busulis atzīst, ka nekad nav bijis nekāds svētais, bet arī neesot alkoholiķis, kas regulāri lieto grādīgos. „Tad man drebētu rokas un noteikti arī vizuālais izskats liecinātu, ka esmu dzērājs. Tajā vakarā, kad mums kad atpūtāmies Jūrmalā, visi bijām iedzēruši. Taču šis stāsts nav par to, cik kurš daudz ir izdzēris. Alkohols ir klāt ļoti daudzos gadījumos un ar to savulaik bijušas problēmas visiem dīdžejiem. Taču šis nebija tas gadījums, kad par to vajadzēja runāt. Tas vienkārši ir atrasts iemesls, kā negodīgi rīkoties,” paskaidro „Radio SWH” dīdžejs un strikti paziņo: „Kamēr man radio nesamaksās par nodotājam alus pudelēm kuras es speciāli krāju, lai vēl āk nodotu un neatsauks savu apmelojošo informāciju, ka es katru reizi biju piedzēries, es nebraukšu vairs uz „Radio SWH” ne kā dīdžejs, ne kā mākslinieks, man mērs ir pilns!”
Kas tad īsti notika radio? Bija Intars Busulis piedzēries vai nebija? Izrādās, ka nav dūmu bez uguns!
„Es vienmēr biju ieradies radīo ar precizitāti līdz pēdējai minūtei, un pēc tam es vēl gāju pa visiem stāviem, pēc tam arī pa visu Skanstes ielas industriālo parku dalīdams savus autogrāfus. Ja cilvēkiem nav pietiekoši argumenti, viņi ķeras pie apmelošanas. Tas vai biju vai nebiju lietojis alkoholu, nav pat jautājums, jo tas neietekmēja raidijuma ēteru. Katrā gadījumā būtu jāpajautā visiem kolēģiem: „Kurš nav lietojis alkoholu?”,” retoriski vaicā Intars Busulis.
Busulis atzīst, ka nekad nav bijis nekāds svētais, bet arī neesot alkoholiķis, kas regulāri lieto grādīgos. „Tad man drebētu rokas un noteikti arī vizuālais izskats liecinātu, ka esmu dzērājs. Tajā vakarā, kad mums kad atpūtāmies Jūrmalā, visi bijām iedzēruši. Taču šis stāsts nav par to, cik kurš daudz ir izdzēris. Alkohols ir klāt ļoti daudzos gadījumos un ar to savulaik bijušas problēmas visiem dīdžejiem. Taču šis nebija tas gadījums, kad par to vajadzēja runāt. Tas vienkārši ir atrasts iemesls, kā negodīgi rīkoties,” paskaidro „Radio SWH” dīdžejs un strikti paziņo: „Kamēr man radio nesamaksās par nodotājam alus pudelēm kuras es speciāli krāju, lai vēl āk nodotu un neatsauks savu apmelojošo informāciju, ka es katru reizi biju piedzēries, es nebraukšu vairs uz „Radio SWH” ne kā dīdžejs, ne kā mākslinieks, man mērs ir pilns!”
Naudu nopelnīs tik un tā
Aizejot no „Radio SWH”, Intars Busulis, kurš reiz naudu pelnīja, spēlējot lauku kultūras namu diskotēkās, par iztikas līdzekļiem īpaši nesatraucas.
Šobrīd Intars darbojas privātprojektos. „Pirms gada biju nonācis zināmā strupceļā un ieguvu jaunu profesiju – kļuvu par modeli. Man ir diezgan attapīga menedžere un fantastiski draugi. Draugi ir jauni cilvēki, kuriem ir pavisam citādāka domāšana. Varbūt sākšu spēlēt šlāgeri, jo tur nav tāda veļas mazgāšana, kā te, un tur lielajos finālos vinnē kaut kāds vecis ar vijoli, ar Rutuli es varu mierīgi visu sarunāt, tad man paliek tikai pacīnīties ar to Jēkabpilieti Gruzniņu un varu nocelt Latvijas šlāgeraptaujas zelta disku, vēl es tur pareklamēšu to nesaprotamo mobilo sakaru operatoru, parunāšu ar Šleseru, lai mani paaicina uz saviem koncīšiem un tad jau viss būs kārtībā….”
Aizejot no „Radio SWH”, Intars Busulis, kurš reiz naudu pelnīja, spēlējot lauku kultūras namu diskotēkās, par iztikas līdzekļiem īpaši nesatraucas.
Šobrīd Intars darbojas privātprojektos. „Pirms gada biju nonācis zināmā strupceļā un ieguvu jaunu profesiju – kļuvu par modeli. Man ir diezgan attapīga menedžere un fantastiski draugi. Draugi ir jauni cilvēki, kuriem ir pavisam citādāka domāšana. Varbūt sākšu spēlēt šlāgeri, jo tur nav tāda veļas mazgāšana, kā te, un tur lielajos finālos vinnē kaut kāds vecis ar vijoli, ar Rutuli es varu mierīgi visu sarunāt, tad man paliek tikai pacīnīties ar to Jēkabpilieti Gruzniņu un varu nocelt Latvijas šlāgeraptaujas zelta disku, vēl es tur pareklamēšu to nesaprotamo mobilo sakaru operatoru, parunāšu ar Šleseru, lai mani paaicina uz saviem koncīšiem un tad jau viss būs kārtībā….”
14.07.10
Pazudis kaķis.
Smieklīgais stāsts par to, kā sekretārei vārdā Shannon pazuda viņas mīļais kaķis, tādēļ viņa palūdza savu kolēģi – dizaineri vārdā David, lai šis uztaisa pazudušā kaķa meklēšanas sludinājumus…
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 9.15am
To: David Thorne
Subject: Poster
Čau!
Es vakar atstāju atvērtu durvju sietiņu, bet mans mīļais kaķis izbēga no istabas un no tā laika nav parādījies. Es tā padomāju, ja tu neesi pārāk aizņemts varbūt tu varētu kādu vienkāršu pazudušā kaķīša sludinājumu uztaisīt.
Vienīgi, lai ir A4 formāts, tad es paņemšu un sakopēšu vairākus eksemplārus un pēc tam salīmēšu pa rajonu. Šī ir vienīgā mana mīļuma fotogrāfija.
Paldies jau iepriekš,
Šenona.
From:David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 9.26am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Poster
Dārgā Šenon.
Tas tiešām ir šausmīgi.Pārs klienti protams cer, ka es viņiem nodošu darbus jau uzreiz pēc pusdienām, bet ņemot vērā tādus apstākļus, es pielikšu maksimāli daudz pūļu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu posterīti kādu tu lūdzi, lai tavs mīļums ātrāk tiktu atrasts.
Ar cieņu,
David
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 9.37am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Poster
OK paldies.
Es jau zinu, ka tev tie kaķi ne pārāk, bet es tik ļoti uztraucos par savējo. Es šodien ap vieniem pieskriešu pie tevīm.
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.17am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Poster
Dārgā Šenon,
Es nekad neesmu teicis, ka man nepatīk kaķi. Pielikumā- posterītis, kā pasūtīji.
Ar sveicieniem,
David
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.24am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Poster
Paklau, tas nepavisam nav tas, ko es pasūtīju. Tas drīzāk līdzinās filmas plakātam. Un kāpēc kaķīša fotogrāfija ir tik maziņa?
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.28am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Poster
Dārgā Šenon,
Tā tāda dizaineriska fiška. Kaķis pazudis nezināmajos plašumos.
Ar sveicieniem,
David
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.33am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Tu esi jucis? Vai tu vari uztaisīt, tā kā ir pieņemts, lūdzu? Es visu nakti neesmu gulējusi, un tu vēl tagad te āksties. Vai var palielināt fotogrāfiju, palabot tekstu un uztaisīt to visu sludinājumu krāsainu?
Paldies.
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.46am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Dārgā Šenon,
Es domāju, ka vairākus gadus strādājot kopā ar dizaineriem tev būtu jāsaprot, ka pat konstruktīvu kritiku mēs tāpat neievērosim. Es taču nenāku pie tevis un nemācu kā aizsūtīt SMS no mobilā telefona un blenzt logā. Palaboto sludinājumu pievienoju.
Ar sveicieniem,
David.
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.59am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Nu šī ir vēl sliktāka par iepriekšējo. Vai tu vari ielikt kaķa fotogrāfiju pilnā izmērā un novākt to debīlo tekstu? Vienkārši uzraksti PAZUDIS (LOST)
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.14am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 11.21am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Paklausies, tu vispār sludinājumu māki normāli uzzīmēt, vai kā?
Man vajag tikai foto, vārdu-pazudis un telefona numuru un kur kaķis ir pazudis un kā viņu sauc. Nevis kārtējo filmas plakātu vai vēl kādu tavu debīlismu. Ja tas būtu tavs kaķis es tev būtu palīdzējusi.
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.32am
To: Shannon Walkley
Subject: Awww
Dārgā Šenon,
Kaķa man nav. Bet vienreiz es piekritu pieskatīt draugu kaķi uz veselu nedēļu, un arī tikai pēc tam, kad viņu man ieveda un izskaidroja kaķu tualetes koncepciju. OK, pievienoju jauno tava sludinājuma versiju, pārstrādātu pēc tavām precīzajām instrukcijām.
Ar cieņu,
David.
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 11.47am
To: David Thorne
Subject: Re: Awww
Tev ko, jumts aizbraucis? Tas nav mans kaķis. Kur tu vispār izrāvi šitādu bildi?
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.58am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Awww
Zinu, zinu. Bet šitas kaķis konceptuāli simpātiskāk izskatās. Ja vēl ņem vērā to, ka tavējais iespējams jau ir aizgājis labākos medību laukos, tad tagad tu vari cerēt uz kaķi kas izskatās smukāk. Bet ja kāds tev piezvanīs un teiks:”Ziniet rudu kaķi mēs redzējuši neesam bet redzējām melnu ar baltu, kuru pārbrauca mašīna, vai jūs viņu ņemsiet?”-tu pieklājīgi atteiksies, un to naudas kaudzi kas būtu jāatdod veterināram varēsi iztērēt kaut kam citam.
Ar sveicieniem,
David.
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.07pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Awww
Lūdzu izmanto foto kuru es tev atsūtīju
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.22pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Awww
(paraksts – atlīdzība 2000 USD)
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.34pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Awww
Es tak neteicu, ka būs atlīdzība. Man nav 2000 USD. Nafig tu vispār ierakstīji par to atlīdzību?
Paldies,
Šenona
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.42pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww
(paraksts- atlīdzības nebūs)
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.51pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww
Esi tik laipns un novāc jebkuru atlīdzības pieminēšanas vārdu.
From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.56pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww
SPIED UZ BILDES!
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 1.03pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww
Labi, lai iet šitā…………. Jau apnika.
09.06.10
2011.gads Latvijas elites pēdējais lidojiens:)
Ievads: atradu plašajās interneta dzīlēs šādu lūk skeču, autors neesmu es, bet vienalga šis ir foršs lasāmgabals.
2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.
Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.
Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)
Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.
Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)
Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.
Visi sakāpj lidmašīnā.
Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena…
Šlesers: Tad sēdi klusu!
Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.
Šlesers: Eini, uz priekšu!
Repše aiziet uz pilotu kabīni.
Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!
Lidmašīna aiziet gaisā.
Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.
Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…
Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.
Vēl pēc 20 minūtēm.
Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!
Dombrovskis ieiet salonā.
Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?
Kargins uzmet lūpu un apklust.
Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.
Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.
Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.
Dombrovskis aizvāž mobilo.
Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.
Ienāk Repše.
Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?
Klusums.
Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!
Repše aiziet.
Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!
Dombrovskis atrauj avārijas izeju.
Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!
Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.
Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)
Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.
Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.
Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.
Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības…
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!
Iezvanās Dombrovska mobilais.
Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!
Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.
Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.
Atkal ienāk Repše.
Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)
Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.
Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.
Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!
Ienāk Šlesers.
Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?
Ienāk Stendzenieks.
Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!
Ienāk Līdaka.
Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?
Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.
Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!
Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.
Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…
Salonā Slakterim iezvanās mobilais.
Slakteris: Jā?
Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
Telefons: What’s happening with your airplane?
Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!
Pamostas Kalvītis.
Kalvītis: Eu, a kad baros?
Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!
Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.
Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
Visi korī: Par labu lidmašīnu!
Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.
Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.
Dombrovskis: Hallo, Mark?
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
Grifits: Which one?
Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
Dombrovskis: What!?
Grifits: Like ornithorhynchus.
Dombrovskis: What!?
Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.
Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj izejas virzienā)
Šķēle: Duraks.
Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.
Zatlers pieceļas kājās.
Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
Ušakovs: Man ir savs variants!
Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
Kabanovs: Айзвэр муты
Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!
Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.
Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
Ušakovs: Спроси у Путина!
Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.
Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.
Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!
Ienāk Pliners.
Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.
Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.
Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было – борт не покидать! Будете дергаться – замочим на хрен.
Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
Pliners: A kam tu te vajadzigs?
Zatlers: (Indīgi) Un tu?
Ušakovs zvana Putinam.
Ušakovs: Володя, это я – Ушаков. Забери меня от суда!
Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
Putins: Это не наш метод. Отвали!
Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.
Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.
Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.
Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс – Магадан.
Autors:ASS
2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.
Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.
Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)
Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.
Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)
Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.
Visi sakāpj lidmašīnā.
Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena…
Šlesers: Tad sēdi klusu!
Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.
Šlesers: Eini, uz priekšu!
Repše aiziet uz pilotu kabīni.
Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!
Lidmašīna aiziet gaisā.
Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.
Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…
Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.
Vēl pēc 20 minūtēm.
Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!
Dombrovskis ieiet salonā.
Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?
Kargins uzmet lūpu un apklust.
Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.
Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.
Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.
Dombrovskis aizvāž mobilo.
Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.
Ienāk Repše.
Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?
Klusums.
Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!
Repše aiziet.
Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!
Dombrovskis atrauj avārijas izeju.
Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!
Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.
Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)
Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.
Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.
Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.
Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības…
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!
Iezvanās Dombrovska mobilais.
Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!
Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.
Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.
Atkal ienāk Repše.
Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)
Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.
Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.
Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!
Ienāk Šlesers.
Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?
Ienāk Stendzenieks.
Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!
Ienāk Līdaka.
Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?
Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.
Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!
Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.
Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…
Salonā Slakterim iezvanās mobilais.
Slakteris: Jā?
Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
Telefons: What’s happening with your airplane?
Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!
Pamostas Kalvītis.
Kalvītis: Eu, a kad baros?
Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!
Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.
Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
Visi korī: Par labu lidmašīnu!
Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.
Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.
Dombrovskis: Hallo, Mark?
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
Grifits: Which one?
Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
Dombrovskis: What!?
Grifits: Like ornithorhynchus.
Dombrovskis: What!?
Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.
Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj izejas virzienā)
Šķēle: Duraks.
Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.
Zatlers pieceļas kājās.
Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
Ušakovs: Man ir savs variants!
Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
Kabanovs: Айзвэр муты
Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!
Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.
Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
Ušakovs: Спроси у Путина!
Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.
Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.
Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!
Ienāk Pliners.
Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.
Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.
Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было – борт не покидать! Будете дергаться – замочим на хрен.
Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
Pliners: A kam tu te vajadzigs?
Zatlers: (Indīgi) Un tu?
Ušakovs zvana Putinam.
Ušakovs: Володя, это я – Ушаков. Забери меня от суда!
Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
Putins: Это не наш метод. Отвали!
Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.
Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.
Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.
Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс – Магадан.
Autors:ASS
20.02.10
Par plaģiātu:)
Paskat kā sanācis, ienāk cilvēciņš manā blogā un skatās, johaidī, tas taču mans raksts, viņš man ir nozagts, un uz mani kā īsto autoru atsauce nekur nav ielikta. Ko man tagad darīt? Es taču esmu tik kruts blogeris,man ir entie tūkstoši sekotāju tviterī, un radu tādu saturu, ka var pilnīgi vai galvenā redaktora vietu uz sitiena jebkurā avīzē dabūt.
Nu protams par to ir skaļi jāpakliedz, padomāja Džonijs un tviterī sāka visiem stāstīt, cik Ga4a ir slikts un tā tālāk, bet Džonijs neņēma vērā vienu lietu, ka raksts bij atrodams orandžā portālā, kur neviens nekādas autortiesības uz saviem rakstiem neliek un jebkurā gadījumā tas pa lielam ir duplicate content, un lielāku ļaunumu izdara tikai pārpublicētājam. Lab tas viss sīkums, bet tad Džonija domu uzķer otrs, kurš sevi dēvēja par SEO specu, nu vismaz kādreiz, bet tad drosmes nepietika un mainīja pamatnodarbošanos, un saka tā: ē hallo, Ga4a tiešām ir īsts nelietis viņš arī manu rakstu nospēris un ielicis to korporatīvajā blogā, vāks.
Bet arī otrs nezin kāpēc nezināja, ka patiesībā raksta pārpublicēšana tika saskaņota. Atkal slikti, nav kam pieķerties... Nu OK. Un sākās joks, kuru jau patiesībā paredzēju, pieslēdzās diskusijā par Ga4as sliktumu arī „dižvītonis”, jo redz Ga4a šim kādreiz pārskrējis ceļu nevietā, un tagad vajag kautkādā veidā iegriezt, bet ko tad Ga4a, sēž un smejās.
Pārējo personāžu iesaistīšanos diskusijā pat nevar nemaz uzskaitīt, jo tie jau ir mazsvarīgi.
Bet nu OK. Kā patiesībā šīs lietas notiek pasaulē. Kas ir plaģiāts un kas nav, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Skaidrs, ka pārpublicēt citu darbu bez atsauces uz autoru ir slikti, bet tad uzliekam virsū copyright, un pasakam visiem, bez manas atļaujas rakstu pārpublicēt nedrīkst, nevis izmētājam pa puspasauli un tad ķeram visus kuri paņēmuši Jūsu garadarbu. Latvija ir un paliks tāda maza Maskavas guļamrajona lielumā pēc auditorijas skaita, visā pasaulē tikai 10% no interneta lietotājiem rada absolūti unikālu saturu, visi pārējie to tikai kopē, bet ne par to ir stāsts, latvietim patīk iekost otram latvietim, ka tik rodas izdevība
Ja Jums rodas pretenzijas par Jūsu satura dublēšanu, normāli ir tas, ka tu mēģini sazināties ar raksta pārpublicētāju, nevis skriet apkārt pa pasauli un raudāt cik visi ir slikti, jo nez kāpēc googles bots ir „izpīpējis” rakstu nopingot ātrāk pie pārpublicētāja, nevis pie īstā autora:)
Secinājums: bērni, esiet takš saprātīgi, ja Jums onkulis atņem konču nevajag raudāt, bet palūgt sliktajam onkulim konču atpakaļ.
Mani fascinē fakts, ka neviens necīnās pret spameriem, kas lavīnveidīgi ceļo iekšā mūsu pastkastītēs, bet cīnās par kautkādiem pārs vārdiem, jo VIŅŠ ir TAK TAS LEĢENDĀRAIS AUTORS, skatieties plašāk un domājiet dziļāk, nevis kā snobi dzīvojiet savās alās un brauzējot netu savos aifonos, domās lidinoties savā mazajā iedomu pasaulītē.
Nu protams par to ir skaļi jāpakliedz, padomāja Džonijs un tviterī sāka visiem stāstīt, cik Ga4a ir slikts un tā tālāk, bet Džonijs neņēma vērā vienu lietu, ka raksts bij atrodams orandžā portālā, kur neviens nekādas autortiesības uz saviem rakstiem neliek un jebkurā gadījumā tas pa lielam ir duplicate content, un lielāku ļaunumu izdara tikai pārpublicētājam. Lab tas viss sīkums, bet tad Džonija domu uzķer otrs, kurš sevi dēvēja par SEO specu, nu vismaz kādreiz, bet tad drosmes nepietika un mainīja pamatnodarbošanos, un saka tā: ē hallo, Ga4a tiešām ir īsts nelietis viņš arī manu rakstu nospēris un ielicis to korporatīvajā blogā, vāks.
Bet arī otrs nezin kāpēc nezināja, ka patiesībā raksta pārpublicēšana tika saskaņota. Atkal slikti, nav kam pieķerties... Nu OK. Un sākās joks, kuru jau patiesībā paredzēju, pieslēdzās diskusijā par Ga4as sliktumu arī „dižvītonis”, jo redz Ga4a šim kādreiz pārskrējis ceļu nevietā, un tagad vajag kautkādā veidā iegriezt, bet ko tad Ga4a, sēž un smejās.
Pārējo personāžu iesaistīšanos diskusijā pat nevar nemaz uzskaitīt, jo tie jau ir mazsvarīgi.
Bet nu OK. Kā patiesībā šīs lietas notiek pasaulē. Kas ir plaģiāts un kas nav, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Skaidrs, ka pārpublicēt citu darbu bez atsauces uz autoru ir slikti, bet tad uzliekam virsū copyright, un pasakam visiem, bez manas atļaujas rakstu pārpublicēt nedrīkst, nevis izmētājam pa puspasauli un tad ķeram visus kuri paņēmuši Jūsu garadarbu. Latvija ir un paliks tāda maza Maskavas guļamrajona lielumā pēc auditorijas skaita, visā pasaulē tikai 10% no interneta lietotājiem rada absolūti unikālu saturu, visi pārējie to tikai kopē, bet ne par to ir stāsts, latvietim patīk iekost otram latvietim, ka tik rodas izdevība
Ja Jums rodas pretenzijas par Jūsu satura dublēšanu, normāli ir tas, ka tu mēģini sazināties ar raksta pārpublicētāju, nevis skriet apkārt pa pasauli un raudāt cik visi ir slikti, jo nez kāpēc googles bots ir „izpīpējis” rakstu nopingot ātrāk pie pārpublicētāja, nevis pie īstā autora:)
Secinājums: bērni, esiet takš saprātīgi, ja Jums onkulis atņem konču nevajag raudāt, bet palūgt sliktajam onkulim konču atpakaļ.
Mani fascinē fakts, ka neviens necīnās pret spameriem, kas lavīnveidīgi ceļo iekšā mūsu pastkastītēs, bet cīnās par kautkādiem pārs vārdiem, jo VIŅŠ ir TAK TAS LEĢENDĀRAIS AUTORS, skatieties plašāk un domājiet dziļāk, nevis kā snobi dzīvojiet savās alās un brauzējot netu savos aifonos, domās lidinoties savā mazajā iedomu pasaulītē.
Kāpēc blogeri ir salīdzināmi ar seksuāli aktīviem briežu tēviņiem.
LU SZF notikušajā diskusijā par sociālajiem medijiem noslēguma posmā ļautiņiem izdevās novirzīties no tēmas un pievērsties vīriešu un sieviešu salīdzināšanai (kas, kā zināms, vienmēr ved auzās, jo pareizo atbilžu tādos jautājumos nav un nebūs, ir tikai viedokļi). Par laimi, šī sarunas daļa neievilkās. Taču viens interesants jautājums tomēr tika pacelts, kurš mani ieinteresēja. Kāpēc situācijā, kad statistika vēsta, ka sieviešu internetā ir vairāk kā vīriešu, tomēr notiek tā, ka tieši vīrieši ir tie, kas izteikti dominē blogosfērā, sociālo mediju administrēšanā utt. Vismaz Latvijā jau nu noteikti gandrīz visa jauno mediju sfēra pieder večiem – ar retiem (bet, protams, patīkamiem) izņēmumiem. Un atbildi diskutētāji šoreiz nespēja rast. Bet es tomēr pamēģināšu, lai gan tas atkal visdrīzāk jau būs tikai viedoklis, ne atbilde.
Manuprāt, atbilde ir meklējama stipri tālāk par SZF diskusijas dalībnieku tēzēm par dzimumu pieradumiem iepirkšanās un informācijas apkopošanas sfērā – kā cilvēkam ar putekļainu psihologa diplomu plauktā man aumež gribas runāt par cilvēku instinktiem un dabas likumiem. Sociālpsihologi visos laikos ir pauduši viedokli, ka cilvēks, kurš nemēģina parādīt sevi kā oriģinālu, unikālu indivīdu, bet tā vietā publiski atzīst savu piederību viduvējībām, visdrīzāk cieš no pazemināta pašvērtējuma, un būtībā tāda izturēšanās ir vai nu kāda noteikta taktiska aprēķina, vai psihiskas novirzes simptoms. Bet, ja runājam par instinktu līmeni – izsenis ir bijis tā iekārtots, ka tieši tēviņš ir tas, kuram daudz aktuālāka ir, tā teikt, “operatīva pašprezentācija”, nemitīga dīžāšanās ar kuplākajiem ragiem mežā, tiekšanās būt bara vadonim utt.
Reklāmas psihologs Ļebedevs-Ļubimovs raksta, ka īpaši saasināta šī tieksme pašprezentēties ir dažādiem radošajiem ļautiņiem, tai skaitā noteiktu jomu “profesionāļiem” – mūziķiem, aktieriem, tāpat sportistiem utt. Bet tā saucamās blogosfēras būtība ir apkopot tieši šo radošo cilvēku viedokļus – vismaz ideālajā variantā. Jebkurā gadījumā, aktīvajā blogosfērā parasti nonāk tieši tie, kas ir radoši vai vismaz paši sevi par tādiem uzskata, kas tāpat izraisa vēlmi un nepieciešamību pašprezentēties. Tiešais pašprezentācijas auglis ir demonstratīva uzvedība – un re, te mums talkā krietni vien nāk internets, kurā iespējams ne tikai demonstrēt šo uzvedību plašākam cilvēku lokam kā reālajā vidē, bet piedevām arī biežāk palikt tā īsti nesodītam, ja kaut kas aiziet greizi. Tāpat būtu jāņem vērā arīdzan aktīvās blogosfēras vidējais vecums – izteikti lielākā daļa ir tieši tajā vecumā, kad pašapliecināšanās liekas īpaši svarīga. Dažiem vairāk kā citiem… Taču nu ejam atpakaļ pie sākuma tēmas, hehe.
Dzīvnieku pasaulē pieņemts, ka tēviņi sacenšas savā starpā līdz brīdim, kad mātīte, kas līdz tam darbojusies pasīvāka novērotāja lomā, izdara savu izvēli. Cilvēki no dzīvniekiem šai līmenī atšķiras galvenokārt ar to, ka ir transformējuši senos instinktus un, pateicoties savai “brīvajai izvēlei”, ir seksuāli aktīvi nevis noteiktās sezonās, bet visu gadu jebkurā laikā. Attiecīgi, arī nepieciešamība izcelties viņiem saglabājas nemitīgi. Ja es gribētu izteikties tajos terminos, kas tika minēti diskusijā, varētu tiešām sievietes apzīmēt kā ideālo patērētāju, jo tēviņi, atvainojos, vīrieši šai situācijā uzstājas vairāk kā pārdevēji. Jāsecina, ka sievietēm, atšķirībā no vīriešiem, tātad nav šī “virtuālā instinkta”, kurā blogošana tiek pieņemta vienkārši kā vēl viens pašprezentācijas veids – varbūt tāpēc sievietes biežāk raksta tematiskos blogus par lietām, kas viņas patiesi interesē, nevis graužas iekšā dienas skandalozāko aktualitāšu “analizēšanā”, kā to bieži darām mēs, bikšaiņi.
Dž. MakFārlends savā “Dzīvnieku pasaulē” [1988] min tādu faktu, ka briežu tēviņi mātīšu labad viens otru izsauc uz divkaujām ar skaļu rēkšanu, kas dzirdama teju pa visu mežu. Es patiesi še saskatu līdzību ar blogeriem, kuri “bļauj” virtuālajā vidē, viens otru provocējot uz savstarpējām vārdu kaujām ar mērķi izcelties. Bez šaubām, apzināti vai neapzināti, bet tieši to pašu es izdarīju tikko.
Autors: Džerijs Šterns:):)
Manuprāt, atbilde ir meklējama stipri tālāk par SZF diskusijas dalībnieku tēzēm par dzimumu pieradumiem iepirkšanās un informācijas apkopošanas sfērā – kā cilvēkam ar putekļainu psihologa diplomu plauktā man aumež gribas runāt par cilvēku instinktiem un dabas likumiem. Sociālpsihologi visos laikos ir pauduši viedokli, ka cilvēks, kurš nemēģina parādīt sevi kā oriģinālu, unikālu indivīdu, bet tā vietā publiski atzīst savu piederību viduvējībām, visdrīzāk cieš no pazemināta pašvērtējuma, un būtībā tāda izturēšanās ir vai nu kāda noteikta taktiska aprēķina, vai psihiskas novirzes simptoms. Bet, ja runājam par instinktu līmeni – izsenis ir bijis tā iekārtots, ka tieši tēviņš ir tas, kuram daudz aktuālāka ir, tā teikt, “operatīva pašprezentācija”, nemitīga dīžāšanās ar kuplākajiem ragiem mežā, tiekšanās būt bara vadonim utt.
Reklāmas psihologs Ļebedevs-Ļubimovs raksta, ka īpaši saasināta šī tieksme pašprezentēties ir dažādiem radošajiem ļautiņiem, tai skaitā noteiktu jomu “profesionāļiem” – mūziķiem, aktieriem, tāpat sportistiem utt. Bet tā saucamās blogosfēras būtība ir apkopot tieši šo radošo cilvēku viedokļus – vismaz ideālajā variantā. Jebkurā gadījumā, aktīvajā blogosfērā parasti nonāk tieši tie, kas ir radoši vai vismaz paši sevi par tādiem uzskata, kas tāpat izraisa vēlmi un nepieciešamību pašprezentēties. Tiešais pašprezentācijas auglis ir demonstratīva uzvedība – un re, te mums talkā krietni vien nāk internets, kurā iespējams ne tikai demonstrēt šo uzvedību plašākam cilvēku lokam kā reālajā vidē, bet piedevām arī biežāk palikt tā īsti nesodītam, ja kaut kas aiziet greizi. Tāpat būtu jāņem vērā arīdzan aktīvās blogosfēras vidējais vecums – izteikti lielākā daļa ir tieši tajā vecumā, kad pašapliecināšanās liekas īpaši svarīga. Dažiem vairāk kā citiem… Taču nu ejam atpakaļ pie sākuma tēmas, hehe.
Dzīvnieku pasaulē pieņemts, ka tēviņi sacenšas savā starpā līdz brīdim, kad mātīte, kas līdz tam darbojusies pasīvāka novērotāja lomā, izdara savu izvēli. Cilvēki no dzīvniekiem šai līmenī atšķiras galvenokārt ar to, ka ir transformējuši senos instinktus un, pateicoties savai “brīvajai izvēlei”, ir seksuāli aktīvi nevis noteiktās sezonās, bet visu gadu jebkurā laikā. Attiecīgi, arī nepieciešamība izcelties viņiem saglabājas nemitīgi. Ja es gribētu izteikties tajos terminos, kas tika minēti diskusijā, varētu tiešām sievietes apzīmēt kā ideālo patērētāju, jo tēviņi, atvainojos, vīrieši šai situācijā uzstājas vairāk kā pārdevēji. Jāsecina, ka sievietēm, atšķirībā no vīriešiem, tātad nav šī “virtuālā instinkta”, kurā blogošana tiek pieņemta vienkārši kā vēl viens pašprezentācijas veids – varbūt tāpēc sievietes biežāk raksta tematiskos blogus par lietām, kas viņas patiesi interesē, nevis graužas iekšā dienas skandalozāko aktualitāšu “analizēšanā”, kā to bieži darām mēs, bikšaiņi.
Dž. MakFārlends savā “Dzīvnieku pasaulē” [1988] min tādu faktu, ka briežu tēviņi mātīšu labad viens otru izsauc uz divkaujām ar skaļu rēkšanu, kas dzirdama teju pa visu mežu. Es patiesi še saskatu līdzību ar blogeriem, kuri “bļauj” virtuālajā vidē, viens otru provocējot uz savstarpējām vārdu kaujām ar mērķi izcelties. Bez šaubām, apzināti vai neapzināti, bet tieši to pašu es izdarīju tikko.
Autors: Džerijs Šterns:):)
14.02.10
Daudzi zināja par draudošajām briesmām kamaniņu trasē
Starptautiskā kamaniņu sporta federācija (FIS) pēc Gruzijas braucēja Nodara Kumaritašvili bojāejas Vankūveras olimpiskajās spēlēs vēlējās maksimāli ātri atkal atvērt trasi braucieniem, nevis centās detalizēti noskaidrot sportista nāvi izraisījušos apstākļus, raksta «The New York Times».
Jau desmit stundu pēc tam, kad Kumaritašvili piektdien treniņbraucienā trases pēdējā virāžā izlidoja no trases un guva nāvējošas traumas, FIS publicēja paziņojumu, ka 21 gadu vecais kamaniņu braucējs pats vainojams savā nāvē, jo kļūdījies. Neraugoties uz to, ka sportistu sasniegtie ātrumi bija lielāki nekā paredzēts Vistleras trases projektā, uzsvēra avīze. Kumaritašvili 16. virāžā traucās ar ātrumu aptuveni 145 kilometri stundā.
Lai gan FIS paziņojumā norādīja, ka trases uzbūve traģiskajā negadījumā nav vainojama, sestdien tika veiktas ledus kontūra izmaiņas, kas kamanu trajektoriju vairāk ievirzīja uz trases vidu. Pie pēdējās virāžas tika uzbūvēts arī augsts koka nožogojums, uz kura krāsa vēl nebija nožuvusi, kad atsākās treniņbraucieni, metāla stieņi pirms finiša tika nopolsterēti, bet vīriešu starta vieta pārvietota uz sieviešu starta estakādi. Taču rīkotāji uzstāja, ka visi pasākumi veikti nevis lielākas drošības dēļ, bet gan tādēļ, lai piemērotos sportistu psiholoģiskajam stāvoklim. Kritiku organizatoriem netaupīja Kanādas izlases treneris Volfgangs Štaudingers, norādot, ka tiem nav zināmas sportistu sajūtas, bet Austrālijas kamaniņu braucēja Hanna Kembela-Pega teica, ka sportistiem lielā mērā jājūtas kā maziem trasē iemestiem lemingiem vai testa lellēm.
Kanādas žurnālisti sestdien stāstīja, ka četri kamaniņu braucēji, tostarp Kumaritašvili, viņiem iepriekš pauduši bažas par drošību trasē. «Tik daudz cilvēku zināja par draudošajām briesmām, bet izdarīts tika tik maz,» konstatēja avīze.
«The New York Times» citēja Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, kurš paziņoja, ka nepretendē uz eksperta lomu, taču nāve sportā noteikti nedrīkst būt kļūdas cena. Saakašvili arī pauda cerību, ka nākotnē funkcionāri vairāk ieklausīsies sportistos.
FIL paziņoja, ka Kumaritašvili ir pirmais kamaniņu sportā bojāgājušais kopš 1975. gada, taču šis apgalvojums varētu būt patiess tikai attiecībā uz visaugstākā līmeņa sacensībām.
Vairāk olimpisko spēļu ziņu lasiet www.bns.lv.
Sācies Ķīniešu Jaunais Gads.
14. februārī Ķīnas kalendārā sācies 4707. gads. Metāla Tīģeris, kas simbolizē šo gadu, sola notikumu paātrinājumu un uzsāktā galarezultātu vai ievērojama progresa sasniegšanu.
Var aizmirst pagājušā gada lēno plūdumu. Tīģeris ar metālu ir piemērots laiks mūru graušanai. Domājošas personības var izvirzīties, bet aitu bara psiholoģijas pārstāvji šogad būs pakļauti vēl lielākam riskam nekā parasti.
Vairāk par sava personiskā ķīniešu horoskopa attiecībām ar Tīģera gadu var uzzināt http://www.proastro.com . Vien ievadiet attiecīgos lodziņos savu dzimšanas dienu, mēnesi un gadu. Laimīgu Jums Tīģera gadu!
Var aizmirst pagājušā gada lēno plūdumu. Tīģeris ar metālu ir piemērots laiks mūru graušanai. Domājošas personības var izvirzīties, bet aitu bara psiholoģijas pārstāvji šogad būs pakļauti vēl lielākam riskam nekā parasti.
Vairāk par sava personiskā ķīniešu horoskopa attiecībām ar Tīģera gadu var uzzināt http://www.proastro.com . Vien ievadiet attiecīgos lodziņos savu dzimšanas dienu, mēnesi un gadu. Laimīgu Jums Tīģera gadu!
Krievijā likvidē izglītību mazākumtautību valodās
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai nepārtraukti jāuzklausa oficiālā Kremļa un tā saucamo Krievijas tautiešu aizstāvju pārmetumi, ka Latvijā tiek likvidētas krievu skolas, te nevar iegūt augstāka izglītību krievu valodā. Tāpat „krievu eksperti” par melīgu sēnalu literatūru uzskata gan latviešu valodas, gan vēstures mācību grāmatas.
Tai pašā laikā Krievijā notiek nacionālā mazākumtautību izglītības sistēmas graušana, kas var ietekmēt arī Krievijas Federācijā dzīvojošos latviešus, kaut arī viņiem Krievijā nav latviešu vispārizglītojošas skolas.
Krievu valodu mākslīgi pasludina par dominējošo
Kopš pagājušā gada 1. septembra Krievijas Federācijas skolās ir likvidēts tā saucamais „reģionālais komponents”. Balstoties uz reģionālā komponenta principiem Krievijas autonomo republiku un apgabalu izglītības sistēmā varēja ieviest atšķirīgu izglītības standartu, kas, piemēram, visās nacionālās autonomijas apgabala skolās noteica obligātu vietējās valodas apguvi, neatkarīgi kādā valodā tiek pasniegti pamatpriekšmeti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Tatarstānas skolās obligātais priekšmets ir tatāru valoda, bet Čečenijas – čecenu valoda.
Tagad vietējo nacionālo valodu vairs nevar iekļaut obligātajā izglītības standartā. Tas nozīmē, ka skolēns, kurš mācās, piemēram, kādā Burjatijas skolā var mierīgi iztikt bez burjatu valodas zināšanām. Tādējādi Krievijas autonomajās republikās krievu valoda oficiālā līmenī tiek pasludināta par dominējošo un vietējās valodas paliek tikai kā „etnogrāfisks nacionālais piedēklis”. Taisnības labad gan jāteic, ka Krievijā ne jau visas nacionālo apgabalu vietējās izglītības pārvaldes noteica savas vietējās valodas prioritāti.
Kremlis likvidē Baškīrijas izglītības sistēmu
Viena no nedaudzajām republikām, kura sargāja savu valodu bija Baškorstāna. Baškorstānas autonomās republikas Izglītības ministrija bija noteikusi, ka visās republikas vispārizglītojošās skolas, neatkarīgi no mācībvalodas, ir obligāti jāapgūst baškīru valoda.
Jāteic, ka Baškorstānā vienlaikus respektēja arī citu republikā dzīvojošo nāciju valodas, tostarp arī latviešu. No kopējā Baškorstānas iedzīvotāju skaita tikai 0,2% ir latvieši, bet viņu bērni vairākās republikas vidusskolās gala eksāmenu izvēles priekšmetā varēja kārtot latviešu valodā. Līdz šim nav dzirdēts, ka Baškīrijas latvieši būtu protestējuši pret to, ka viņiem ir jāmācās baškīru valoda. Tieši otrādi latvieši atbalstīja Baškorstānas politiku un vēlēšanās ir balsojuši par tās pašreizējo prezidentu Murtaru Rahimovu.
Vienlaikus Baškorstānas republikā respektē ne tikai krievu, bet arī citu slāvu tautu valodas. Piemēram, deviņas no 14 Krievijas Federācijā esošajām ukraiņu skolām darbojas tieši Baškorstāna.
Netālredzīga stulbība
Dažus mēnešus pēc „reģionālā komponenta” likvidācijas nacionālajās republikās, tieši Baškorstāna sākusi kritizēt Maskavas izglītības politiku. Gan Baškorstānas prezidents, gan valdība un parlaments pēdējās nedēļas laikā izplatījuši vairākus paziņojumus, kuros Kremļa pedagoģijas speciālistu lēmumu nodēvēti par netālredzīgu stulbību. Krievijas politiskajā sistēmā šādu Baškorstānas vadības seperātismu var uzskatīt vairāk nekā vienkārši par pilsonisku varonību.
Baškorstānas parlamenta spīkers Konstantīns Tolkačevs saka: „Federālā likuma izmaiņas faktiski bloķē Eiropas reģionālo valodu hartas realizāciju. Tagad Krievijas federācijas subjekti nevar īstenot valodas politiku, kas veicina Krievijas Federācijas tautu valodu saglabāšanu, ņemot vērā garīgās, kultūrvēsturiskās, etniskās un sociālekonomiskās Krievijas reģionu īpatnības. Likuma izmaiņas tiešā veidā ir pretrunā ar Krievijas Federācijas konstitūciju.”
Viņam piekrīt arī Tatarstānas republikas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Etnoloģiskā monitoringa centra vadītājs Damirs Ishakovs: „Reģionālā izglītības komponenta likvidācija ir liela muļķība. Uzskatu, ka Baškorstānai cīņā par reģionālā komponenta atjaunošanu ir jāpievienojas mums visiem – gan krieviem un tatāriem un citiem.”
Tai pašā laikā Krievijā notiek nacionālā mazākumtautību izglītības sistēmas graušana, kas var ietekmēt arī Krievijas Federācijā dzīvojošos latviešus, kaut arī viņiem Krievijā nav latviešu vispārizglītojošas skolas.
Krievu valodu mākslīgi pasludina par dominējošo
Kopš pagājušā gada 1. septembra Krievijas Federācijas skolās ir likvidēts tā saucamais „reģionālais komponents”. Balstoties uz reģionālā komponenta principiem Krievijas autonomo republiku un apgabalu izglītības sistēmā varēja ieviest atšķirīgu izglītības standartu, kas, piemēram, visās nacionālās autonomijas apgabala skolās noteica obligātu vietējās valodas apguvi, neatkarīgi kādā valodā tiek pasniegti pamatpriekšmeti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Tatarstānas skolās obligātais priekšmets ir tatāru valoda, bet Čečenijas – čecenu valoda.
Tagad vietējo nacionālo valodu vairs nevar iekļaut obligātajā izglītības standartā. Tas nozīmē, ka skolēns, kurš mācās, piemēram, kādā Burjatijas skolā var mierīgi iztikt bez burjatu valodas zināšanām. Tādējādi Krievijas autonomajās republikās krievu valoda oficiālā līmenī tiek pasludināta par dominējošo un vietējās valodas paliek tikai kā „etnogrāfisks nacionālais piedēklis”. Taisnības labad gan jāteic, ka Krievijā ne jau visas nacionālo apgabalu vietējās izglītības pārvaldes noteica savas vietējās valodas prioritāti.
Kremlis likvidē Baškīrijas izglītības sistēmu
Viena no nedaudzajām republikām, kura sargāja savu valodu bija Baškorstāna. Baškorstānas autonomās republikas Izglītības ministrija bija noteikusi, ka visās republikas vispārizglītojošās skolas, neatkarīgi no mācībvalodas, ir obligāti jāapgūst baškīru valoda.
Jāteic, ka Baškorstānā vienlaikus respektēja arī citu republikā dzīvojošo nāciju valodas, tostarp arī latviešu. No kopējā Baškorstānas iedzīvotāju skaita tikai 0,2% ir latvieši, bet viņu bērni vairākās republikas vidusskolās gala eksāmenu izvēles priekšmetā varēja kārtot latviešu valodā. Līdz šim nav dzirdēts, ka Baškīrijas latvieši būtu protestējuši pret to, ka viņiem ir jāmācās baškīru valoda. Tieši otrādi latvieši atbalstīja Baškorstānas politiku un vēlēšanās ir balsojuši par tās pašreizējo prezidentu Murtaru Rahimovu.
Vienlaikus Baškorstānas republikā respektē ne tikai krievu, bet arī citu slāvu tautu valodas. Piemēram, deviņas no 14 Krievijas Federācijā esošajām ukraiņu skolām darbojas tieši Baškorstāna.
Netālredzīga stulbība
Dažus mēnešus pēc „reģionālā komponenta” likvidācijas nacionālajās republikās, tieši Baškorstāna sākusi kritizēt Maskavas izglītības politiku. Gan Baškorstānas prezidents, gan valdība un parlaments pēdējās nedēļas laikā izplatījuši vairākus paziņojumus, kuros Kremļa pedagoģijas speciālistu lēmumu nodēvēti par netālredzīgu stulbību. Krievijas politiskajā sistēmā šādu Baškorstānas vadības seperātismu var uzskatīt vairāk nekā vienkārši par pilsonisku varonību.
Baškorstānas parlamenta spīkers Konstantīns Tolkačevs saka: „Federālā likuma izmaiņas faktiski bloķē Eiropas reģionālo valodu hartas realizāciju. Tagad Krievijas federācijas subjekti nevar īstenot valodas politiku, kas veicina Krievijas Federācijas tautu valodu saglabāšanu, ņemot vērā garīgās, kultūrvēsturiskās, etniskās un sociālekonomiskās Krievijas reģionu īpatnības. Likuma izmaiņas tiešā veidā ir pretrunā ar Krievijas Federācijas konstitūciju.”
Viņam piekrīt arī Tatarstānas republikas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Etnoloģiskā monitoringa centra vadītājs Damirs Ishakovs: „Reģionālā izglītības komponenta likvidācija ir liela muļķība. Uzskatu, ka Baškorstānai cīņā par reģionālā komponenta atjaunošanu ir jāpievienojas mums visiem – gan krieviem un tatāriem un citiem.”
13.02.10
Lauris Dripe "zeks" vai cietējs?
sestdiena, 2010. gada 13. februāris
Dripe "zeks" vai cietējs?
Un kas notika, ieslēdzās lielās lokomatīves, lai tādus slimniekus aizsargātu.
Labi OK inspektori piemuldēja ka cilvēciņš pakritis, tādēļ dabūjis pārs punus, un Juris(inspektors kurš "uzšāva" abiem slimniekiem) nav nekāds zelta gabaliņš bet jautājums paliek atklāts, kādēļ Jānis Zeltiņš kurš arī devās maluzvejnieka gaitās tikai citā laikā un trešo reizi pēc kārtas, pavisam netīšām iebrauca cietumā uz 6 mēnešiem pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas, tikai dēļ viena nodurta laša, bet vai šajā gadījumā, šādi indivīdi tiek attaisnoti?
Ak nu jā........ aizmirsu, Ainārs palīdzēs vienmēr........ Ainār, ja tu šo lasi piezvani man, es ar tevīm gribu draudzēties, taisam kriminālu kopā.
P.S> Tiesa vēl joprojām nav beigusies, un neviens nav attaisnots vai notiesāts.
P.S>
Cēsu rajona prokuratūras prokurors Arnis Šūlmeisters krimināllietā, kurā par maluzvejniecību apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs" valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe (LPP/LC) un viņa paziņa Ēriks Ruža, apsūdzētajiem lūdzis piespriest 240 piespiedu darba stundas katram.
Kā noskaidrojās Cēsu rajona tiesā, prokurors arī prasa atlīdzināt Gaujas nacionālajam parkam nodarītos zaudējumus 900 latu apmērā. Kā ziņots, saīsinātais spriedums šajā lietā tiks paziņots pirmdien, 14.septembrī.
Vakar tiesas sēdē notika lietas materiālu pārbaude un tiesu debates, kas turpinājās vairākas stundas un noslēdzās tikai pēcpusdienā.
9.septembrī Cēsu rajona tiesa pēc izsludinātā pārtraukuma atsāka skatīt krimināllietu, kurā par maluzvejniecību apsūdzēti Dripe un Ruža. 30.jūnijā un 1.jūlijā tiesa šajā lietā uzklausīja lieciniekus, bet pēc tam tika izsludināts pārtraukums.
Jau ziņots, ka pērn 3.novembra vakarā ap plkst.20 vides inspektori no biedrības "Mēs zivīm" Braslas upē pie Straupes noķēra divus maluzvejniekus. Pie viņiem tika atrastas trīs lašu mātītes. Maluzvejniecība notika dabas parkā, līdz ar to par šādu nodarījumu tiek ierosināta krimināllieta.
Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas par patvaļīgu zivju ķeršanu vai citādu zivju vai ūdensdzīvnieku iegūšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums. Par šo pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
Pagājušā gada 19.decembrī Cēsu rajona prokuratūras prokurors Arnis Šūlmeisters pēc lietas materiālu izvērtēšanas pieņēma lēmumu par Dripes (LPP/LC) un Ružas saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas.
Pēc iespējamo maluzvejnieku noķeršanas tika sākti vēl divi kriminālprocesi.
Cēsu policija pagājušā gada 6.novembrī sāka kriminālprocesu par miesas bojājumu nodarīšanu Dripem pēc tam, kad saņēma viņa iesniegumu, kurā apgalvots, ka aizturēšanas laikā vides inspektori viņu situši, tādējādi nodarot miesas bojājumus.
Otrs kriminālprocess sākts, pamatojoties uz 7.novembrī saņemtu iesniegumu, kurā Ruža norāda, ka pēc nogādāšanas policijas iecirknī viņam iesitis kāds no inspektoriem.
Pēc lietas materiālu pārbaudes Cēsu rajona policijas pārvalde (RPP) beidza izmeklēšanu krimināllietās par bijušā AS "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Laura Dripes (LPP/LC) un viņa paziņas Ērika Ružas iespējamo fizisko ietekmēšanu, pastāstīja Cēsu RPP priekšnieka vietnieks Jānis Goba.
Policija izmeklēšanā konstatēja, ka miesas bojājumi Dripem nodarīti aizturēšanas brīdī, kad viņš centies bēgt, un viens no biedrības "Mēs zivīm" inspektoriem viņam uzkritis uz sāniem. Tā radušies miesas bojājumi, kuru dēļ Dripe pēc aizturēšanas nogādāts Cēsu rajona slimnīcā, no kuras nākamajā dienā izrakstījies.
Saistībā ar Ružas iesniegumu tiesu medicīnas eksperts konstatējis, ka miesas bojājumi maluzvejniecībā apsūdzētajam policijas iecirknī nav nodarīti. Kā stāsta Goba, pēc abu aizturēto nogādāšanas iecirknī vienam no inspektoriem ar Ružu bijis dialogs un inspektors domājis, ka Ruža tam taisās sist, tādēļ pielicis priekšā celi, kas atradies netālu no Ružas galvas. Arī policijas novērošanas kamerās šis fakts konstatēts, taču izmeklēšanā secināts, ka miesas bojājumi aizturētajam nav nodarīti.
Dripe un Ruža Cēsu rajona prokuratūrā divas reizes pārsūdzējuši šos Cēsu rajona policijas lēmumus, ar kuriem policija beidza izmeklēšanu krimināllietās par Dripes un Ružas iespējamo fizisko ietekmēšanu, pastāstīja Cēsu rajona prokuratūras virsprokurore Ingrīda Andersone.
Prokuratūra sūdzības izskatījusi, taču policijas lēmumu nav mainījusi.
07.02.10
Pencil printer
Sakiet-nāvi kartridžiem...
Cik daudzi no Jums ikdienā izmanto printeri?
Cik daudz naudas Jūs tērējiet saviem izdrukātajiem dokumentiem?
Un kā Jūs cīnieties pret mežu izciršanu, vai pret apkārtējās vides saglābšanu, vai pret globālo sasilšanu?
Teiksiet man ar to nav nekāda sakara...
Nu OK, redz pasēdēja tāds gudrs dizaineris vārdā Hoyoung Lee, un izdomāja, kā to visu var atrisināt vienā piegājienā.
Radot Zīmuļprinteri. Ieliekam zīmuli printerī, ievietojam lapu, uzdrukājam tekstu, papriecājamies par izdrukāto dokumentu, paskatamies papīrgroza virzienā, bet nē...šoreiz papīru ārā nemetam, bet atkal ievietojam to printerī, tikai šoreiz nospiežam podziņu "DZĒST", un mums ir atkal tīra papīra lapa. Skaisti...:):):):)
Cik daudzi no Jums ikdienā izmanto printeri?
Cik daudz naudas Jūs tērējiet saviem izdrukātajiem dokumentiem?
Un kā Jūs cīnieties pret mežu izciršanu, vai pret apkārtējās vides saglābšanu, vai pret globālo sasilšanu?
Teiksiet man ar to nav nekāda sakara...
Nu OK, redz pasēdēja tāds gudrs dizaineris vārdā Hoyoung Lee, un izdomāja, kā to visu var atrisināt vienā piegājienā.
Radot Zīmuļprinteri. Ieliekam zīmuli printerī, ievietojam lapu, uzdrukājam tekstu, papriecājamies par izdrukāto dokumentu, paskatamies papīrgroza virzienā, bet nē...šoreiz papīru ārā nemetam, bet atkal ievietojam to printerī, tikai šoreiz nospiežam podziņu "DZĒST", un mums ir atkal tīra papīra lapa. Skaisti...:):):):)
N95 saliek rubiku kubiku.
Vecais, labais mobilais telefons N95 nebeidz pārsteigt vēl joprojām.
Pēdējo triku paveicot tandēmā ar Lego Mindstorm NXT, kas kļuva par "N95 rokām". Eksperimenta mērķis bija pierādīt Nokia N95 esošā ARM procesora ātrumu un iespējas. Un izrādās N95 māk savākt kopā kubiku rubiku, tā saucamajā master cub, kombinācijā, saliekot visas kubika krāsas vienlaicīgi.
Tālāk skatamies video...
Pēdējo triku paveicot tandēmā ar Lego Mindstorm NXT, kas kļuva par "N95 rokām". Eksperimenta mērķis bija pierādīt Nokia N95 esošā ARM procesora ātrumu un iespējas. Un izrādās N95 māk savākt kopā kubiku rubiku, tā saucamajā master cub, kombinācijā, saliekot visas kubika krāsas vienlaicīgi.
Tālāk skatamies video...
28.01.10
Datoreksperta viedoklis par ultraplānajiem datoriem.
Video pavecs, bet tā nu tomēr sanāca, ka mēnešus 2-3 atpakaļ mani uzaicināja ietestēt ultraplāno datoru MSI X410, tā nu es tur gudri pafilozofēju, kur starp citu arī izteicu prognozi par to, kā datori izskatīsies nākotnē, ko tad arī piepildīja vakardienas Apple iPad.
un otrā daļa.
un otrā daļa.
Latvijā 1. septembrī "Sausais likums"
Šodien Saeima atbalstīja deputātes Sarmītes Ķikustes (Jaunais laiks) priekšlikumu, par aizliegumu tirgot alkoholu 1.septembrī, Zinību dienā.
Savukārt, deputāta Valērija Agešina (Saskaņas centrs) priekšlikumu, par alkohola tirdzniecības atļaušanu no plkst 22.00-8.00, noraidīja, bet toties to pagarināja par veselu stundu, tātad, drīzi alkoholo, pavisam mierīgi varēsim pirkt arī līdz 23.00.
Saiema arī atzina par labu esam likuma labojumus, mājas apstākļos izgatavot 15 000 litru vīna vai dzērienus, kas radīti rūgšanas ceļā (respektīvi brāgu!!!, kuru pēc tam pārvērst kandžā, jau ir tikai tehnisks jautājums), un līdz 100 litriem destilēta spirta no pašu izaudzētiem augiem (zirņiem, kviešiem, cukurbietēm, kukurūzas), ja vien izgatavotājs (jeb točkas īpašnieks) saņems atļauju uz akcīzes preču ražošanu un pašvaldības piekrišanu.
Saražoto dzērienu varēs arī tirgot. (Avots: Telegraf un mixnews.lv)
Un nu ir laiks apsēsties, padomāt loģiski un papētīt shēmiņas. Tātad visi studenti un vidējo profesionālo mācību iestāžu skolnieki ierodas Rīgā jau 31.08, lai iekārtotos kopmītnēs un sāktu svinēt atkalredzēšanās svētkus, visi draudzīgi bariņā jau 31.08 plkst 22.58 ierodas Rimi vai kādā citā veikalā kurš strādā līdz 23.00 un iepērk dzeramo, ko arī izlieto 01.09. Nu OK, tas viss būtu sīkums, bet ko darīs točku īpašnieki... 15 000 litru brāgas gadā var saražot, tas nozīmē, ka dienā tie ir apmēram 41 litri alkohola, kā arī 100litri tīra spirta, kas ir 0,3Litri dienā, jeb legāli to var pārvērst par 1Litru 32 grādu alkoholā, bet nu skaidrs ir tikai viens, ka tā ir tikai teorija, jo no brāgas, ko legāli varēs raudzēt, spirtu varēs uztaisīt, cik tik lien iekšās.
Kas sanāk uz papīra, ja pat pieņemam, ka mazie alkoholiķi brāgu pirks par 1latu litrā, tie ir 15 000Ls gadā, pie nosacījuma, ka točkas īpašnieks būs godīgs līdz pēdējam litram, tomēr praktiski tas nozīmē, ka šis likums beidzot ir likvidējis visas „točkas” vienlaicīgi. Ar ko tik nesekmīgi „cīnijās” Valsts policija. Nu un ko Jūs par to teiksiet?
Abonēt:
Ziņas (Atom)