Reklāmas skandāli Eiropā.

Salīdzinājumā ar ārzemju pieredzi Latvijas reklāmas konflikti tāds sīks kašķis vien ir. Citviet pasaulē nekautrējas izmantot ne nacistu saukļus, ne pāvestu iepīt blondīnes valgos, bet aizliedzēji ir vēl sparīgāki.


Eiropā „rotaļāties” ar Hitlera tēlu ir riskanti, bet, lūk, kā dara Jaunzēlandē. Hell Pizza (Elles pica) ķēde liek salutēt fīreram ar picas šķēli rokā. Reklāmu rotā Hitlera citāts: „Ir iespējams likt cilvēkiem noticēt, ka debesis ir ELLE.”


Beļģijā sūdzību lavīnu izraisīja tūrisma reklāma ar puskailu Ādolfu Hitleru. Beļģijas televīzijas šova vadītājs Tomass de Sēte, ģērbies tikai apakšbiksēs un ar kāškrusta apsēju uz rokas, demonstrēja Hitlera sveicienu uz nacistu karoga fona. Reklāmu rotāja virsraksts: „Atklājiet reālo Eiropu. Nevis klišejas.” Nacionālā raidorganizācija VRT reklāmu atsauca. „Tas ir skandāls, ka nacistu simboliku var izmanot joku plēšanai. Viņi pilnībā neizprot lietas būtību,” pauda kāds skatītājs no Vācijas. Eiropā „rotaļāties” ar Hitlera tēlu, kā rāda pieredze, ir riskanti, bet Jaunzēlandē „Hell Pizza” (Elles pica) ķēde lika salutēt fīreram ar picas šķēli rokā.

Ļoti bīstams sauklis
Kafijas ražotājs „Tchibo Group” un naftas kompānija „Esso” Vācijā bija spiesti pārtraukt reklāmas kampaņu, kurā izmantoja nacistu saukli, kas atradās virs ieejas Būhenvaldes koncentrācijas nometnē. Abām kompānijām vajadzēja novākt ap 700 degvielas uzpildes stacijās izvietotos plakātus ar uzrakstu „Jedem das Seine” („Katram savs”).
„Tchibo” taisnojās, ka kompānijai nav bijis nodoma kādu aizvainot, „Esso” apgalvoja, ka reklāmas kompānija nezinājusi, ka šādu pašu saukli lietojuši arī nacisti. Vācijas ebreju apvienība uzskata, ka šā saukļa izmantošana demonstrē ārkārtīgu bezgaunību vai pilnīgu vēstures nepārzināšanu. Arī Somijas kompānija „Nokia” iekūlās līdzīgās nepatikšanās 1998. gadā, reklamējot maināmus mobilo telefonu paneļus, savukārt Vācijas mazumtirdzniecības kompānija „Rewe” savā kampaņā lietojot plakātus „Barbekjū: Katram savs”.

Lopkautuves salīdzina ar holokaustu
Vācijas augstākā tiesu instance aizliedza dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācijas PETA iespaidīgo reklāmas kampaņu, kurā dzīvnieki lopkautuvēs salīdzināti ar ebrejiem nacistu koncentrācijas nometnēs. Plakātos bija redzamas fotogrāfijas ar nāves lēģeros ieslodzītajiem, gan dzīviem, gan mirušiem, un līdzās tiem bija šķīvji ar tajos sakrautu gaļu un dzīvniekiem pirms kaušanas, kā arī sauklis „Holokausts uz jūsu šķīvja”. Konstitucionālā tiesa nolēma, ka kampaņa „holokausta upuru liktenim liktu izskatīties banālam un triviālam”.
PETA paziņoja, ka centusies pārliecināt, ka cilvēku un dzīvnieku ciešanas ir salīdzināmas, tāpēc no dzīvniekiem iegūtus produktus nevajadzētu lietot vai patērēt. Tiesā vērsās Vācijas ebreju centrālās padomes prezidents un viceprezidenti, kuru vecāki gāja bojā holokaustā.

Pamela Andersone pārāk nepiedienīga
Dzīvnieku aizstāvjiem nav veicies arī ar citu reklāmu — šoreiz par nepiedienīgu pasludināta ar dižajām krūtīm slavenā modele Pamela Andersone. ASV satelīttelevīzijas tīkls „CNN Airport Network”, kas apkalpo lidostas visā Ziemeļamerikā, ar šādu argumentu atteicās rādīt PETA reklāmu. Tajā Pamela tēlo pieticīgi tērptu lidostas apsardzes darbinieci un rauj nost drēbes dzīvnieku ādās ģērbtiem cilvēkiem, dažus atstājot pavisam plikus.
Tiklo cenzoru dēļ izpalika septembrī iecerētā „pirmizrāde” Ņujorkas lidostās dienā, kad pilsētā sākās modes nedēļa. Redzēšot taču arī bērni. „Pēc viņu domām, tā ir pārāk sulīga,” komentēja Pamela. „Domāju, ka tas ir tāpēc, ka tur redzama plika pēcpuse. Ne jau mana pēcpuse, tad viss būtu kārtībā. Taču tā bija kāda cita pēcpuse.”

Lietuvu šokē aicinājums atdot valsti skandināviem
Daudzus lietuviešus nesen satrauca provokatīva sociālā reklāma, kas aicināja valsti atdot Skandināvijas pārvaldē. Plakātos pilsētu reklāmas stendos atainotas Lietuvas kartes kontūras, bet pilsētu nosaukumiem pievienotas skandināvu galotnes — Viļņusholma, Kaunesborga, Panevežvīka, Klaipēdinborga. Pāri visai kartei stiepjas valsts nosaukums Litauenske, un līdzās „Volvo” automobilim redzami divi cilvēki vikingu cepurēs. „Atdosim varu Skandināvijai! Viņi mūs gudri pārvaldīs, bet mēs savukārt čakli strādāsim viņu labā un tā valstij nodrošināsim labklājību, bet sev — laimīgas vecumdienas!” vēstīja aicinājums.
Ar mazākiem burtiem sekoja jautājums „Bet varbūt tev padomā kāds labāks plāns?” un mudinājums dalīties savā vīzijā, kā Lietuvai dzīvot un kas valstī būtu maināms. Projekta aizgādne bija Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Vien rūpīgi ieskatoties, bija pamanāms neliels konkursa „Uzdāvini Lietuvai vīziju” logo un interneta adrese, kur meklēt plašāku informāciju. Preses aptaujas liecināja, ka autoru iecere iekustināt ļaudis uz radošu domāšanu nav izrādījies veiksmīga. Daži pat saskatīja kādas radikālas partijas aicinājumu, citus aizskāra izkropļotie Lietuvas pilsētu nosaukumi. „Tā ir ļoti bīstama reklāma. Formāli tā pārkāpj Lietuvas konstitūciju, jo iesaka nodot mūsu valstiskumu citai valstij,” laikrakstā „Lietuvos Rytas” komentēja Seima konservatīvo frakcijas deputāts Juļus Dautarts.

Aizliedz reklamēt grāvējfilmu
Lielbritānijā šopavasar aizliedza DVD televīzijas reklāmu krievu režisora Timura Bekmambetova pirmajai Holivudas filmai „Wanted” („Meklēšanā”) ar Andželinas Džolijas dalību. Organizācija „Advertising Standards Authority” (ASA — Reklāmas standartu pārvalde) nolēma, ka reklāma rada nevēlamu iespaidu: „ieroču izmantošana ir seksīga un elitāra”. Organizācijai pietika ar viena skatītāja sūdzību, ka reklāma izskaistina ieročus un nav piemērota rādīšanai sestdienas rītos, kad to, visticamāk, redzēs arī bērni. Pagājušā gada septembrī par vardarbības reklamēšanu un šaujamieroču kultūras propagandēšanu ASA aizliedza arī filmas plakātus.

Pāvests naktskluba reklāmā
Lielbritānijā „no trases” noņēma naktskluba reklāmu, kurā bija atainots mūžībā aizgājušais Romas pāvests Jānis Pāvils II, dejojot ar minikleitā tērpušos blondīni un rokā turot alus pudeli. Reklāmas standartu pārvalde nolēma, ka izplatītās skrejlapas ir aizvainojošas, un lika tās izņemt no apgrozības. Šādi Ipsvičas naktsklubs „Club Fire” reklamēja pasākumu „Berserk” (Nevaldāmais).
Sūdzību par reklāmu iesniedza Ipsvičas un Safolkas rasu vienlīdzības padome, pārstāvot sadusmotos poļus un katoļus. „Mirušā poļu pāvesta attēlojums bija klaji aizvainojošs, un [..] reliģiska diskriminācija ir nepieņemama tāpat kā jebkura cita,” norādīja padomes priekšsēdētāja Džeina Bešema. Reklāmas uzraugi vienīgi nepiekrita apgalvojumam, ka skrejlapas ir rasistiskas vai bezatbildīgi saista seksu un alkoholu.

Kolas nevainībai nenotic
Austrālijas Konkurences un patērētāju tiesību komisija aprīlī paģērēja „Coca–Cola” publicēt labojumus „pilnīgi nepieņemamām” reklāmām, kurās apgalvots, ka bezalkoholisko dzērienu radītās briesmas veselībai ir mīts. Pērn Austrālijas valsts laikrakstos publicētajās reklāmās par mērķauditoriju bija izvēlētas mātes un par nepatiesiem nosaukti apgalvojumi, ka „Coca–Cola” var padarīt cilvēku resnu, sabojāt zobus un ir pilna ar kofeīnu. Kompānija piekrita publicēt laikrakstos reklāmu labojumus un izvietot savā mājaslapā salīdzinošu tabulu ar kofeīna līmeni tās dzērienos, tējā un šķīstošajā kafijā.

Koko Šanele nedrīkst smēķēt
Parīzē nežēlastībā kritis plakāts, kurā modes mākslas leģendas Koko Šaneles lomā redzama aktrise Odrija Tatū — kūpinot cigareti. Plakāti reklamēja Tatū filmu „Coco avant Chanel”, un cigarete bija neatņemams Šaneles atribūts. Taču Francijas veselības ministrs Klods Evēns un transporta pārvalde nodēvēja plakātu par neveselīgu, nepieņemamu un aizliedza tā izplatīšanu, sekojot Francijas lēmumam pastiprināt smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās. Filmas veidotāji attēlu nomainīja, taču uzskata, ka viņiem liegts parādīt ievērojamās franču dizaineres būtību. „Mums īstais plakāts ir tas, kur Koko Šanele smēķē dabīgā pozā, kas norāda uz viņas stipro personību un modernumu,” paziņoja studijas „Warner France” pārstāvis.
Filmas plakāts izraisīja skandālu arī Honkongā, kur troksni sacēla smēķēšanas pretinieki. Reklāmas rotāja Honkongas metro un kinoteātrus, sabiedrības protestu dēļ reklāmu aizliedza publicēt visos pilsētas drukātajos izdevumos. Smēķēšanas pretinieki pauda, ka reklāmdevēji rupji pārkāpuši likumu, kas aizliedz tabakas izstrādājumu attēlošanu presē, internetā un sabiedriskajās vietās.

Pret savu gribu reklāmā
Jūnijā Smitu pāris no ASV bija šokēts, uzzinot, ka viņu ģimenes fotogrāfija bez atļaujas izmantota reklāmas plakātos Prāgā. Daniela un Džefs Smiti bija lietojuši savu bildi Ziemassvētku apsveikumu kartītēm un ievietojuši to interneta blogā. Par nelikumīgo foto izmantošanu viņiem pastāstīja ģimenes draugs, kurš, viesojoties Čehijas galvaspilsētā, ieraudzīja Smitus smaidām viņam no liela izmēra plakāta itāliešu pārtikas veikala skatlogā.
Tirgotavas īpašnieks Mario Bertučo esot domājis, ka fotogrāfija ir radīta tikai datorā. Uzzinājis, ka attēlā redzama īsta ģimene, viņš nekavējoties plakātu noņēmis. „Es ar prieku uzrakstīšu atvainošanās e–pasta vēstuli,” teica Bertučo, piebilstot: ja ģimene dzīvotu tuvāk, viņš noteikti piedāvātu tai pudeli vīna. Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām nākotnē, Smiti nolēmuši turpmāk visām fotogrāfijām pievienot ūdenszīmi.

Aizliegtā Pamelas Andersones reklāma.

Dīvainā nedēļa

Ābiķis brūķē muti, Bičevskis mānās
Nedēļa iesākās ar savdabīgu Tautas partijas līdera, tieslietu ministra Mareka Segliņa interviju krieviski iznākošajam laikrakstam “Čas”. Mareks tradicionāli pažēlojās par premjeru un finanšu ministru, kuri esot apmānījuši “oranžos” – steidzinājuši parakstīt solījumus SVF, apgalvojot, ka par aizdevumu Vašingtonā lems teju vai nākamajā dienā un laika neesot.
Kad žurnālists atgādina, ka Finanšu ministrijas valsts sekretārs, respektīvi, otrais (varbūt pat pirmais) cilvēks šajā “kantorī” ir Tautas partijas biedrs Mārtiņš Bičevskis, Mareks atrauc, ka arī Bičevskis ir piedalījies šajā mānīšanā. Vai, vai, vai! Krāpt paša partiju! Ja jau Dzintaru Ābiķi no partijas izslēdza par mutes brūķēšanu, tad kāpēc “oranžie” nav atbrīvojušies no tāda negantnieka kā Bičevskis?




Aizmirsa par dažām Zatlera dāvaniņām

Savukārt nedēļas nogalē mūsu labieši pamatīgi iedziļinājās jautājumā par vienotu atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē. Intrigas kodols: vai ir pareizi, ka, piemēram, Latvijas Bankas vai banku uzrauga alga ir lielāka nekā Valsts prezidentam. Var jau būt, ka Rimšēviča un Krūmanes algas patiešām ir pārāk lielas, tomēr salīdzinājums ar Zatleru nav īsti korekts. Proti, neaizmirsīsim, cik dāsnas dāvaniņas mūsu prezidenti saņem pēc termiņa beigām – pensija, auto, sekretāra pakalpojumi, un, kas visbūtiskāk, smalku dzīvojamo platību (atceraties, cik izmaksāja VVF dzīvokļa remonts?) līdz, atvainojos, pēdējai stundiņai. Citiem vārdiem sakot, t.s. “zelta izpletņi” mūsu prezidentiem ir gana labi, tādēļ viņus par trūcīgiem saukt mute neveras.



Kāpēc neaiztiek lielāko VID „čiekuru”?
Nedēļas intriga, manuprāt, saistās ar finanšu ministra saķeršanos ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Dzintaru Jakānu, pret kuru Repše ierosinājis disciplinārlietu. Tomēr stāsts nav par Jakānu, bet par to, kāpēc nekādas sankcijas, pārbaudes utt., nav vērstas pret citu VID „čiekuru”, Vladimiru Vaškeviču, lai gan viņš kā ģenerāldirektora vietnieks (savulaik) arī parakstījis to pašu rīkojumu, par kuru nepatikšanas nu Jakānam. Turklāt neaizmirsīsim, ka vēl opozīcijā esot „Jaunais laiks” viskritiskāk izteicās tieši par Vaškeviču, dodot mājienus, ka tādiem cilvēkiem, kuru reputācija nav kristāltīra, nav vietas augstos amatos. Kas tad noticis? Nepatika mazinājusies? Šajā sakarībā mēs varētu uzdot jautājumu: cik bieži pēdējo dažu mēnešu laikā Vaškevičs ir ticies ar Repšem draudzīgo baņķieri Valēriju Belokoņu un Repšes uzticības personu Danu Titavu? Un, ja kungi ir tikušies, par ko spriests?




Latvija pilna ar labi atalgotiem „bezdarbniekiem”
Par nedēļas citātu šoreiz izvēlējos kā vienmēr asmēlīgo kolēģi, Viktoru Avotiņu: “Latvijā ir divas bezdarbnieku grupas. Pirmo un galveno bezdarbnieku grupu veido tie, kuru kopumu sauc par valsts pārvaldes aparātu. Protams, ne visi valsts pārvaldes sistēmā ir parazīti. Tur ir arī čakli, prasmīgi un profesionāli cilvēki. Bet, ja šī sistēma darbojas neproduktīvi un bezrezultatīvi, ja tā faktiski sabotē sociālo līgumu, tad visi (!) valsts pārvaldē iesaistītie (ieskaitot politiķus) faktiski ir tikai labi atalgoti "bezdarbnieki". Šī "bezdarbnieku" grupa ir galvenā tāpēc, ka tās bezrezultativitāte, bezdarbība ir galvenais iemesls tam, ka otrai bezdarbnieku grupai bezdarba posms vairs nav kāds sakarīgs ierobežots laiks, lai pārietu no vienas darba vietas uz citu, bet ilga migrācija no darba uz nezināmo.”


Autors: Māris Zanders.

Beidzot Latvija ir guvusi atbalstu islama valstīs.

Islāma ziņu lentes pēdējās dienās aizgūtnēm slavē Saeimu un Latvijas lopkopjiem paredz pārtikušu dzīvi.


Pēc tam kad ne bez protestiem Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas atļauj lopus kaut arī pēc musulmaņu tradīcijām, iepriekš viņus neapdullinot, musulmaņu pasaulē Latvija ieguvusi atzinību. Saeimas lēmumu atbalsta visi islāma ziņu portāli, piemēram, islam.com, islam.ru, deyerler.org un citi.
Islam.com raksta: „Trīs nedēļas ilgusī Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu apspriešana, kas šajā krīzes laikā kļuva par viskarstāko darba kārtības jautājumu, ir beigusies. Nepalīdzēja ne dzīvnieku aizstāvju asiņainie plakāti, ne opozīcijas īdēšana, ne jaunās likuma normas piekritēju noniecināšana. Vairāki Latvijas gaļas kombināti tagad varēs sākt vērienīgu gaļas eksportu uz Skandināvijas valstīm un nodrošināt jaunas darba vietas!”
Eiropas musulmaņi ar gandarījumu uzņēmuši ziņu, ka Latvijā pieņemts reliģiju cienošs likums un Latvijas lopkopjiem tagad pavēries Eiropas Savienībā dzīvojošo 16 miljonu musulmaņu tirgus. Īpaši tiek uzsvērts, ka tagad rindas pēc Latvijas gaļas veidos 700 000 musulmaņu, kas dzīvo Skandināvijā – Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā.

Jaunie lopu kaušanas noteikumi.

Visstulbākā jebkad manis redzētā protesta akcija, ko šodien pamanīju bija «Dzīvnieku draugu fonda» «pret cietsirdīgu lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu Latvijā, kā arī prettiesisku un nedemokrātisku likumdošanas procesu».

Es nesaprotu un nekad nesapratīšu tamlīdzīgu dibinājumu protesta akcijas, jo manuprāt viņiem pašiem nav īsti skaidrs pret ko viņi paši protestē, tomēr paņemsim dziļāk:” Dzīvnieku drauga fonds” uzskata, ka pašreizējā «Dzīvnieku aizsardzības likumā» atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties vai vienkārši atkal izcelties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos. Bet par kādiem sūda (atvainojiet par izteicienu) reliģiskajiem rituāliem iet runa??? Vai šī dīvainā fonda pārstāvji jebkad savā dzīvē ir bijuši ārpus Latvijas, vai viņi zin arī to, ka eksistē tāda lieta, kā savstarpēja cieņa un arī savādāki reliģiskie uzskati, jeb vai kurš no tiem protestētājiem ir bijis īstās latviešu cūku bērēs???

Kliegt ar plakātu rokās, uz kura attēlots dzīvnieks kam novilkta āda, un stāvēt savās ādas kurpēs (jo tās ir tik ērtas), nešķiet smieklīgi??? Sacelt traci par to, ka Saeima vēlas veikt izmaiņas likumā, jo vēlējās nākt pretī uzņēmējam, kurš dod darbu cilvēkiem, maksā nodokļus un cīnās, lai nodrošinātu darbavietas saviem darbiniekiem. Ieguldīt savus finansiālos līdzekļus un laiku, lai pateiktu ka ir pret jaunām kaušanas metodēm kuras patiesībā ir vecas kā pasaule?

Trīs stundas protestēt? Nu nav tas normāli, trīs stundas šie vairāki desmiti cilvēku varēja pavadīt piemēram uzkopjot kāda Rīgas parka zālienu un visiem būtu prieks.

Ir jau mums dažādi dīvaiņi un tas jau laikam kļūst par normu, ja ES mums uzspieda likumu, ka mēs pat savu izaudzēto ruksi pat nedrīkstam kaut mājas pagalmā, ja vēl man tagad pateiks, ka tā ir inkvizīcija mājas pagalmā (tas laikam Hičkoka filmu vai Zāģis 4 iespaidā), tad es pajautāšu vai cilvēkam viss kārtībā ar galvu. Pilnam komplektam mums trūkst KL panta par nepareizi nogalinātu dzīvnieku, vai panta par dzīvnieka novešanu līdz pašnāvībai.

Jautājums šeit nav par to kāpēc tika taisīta protesta akcija, bet kas pateicoties šim troksnim tika noslāpēts? Kāds bija protesta akcijas mērķis, kas bija finansētājs un kas ir šis dibinājums, kā intereses tas pārstāv, kur var iepazīties ar tā statūtiem?

MSI GX623 - jauns standarts starp budžeta klases portatīvajiem datoriem?

Bija man tā iespēja ietestēt jauno MSI garadarbu, te nu viņa apskats un mans redzējums uz lietām.

Atvērt MSI Gx623 sērijas laptopa iepakojumu ir mazi svētki , jo dators tiek pozicionēts kā geimeru gadžets, jeb tiek paredzēts to cilvēku auditorijai, kuri  pie datora 2/3 daļas no pavadītā laika pavada spēlējot dažāda žanra spēles.  Izņemot datoru no iepakojuma ir pirmais prieks, tas neizskatās kā widescreen dators, kurš līdzinās lielam dēlim , pulēta alumīnija korpuss un panelis, piedod datoram dārguma izjūtu, dizainiski es nekad neesmu iedziļinājies to vai citu datoru niansēs, jo datori manuprāt dalās divās kategorijās, smuki un nesmuki, šis ir OK. Jautājms ir sekojošs ko es var nopirkt par apmēram 500Ls tad kad es vēlos nopirkt laptopu, jeb portatīvo datoru.

Man likās interesanti piekrist izmēģināt šo datoru jo, tas likās superjaudīgs un salīdzinoši lēts, jo šādā cenu kategorijā ir grūti neuz ķerties uz reklāmām kuras mēs redzam ik uz soļa. Patiesībā mani vadīja vēl viens iemesls, kā ir evulucionējusi MSI 6oo sērija, no tiem laikiem, kad vispār MSI datori parādijās laptopu tirgū, un kas notika apmēram 1,5 gadus atpakaļ.

Apskats

500Ls kategorijā, mēs jebkurš varam iegādāties datoru kuram ir pilnais interfeiss, jeb visi iespējamie porti, videokamera un pieslēgumvietas, bet MSI izceļās ar vien lielu plusu, jeb dažādajiem darbības ekonomijas režīmiem, kas spēj optimāli noregulēt datora resursus, lai tas varētu pilnībā apmierināt mūsu uzdoto uzdevumu ar minimālu enerģijas patēriņu. Jāpiemin arī pilno klaviatūru, kā rezultātā ENTER taustiņš ir palicis pavisam maziņš, bet dubultprieks tiem, kuriem  ļoti bieži ir jāstrādā ar cipariem, jo te Jums atverās Numpada priekšrocības.

Ja pilno klaviatūru mēs varam sastapt jebkuram personālajam datoram, tad situācija portatīvo datoru tirgū krasi atšķirās, jo ne visi portatīvie datori ar tādu ir aprīkoti un tā pat ir nosaucama par ekstru.

Jāpiemin arī  procesors, kurš standarta versijā  ir komplektēts ar Intel Core2 Duo P7350, un tas nav nekāds vārgulis, tomēr MSI ir padomājis, kā izmantot overclocking tehnoloģiju, lai ar vienu taustiņa spiedienu, Jūs  savu datoru varētu uzforsēt un padarīt par apmēram 20% jaudīgaku. Pavērojot cenas un iespējas attiecīgajā 500Ls diapazonā, es nevarēju atrast līdzvērtīgu datoru, kurš spētu piedāvāt, vismaz līdzvērtīgas iespējas, BET piedāvā papildus labumus, lielāku cietā diska ietilpību, skaļāku un poplārāku zīmola nosaukumu, bet beigās izrādās, ka ir tikai vārdi, bet reālā seguma nav, vienīgais, kas mani kaitina un liekas neērti ir skrolla funkcijas neesamība tochpadam, jeb peles kontrolierim, peles taustiņi ir pārāk cieti, lsi tos nosauktu par ērtiem,  un tie kuri ir pieraduši rakstīt ar abam rokām sākumā ļoti bieži kļūdīsies spiežot kreisās rokas taustiņus, jo tie ir jocīgā veidā pavirzīti vairāk pa kreisi, mikrofons ir iebūvēts un atrodas kā reiz zem labās rokas plaukstas, un  kad Jūs strādājiet domāju  ka tam tur īsti nav vietas,  skaļuma regulēsana var notikt tikai izmantojot Function taustiņu, kas ir neērti, bet par mīnusu to nosauktu īsti nevar, bet almīnija korpss, tas Jums nav plastamss, nelokās, neieliecās,  un izskatās mūžīgs,  tāds ir datora korpuss.

Analizējam.

Modelis

MSI ir pieejams vairākās versijās, gan ar jaudīgakiem procesoriem, gan arī ar Blu ray rakstītajiem, bet par 500Ls mēs iegūstam, T7350 overclocked edition Core2 Duo procesoru HD 4670 videokarti, DVD  rakstītāju, 320 Gb  cieto disku, un 4 Gb operatīvās atmiņas. 3dmark 06 versijā veicot testus, tas spēja uzrādīt gandrīz 7000 „papagaiļus” un Windos Vista indekss to novērtēja ar atzīmi 5,8, zinātāji sapratīs par ko ir runa, bet nezinātājiem , varu teikt droši: tas ir ļoti augsts rādītājs tieši portatīvajiem datoriem. Pirmie pārsteigumi radās ieliekot spēles DVD disku, lai uzsāktu spēles instalāciju, dators sāk vibrēt, un troksnis parādījās apmēram tāds, it kā gaisā taisītos pacelties helihopteris, iespējams, ka manās rokās nonācis ražotāja brāķis, bet ja tā ir visiem , tad atvainojiet, MSI varēja mazliet pacensties. Runājot par datora izskatu, klaviatūra rada nepabeigtības sajūtu un liekas, ka būtu kāda apmales nosedzošā detaļa ir izņemta, vai aizmirsta pielikt. Tomēr kad diskdziņa troksnis norimst un dators turpina strādāt sev ierastajā režīmā un tiek  salīdzināts ar turpat blakus esošo IBM Lenovo T500, kas ir dārgāks un tomēr biznesa klases portatīvais dators, tad parsteidz šī MSI datora darba gaitas klusums. Visus interesē arī jautājums par baterejas dzīvotspēju, atbildot uz šo jautājumu, varu teikt droši 3 stundas uz pilnu jaudu Jūs šo datoru spēsiet darbināt tikai ar akumulatora palīdzību, kas gan nozīmē, ka tas jau ir palicis normāls standarts visiem portatīvajiem datoriem.

Tika izmēģinātas dažādas spēles Crysis, Call of Duty 5, Tomb Rider, Prototype, GTA4, GRID RaceDriver , kuras prasa lielus resursus un kuras gribās spēlēt uz pilnu jaudu, secinājumi kurus varēja izdarīt uzreiz, jā šo datoru var pilnībā nosaukt par geimeru datoru, jo tas pilnībā izdara tam uzdoto uzdevumu, gandrīz visas spēles iet uz maksimālajiem uzstādījumiem, par maksimālajiem uzstādījumiem es uzskatu, ja spēlei tiek uzliktas ne tikai augstākās izškirtspējas un vistālākas distances, bet arī ieslēgts Vsync un AA reizinātajs tiek uzlikts vismaz uz 8, tad tikai dažām spelēm prasās noņemt šos uzstādījumus, jo 40 kadri sekundē ir pamaz, Vairums spēļu velk uz max, GTA uz low apm 40fps, un crysis uz gamer iestatījumiem ir spēlējams, bet kas mani izbrīnija visvairāk, tā ir perfektā dzesēšanas sistēma, kas ilgstoši spēlējoties ar datoru neatļāva pat sajust karstumu nedz zem plaukstas, nedz datora apakšpusē, nedz sānos, kā tas ir ļoti daudziem portatīvajiem datoriem. Mīnuss ir pieminot datora monitora maksimālo izšķirtspēju, kas beidzas pie 1050p, bet jau populārajam FullHD signālam ir nepieciešams 1080p, tas tomēr ir uzskatāms par kartējo akmentiņu MSI dārziņā,  un ja datora monitora izšķirtspēja praktiski nav maināma, jo pārējie uzstādījumi uz monitora izskatās pašķībi, tas tomēr ir un paliek widescreen jeb platekrāna monitors un tas manuprāt nav forši.

Padomājot tikai par pašu jēdzienu oveclocking, tas nozīmē, ka datora iebūvētajam procesoram ir jānodrošina labāka dzesēšana, labāka barošana un vispārīgi ņemot, pat pārdomāta sistēmas uzbūve, mani pārsteidz fakts, ka MSI šo visu ir ņēmis vērā un tiešām ir par visu padomājis.

Ņemot vērā to, ka personālie datori lēnā garā mirst un to vietu ieņem portatīvie datori, mans secinājums ir sekojošs - šāds portatīvais dators ir ekselents PC aizvietotājs mājas datoram, jo tas spēj apmierināt jebkura datorlietotāja prasības, iebildumi pret monitora lielumi ir atspēkojami argumentā, ja Jums ir vēlēšanās skatīties lielā monitorā, Jūs to variet izdarīt, gan savā 50 collu lielajā plazma, gan 24 collu ārējā monitorā, kuru Jūs variet izmantot arī kā televizoru, bet tas jau ir cits stāsts

Kad mēs runājam par secinājumiem un pārdomām, kas pārņem, avadoties no šāda datora:

Ja man šobrīd  būtu apmēram  500Ls, ja es meklētu portatīvo datoru ar lielu veiktspēju, ja viņš patiesībā nav tik slikti nostrādāts, kā es apgalvoju (runājot par DVD diskdziņa radīto troksni), tad attiecība price/performance ir  8 no 10.

Datora +

·         Pilnais interfeiss

·         Lielā jauda

·         Pārdomātā dzesēšanas sistēma

Datora –

·         Datora dizaina nepabeigtības sajūta

·         Palielais svars 2.7 kg

·         Dīvaini iebūvētais mikrofons

·         Ļoti neērts touchpads un peles taustiņi

Tāda arī mana gala atzīme: 8 no 10 iespējamajiem papagaiļiem.

Autors: Gatis Tropiks http://nesaki.blogspot.com

Nāves ministre

Ar katru dienu aizvien vairāk kļūst redzams, ka Tautas partija ministrei Baibai Rozentālei ir uzticējusi Nāves lomu. Nāve ir lemta mums, cilvēkiem, un nāve ir paredzēta veselības aprūpei un daudz kam citam Latvijā. Jo tikai tā Tautas partija var cerēt atkal uzrausties Baltā zirgā un tikt pie promslīdošās varas un naudas.

Patiesībā šobrīd vairs nav jomas, kurā Tautas partija nerīkotos klaji destruktīvi, darot visu iespējamo, lai novestu cilvēkus līdz galējam izmisumam un valsti sašūpotu tā, lai vēlāk varētu nākt kā glābēji bojāejošajiem.

Visspilgtāk šī  "projekta" īstenošana redzama nu jau par Nāves ministriju kļuvušajā Veselības ministrijā. Ministre kā buramvārdus atkārto, ka naudas nav un nebūs, jo premjers to nedodot. Patiesībā Nāves ministre pat negrib dzirdēt neko par iespējām naudu atrast. Viņasprāt, Latvijā jābūt 7 slimnīcām, kurās sniegs neatliekamo palīdzību – divām Rīgā un piecām visā Latvijā. Tā dēvētais māsterplāns, kuru savulaik sāka īstenot tautpartijietis Gundars Bērziņš, ir atmests malā, jo tā īstenošana neļauj iznīcināt veselības aprūpi Latvijā. Tas, ka Rīgā tiek slēgta tieši tā slimnīca, kurai bija vislielākais gultasvietu noslogojums, nenozīmē neko. Tas, ka abas pārējās slimnīcas – Stradiņi un Austrumu slimnīca – atrodas pāris soļu no maksātnespējas, arī nav svarīgi. Ministrei vairāk rūp tas, lai nauda joprojām tiktu "pumpēta" viņas nākotnes glābiņā - Infektoloģijas centrā un, piemēram, Dobeles slimnīcā, kur pie teikšanas laikam taču ir ministres domu biedri.

Atgādinājums, ka ārkārtas apstākļos naudu veselības aprūpei var meklēt Eiropas Savienības fondos, netika sadzirdēts. Pagājušajā nedēļā veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē Rīgas Domes Sociālo jautājumu komiteja piedāvāja līdzfinansējumu nākamajam gadam Rīgas 1. slimnīcai, lai tajā rīdziniekiem joprojām varētu sniegt neatliekamo palīdzību, bet Nāves ministre par to pat dzirdēt negribēja, jo acīmredzot pilda saņemto uzdevumu – atbrīvot ēkas un teritoriju kādiem lielākiem plāniem.
Par mediķiem, kuri meklē darbu ārzemēs, ministre tik vien pateica, ka visi jau neaizbrauks. Bet par saviem un Tautas partijas nākotnes plāniem ministre tomēr nespēja noklusēt, pasakot, ka tad, kad slimnīcas nāksies slēgt, būs jāizsludina ārkārtas stāvoklis un tad varēs gāzt valdību.

Citiem vārdiem sakot, par mūsu dzīvības cenu tiek īstenots Tautas partijas (un tās topošo draugu partiju) plāns, kā atgriezties pie varas, naudas un ietekmes, lai savās rokās līdz galam paņemtu visu, kas mūsu valstī vēl dabūjams.
Citādi Nāves ministres rīcību grūti skaidrot, jo viņa kategoriski norobežojas no jebkuriem plāniem un aprēķiniem, kas rāda, ka labot situāciju veselības aprūpē ir iespējams. Un visvieglāk padarīt valsti un cilvēkus nedrošus, nestabilus un izmisušus, ir atņemot cilvēkiem tiesības dzīvot.

Jautājums - vai mēs to atļausim? 

Raksts pārpublicēts tikai personīgu apsvērumu dēļ, ja nu pēkšņi cenzūra izdzēš raksta pirmavotu.

Autore: Sallija Benfelde 

Pateicoties Twitter tiek apzgati mājokļi.

Daudzi cilvēki izmanto sociālos komunikācijas līdzekļus internetā, piemēram, Facebook vai Twitter, kuros visiem paziņo par sava atvaļinājuma nolūkiem, ceļojuma laiku, vietu un ilgumu. Šo informāciju vienkāršā veidā iegūst arī profesionāli zagļi, kuri elektroniski izseko savus potenciālos upurus, lai pēc tam aplaupītu bez uzraudzības atstāto dzīvokli vai māju.

Britu aptaujā starp 2092 Facebook un Twitter lietotājiem tika noskaidrots, ka 38% aptaujāto diezgan sīki izklāsta ceļojuma detaļas un 33% nedēļas nogales plānus. Sevišķi bezrūpīgi ir Twitter lietotāji, kur 92% aptaujāto akceptē ‘’draudzību’’ ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. Jauniešu vidū 64% aptaujāto bezrūpīgi izklāsta savus ceļojuma plānus vai nodomus par nedēļas nogali.

Avots: www.derstandard.at