Paskat kā sanācis, ienāk cilvēciņš manā blogā un skatās, johaidī, tas taču mans raksts, viņš man ir nozagts, un uz mani kā īsto autoru atsauce nekur nav ielikta. Ko man tagad darīt? Es taču esmu tik kruts blogeris,man ir entie tūkstoši sekotāju tviterī, un radu tādu saturu, ka var pilnīgi vai galvenā redaktora vietu uz sitiena jebkurā avīzē dabūt.
Nu protams par to ir skaļi jāpakliedz, padomāja Džonijs un tviterī sāka visiem stāstīt, cik Ga4a ir slikts un tā tālāk, bet Džonijs neņēma vērā vienu lietu, ka raksts bij atrodams orandžā portālā, kur neviens nekādas autortiesības uz saviem rakstiem neliek un jebkurā gadījumā tas pa lielam ir duplicate content, un lielāku ļaunumu izdara tikai pārpublicētājam. Lab tas viss sīkums, bet tad Džonija domu uzķer otrs, kurš sevi dēvēja par SEO specu, nu vismaz kādreiz, bet tad drosmes nepietika un mainīja pamatnodarbošanos, un saka tā: ē hallo, Ga4a tiešām ir īsts nelietis viņš arī manu rakstu nospēris un ielicis to korporatīvajā blogā, vāks.
Bet arī otrs nezin kāpēc nezināja, ka patiesībā raksta pārpublicēšana tika saskaņota. Atkal slikti, nav kam pieķerties... Nu OK. Un sākās joks, kuru jau patiesībā paredzēju, pieslēdzās diskusijā par Ga4as sliktumu arī „dižvītonis”, jo redz Ga4a šim kādreiz pārskrējis ceļu nevietā, un tagad vajag kautkādā veidā iegriezt, bet ko tad Ga4a, sēž un smejās.
Pārējo personāžu iesaistīšanos diskusijā pat nevar nemaz uzskaitīt, jo tie jau ir mazsvarīgi.
Bet nu OK. Kā patiesībā šīs lietas notiek pasaulē. Kas ir plaģiāts un kas nav, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Skaidrs, ka pārpublicēt citu darbu bez atsauces uz autoru ir slikti, bet tad uzliekam virsū copyright, un pasakam visiem, bez manas atļaujas rakstu pārpublicēt nedrīkst, nevis izmētājam pa puspasauli un tad ķeram visus kuri paņēmuši Jūsu garadarbu. Latvija ir un paliks tāda maza Maskavas guļamrajona lielumā pēc auditorijas skaita, visā pasaulē tikai 10% no interneta lietotājiem rada absolūti unikālu saturu, visi pārējie to tikai kopē, bet ne par to ir stāsts, latvietim patīk iekost otram latvietim, ka tik rodas izdevība
Ja Jums rodas pretenzijas par Jūsu satura dublēšanu, normāli ir tas, ka tu mēģini sazināties ar raksta pārpublicētāju, nevis skriet apkārt pa pasauli un raudāt cik visi ir slikti, jo nez kāpēc googles bots ir „izpīpējis” rakstu nopingot ātrāk pie pārpublicētāja, nevis pie īstā autora:)
Secinājums: bērni, esiet takš saprātīgi, ja Jums onkulis atņem konču nevajag raudāt, bet palūgt sliktajam onkulim konču atpakaļ.
Mani fascinē fakts, ka neviens necīnās pret spameriem, kas lavīnveidīgi ceļo iekšā mūsu pastkastītēs, bet cīnās par kautkādiem pārs vārdiem, jo VIŅŠ ir TAK TAS LEĢENDĀRAIS AUTORS, skatieties plašāk un domājiet dziļāk, nevis kā snobi dzīvojiet savās alās un brauzējot netu savos aifonos, domās lidinoties savā mazajā iedomu pasaulītē.
20.02.10
Kāpēc blogeri ir salīdzināmi ar seksuāli aktīviem briežu tēviņiem.
LU SZF notikušajā diskusijā par sociālajiem medijiem noslēguma posmā ļautiņiem izdevās novirzīties no tēmas un pievērsties vīriešu un sieviešu salīdzināšanai (kas, kā zināms, vienmēr ved auzās, jo pareizo atbilžu tādos jautājumos nav un nebūs, ir tikai viedokļi). Par laimi, šī sarunas daļa neievilkās. Taču viens interesants jautājums tomēr tika pacelts, kurš mani ieinteresēja. Kāpēc situācijā, kad statistika vēsta, ka sieviešu internetā ir vairāk kā vīriešu, tomēr notiek tā, ka tieši vīrieši ir tie, kas izteikti dominē blogosfērā, sociālo mediju administrēšanā utt. Vismaz Latvijā jau nu noteikti gandrīz visa jauno mediju sfēra pieder večiem – ar retiem (bet, protams, patīkamiem) izņēmumiem. Un atbildi diskutētāji šoreiz nespēja rast. Bet es tomēr pamēģināšu, lai gan tas atkal visdrīzāk jau būs tikai viedoklis, ne atbilde.
Manuprāt, atbilde ir meklējama stipri tālāk par SZF diskusijas dalībnieku tēzēm par dzimumu pieradumiem iepirkšanās un informācijas apkopošanas sfērā – kā cilvēkam ar putekļainu psihologa diplomu plauktā man aumež gribas runāt par cilvēku instinktiem un dabas likumiem. Sociālpsihologi visos laikos ir pauduši viedokli, ka cilvēks, kurš nemēģina parādīt sevi kā oriģinālu, unikālu indivīdu, bet tā vietā publiski atzīst savu piederību viduvējībām, visdrīzāk cieš no pazemināta pašvērtējuma, un būtībā tāda izturēšanās ir vai nu kāda noteikta taktiska aprēķina, vai psihiskas novirzes simptoms. Bet, ja runājam par instinktu līmeni – izsenis ir bijis tā iekārtots, ka tieši tēviņš ir tas, kuram daudz aktuālāka ir, tā teikt, “operatīva pašprezentācija”, nemitīga dīžāšanās ar kuplākajiem ragiem mežā, tiekšanās būt bara vadonim utt.
Reklāmas psihologs Ļebedevs-Ļubimovs raksta, ka īpaši saasināta šī tieksme pašprezentēties ir dažādiem radošajiem ļautiņiem, tai skaitā noteiktu jomu “profesionāļiem” – mūziķiem, aktieriem, tāpat sportistiem utt. Bet tā saucamās blogosfēras būtība ir apkopot tieši šo radošo cilvēku viedokļus – vismaz ideālajā variantā. Jebkurā gadījumā, aktīvajā blogosfērā parasti nonāk tieši tie, kas ir radoši vai vismaz paši sevi par tādiem uzskata, kas tāpat izraisa vēlmi un nepieciešamību pašprezentēties. Tiešais pašprezentācijas auglis ir demonstratīva uzvedība – un re, te mums talkā krietni vien nāk internets, kurā iespējams ne tikai demonstrēt šo uzvedību plašākam cilvēku lokam kā reālajā vidē, bet piedevām arī biežāk palikt tā īsti nesodītam, ja kaut kas aiziet greizi. Tāpat būtu jāņem vērā arīdzan aktīvās blogosfēras vidējais vecums – izteikti lielākā daļa ir tieši tajā vecumā, kad pašapliecināšanās liekas īpaši svarīga. Dažiem vairāk kā citiem… Taču nu ejam atpakaļ pie sākuma tēmas, hehe.
Dzīvnieku pasaulē pieņemts, ka tēviņi sacenšas savā starpā līdz brīdim, kad mātīte, kas līdz tam darbojusies pasīvāka novērotāja lomā, izdara savu izvēli. Cilvēki no dzīvniekiem šai līmenī atšķiras galvenokārt ar to, ka ir transformējuši senos instinktus un, pateicoties savai “brīvajai izvēlei”, ir seksuāli aktīvi nevis noteiktās sezonās, bet visu gadu jebkurā laikā. Attiecīgi, arī nepieciešamība izcelties viņiem saglabājas nemitīgi. Ja es gribētu izteikties tajos terminos, kas tika minēti diskusijā, varētu tiešām sievietes apzīmēt kā ideālo patērētāju, jo tēviņi, atvainojos, vīrieši šai situācijā uzstājas vairāk kā pārdevēji. Jāsecina, ka sievietēm, atšķirībā no vīriešiem, tātad nav šī “virtuālā instinkta”, kurā blogošana tiek pieņemta vienkārši kā vēl viens pašprezentācijas veids – varbūt tāpēc sievietes biežāk raksta tematiskos blogus par lietām, kas viņas patiesi interesē, nevis graužas iekšā dienas skandalozāko aktualitāšu “analizēšanā”, kā to bieži darām mēs, bikšaiņi.
Dž. MakFārlends savā “Dzīvnieku pasaulē” [1988] min tādu faktu, ka briežu tēviņi mātīšu labad viens otru izsauc uz divkaujām ar skaļu rēkšanu, kas dzirdama teju pa visu mežu. Es patiesi še saskatu līdzību ar blogeriem, kuri “bļauj” virtuālajā vidē, viens otru provocējot uz savstarpējām vārdu kaujām ar mērķi izcelties. Bez šaubām, apzināti vai neapzināti, bet tieši to pašu es izdarīju tikko.
Autors: Džerijs Šterns:):)
Manuprāt, atbilde ir meklējama stipri tālāk par SZF diskusijas dalībnieku tēzēm par dzimumu pieradumiem iepirkšanās un informācijas apkopošanas sfērā – kā cilvēkam ar putekļainu psihologa diplomu plauktā man aumež gribas runāt par cilvēku instinktiem un dabas likumiem. Sociālpsihologi visos laikos ir pauduši viedokli, ka cilvēks, kurš nemēģina parādīt sevi kā oriģinālu, unikālu indivīdu, bet tā vietā publiski atzīst savu piederību viduvējībām, visdrīzāk cieš no pazemināta pašvērtējuma, un būtībā tāda izturēšanās ir vai nu kāda noteikta taktiska aprēķina, vai psihiskas novirzes simptoms. Bet, ja runājam par instinktu līmeni – izsenis ir bijis tā iekārtots, ka tieši tēviņš ir tas, kuram daudz aktuālāka ir, tā teikt, “operatīva pašprezentācija”, nemitīga dīžāšanās ar kuplākajiem ragiem mežā, tiekšanās būt bara vadonim utt.
Reklāmas psihologs Ļebedevs-Ļubimovs raksta, ka īpaši saasināta šī tieksme pašprezentēties ir dažādiem radošajiem ļautiņiem, tai skaitā noteiktu jomu “profesionāļiem” – mūziķiem, aktieriem, tāpat sportistiem utt. Bet tā saucamās blogosfēras būtība ir apkopot tieši šo radošo cilvēku viedokļus – vismaz ideālajā variantā. Jebkurā gadījumā, aktīvajā blogosfērā parasti nonāk tieši tie, kas ir radoši vai vismaz paši sevi par tādiem uzskata, kas tāpat izraisa vēlmi un nepieciešamību pašprezentēties. Tiešais pašprezentācijas auglis ir demonstratīva uzvedība – un re, te mums talkā krietni vien nāk internets, kurā iespējams ne tikai demonstrēt šo uzvedību plašākam cilvēku lokam kā reālajā vidē, bet piedevām arī biežāk palikt tā īsti nesodītam, ja kaut kas aiziet greizi. Tāpat būtu jāņem vērā arīdzan aktīvās blogosfēras vidējais vecums – izteikti lielākā daļa ir tieši tajā vecumā, kad pašapliecināšanās liekas īpaši svarīga. Dažiem vairāk kā citiem… Taču nu ejam atpakaļ pie sākuma tēmas, hehe.
Dzīvnieku pasaulē pieņemts, ka tēviņi sacenšas savā starpā līdz brīdim, kad mātīte, kas līdz tam darbojusies pasīvāka novērotāja lomā, izdara savu izvēli. Cilvēki no dzīvniekiem šai līmenī atšķiras galvenokārt ar to, ka ir transformējuši senos instinktus un, pateicoties savai “brīvajai izvēlei”, ir seksuāli aktīvi nevis noteiktās sezonās, bet visu gadu jebkurā laikā. Attiecīgi, arī nepieciešamība izcelties viņiem saglabājas nemitīgi. Ja es gribētu izteikties tajos terminos, kas tika minēti diskusijā, varētu tiešām sievietes apzīmēt kā ideālo patērētāju, jo tēviņi, atvainojos, vīrieši šai situācijā uzstājas vairāk kā pārdevēji. Jāsecina, ka sievietēm, atšķirībā no vīriešiem, tātad nav šī “virtuālā instinkta”, kurā blogošana tiek pieņemta vienkārši kā vēl viens pašprezentācijas veids – varbūt tāpēc sievietes biežāk raksta tematiskos blogus par lietām, kas viņas patiesi interesē, nevis graužas iekšā dienas skandalozāko aktualitāšu “analizēšanā”, kā to bieži darām mēs, bikšaiņi.
Dž. MakFārlends savā “Dzīvnieku pasaulē” [1988] min tādu faktu, ka briežu tēviņi mātīšu labad viens otru izsauc uz divkaujām ar skaļu rēkšanu, kas dzirdama teju pa visu mežu. Es patiesi še saskatu līdzību ar blogeriem, kuri “bļauj” virtuālajā vidē, viens otru provocējot uz savstarpējām vārdu kaujām ar mērķi izcelties. Bez šaubām, apzināti vai neapzināti, bet tieši to pašu es izdarīju tikko.
Autors: Džerijs Šterns:):)
14.02.10
Daudzi zināja par draudošajām briesmām kamaniņu trasē
Starptautiskā kamaniņu sporta federācija (FIS) pēc Gruzijas braucēja Nodara Kumaritašvili bojāejas Vankūveras olimpiskajās spēlēs vēlējās maksimāli ātri atkal atvērt trasi braucieniem, nevis centās detalizēti noskaidrot sportista nāvi izraisījušos apstākļus, raksta «The New York Times».
Jau desmit stundu pēc tam, kad Kumaritašvili piektdien treniņbraucienā trases pēdējā virāžā izlidoja no trases un guva nāvējošas traumas, FIS publicēja paziņojumu, ka 21 gadu vecais kamaniņu braucējs pats vainojams savā nāvē, jo kļūdījies. Neraugoties uz to, ka sportistu sasniegtie ātrumi bija lielāki nekā paredzēts Vistleras trases projektā, uzsvēra avīze. Kumaritašvili 16. virāžā traucās ar ātrumu aptuveni 145 kilometri stundā.
Lai gan FIS paziņojumā norādīja, ka trases uzbūve traģiskajā negadījumā nav vainojama, sestdien tika veiktas ledus kontūra izmaiņas, kas kamanu trajektoriju vairāk ievirzīja uz trases vidu. Pie pēdējās virāžas tika uzbūvēts arī augsts koka nožogojums, uz kura krāsa vēl nebija nožuvusi, kad atsākās treniņbraucieni, metāla stieņi pirms finiša tika nopolsterēti, bet vīriešu starta vieta pārvietota uz sieviešu starta estakādi. Taču rīkotāji uzstāja, ka visi pasākumi veikti nevis lielākas drošības dēļ, bet gan tādēļ, lai piemērotos sportistu psiholoģiskajam stāvoklim. Kritiku organizatoriem netaupīja Kanādas izlases treneris Volfgangs Štaudingers, norādot, ka tiem nav zināmas sportistu sajūtas, bet Austrālijas kamaniņu braucēja Hanna Kembela-Pega teica, ka sportistiem lielā mērā jājūtas kā maziem trasē iemestiem lemingiem vai testa lellēm.
Kanādas žurnālisti sestdien stāstīja, ka četri kamaniņu braucēji, tostarp Kumaritašvili, viņiem iepriekš pauduši bažas par drošību trasē. «Tik daudz cilvēku zināja par draudošajām briesmām, bet izdarīts tika tik maz,» konstatēja avīze.
«The New York Times» citēja Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, kurš paziņoja, ka nepretendē uz eksperta lomu, taču nāve sportā noteikti nedrīkst būt kļūdas cena. Saakašvili arī pauda cerību, ka nākotnē funkcionāri vairāk ieklausīsies sportistos.
FIL paziņoja, ka Kumaritašvili ir pirmais kamaniņu sportā bojāgājušais kopš 1975. gada, taču šis apgalvojums varētu būt patiess tikai attiecībā uz visaugstākā līmeņa sacensībām.
Vairāk olimpisko spēļu ziņu lasiet www.bns.lv.
Sācies Ķīniešu Jaunais Gads.
14. februārī Ķīnas kalendārā sācies 4707. gads. Metāla Tīģeris, kas simbolizē šo gadu, sola notikumu paātrinājumu un uzsāktā galarezultātu vai ievērojama progresa sasniegšanu.
Var aizmirst pagājušā gada lēno plūdumu. Tīģeris ar metālu ir piemērots laiks mūru graušanai. Domājošas personības var izvirzīties, bet aitu bara psiholoģijas pārstāvji šogad būs pakļauti vēl lielākam riskam nekā parasti.
Vairāk par sava personiskā ķīniešu horoskopa attiecībām ar Tīģera gadu var uzzināt http://www.proastro.com . Vien ievadiet attiecīgos lodziņos savu dzimšanas dienu, mēnesi un gadu. Laimīgu Jums Tīģera gadu!
Var aizmirst pagājušā gada lēno plūdumu. Tīģeris ar metālu ir piemērots laiks mūru graušanai. Domājošas personības var izvirzīties, bet aitu bara psiholoģijas pārstāvji šogad būs pakļauti vēl lielākam riskam nekā parasti.
Vairāk par sava personiskā ķīniešu horoskopa attiecībām ar Tīģera gadu var uzzināt http://www.proastro.com . Vien ievadiet attiecīgos lodziņos savu dzimšanas dienu, mēnesi un gadu. Laimīgu Jums Tīģera gadu!
Krievijā likvidē izglītību mazākumtautību valodās
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai nepārtraukti jāuzklausa oficiālā Kremļa un tā saucamo Krievijas tautiešu aizstāvju pārmetumi, ka Latvijā tiek likvidētas krievu skolas, te nevar iegūt augstāka izglītību krievu valodā. Tāpat „krievu eksperti” par melīgu sēnalu literatūru uzskata gan latviešu valodas, gan vēstures mācību grāmatas.
Tai pašā laikā Krievijā notiek nacionālā mazākumtautību izglītības sistēmas graušana, kas var ietekmēt arī Krievijas Federācijā dzīvojošos latviešus, kaut arī viņiem Krievijā nav latviešu vispārizglītojošas skolas.
Krievu valodu mākslīgi pasludina par dominējošo
Kopš pagājušā gada 1. septembra Krievijas Federācijas skolās ir likvidēts tā saucamais „reģionālais komponents”. Balstoties uz reģionālā komponenta principiem Krievijas autonomo republiku un apgabalu izglītības sistēmā varēja ieviest atšķirīgu izglītības standartu, kas, piemēram, visās nacionālās autonomijas apgabala skolās noteica obligātu vietējās valodas apguvi, neatkarīgi kādā valodā tiek pasniegti pamatpriekšmeti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Tatarstānas skolās obligātais priekšmets ir tatāru valoda, bet Čečenijas – čecenu valoda.
Tagad vietējo nacionālo valodu vairs nevar iekļaut obligātajā izglītības standartā. Tas nozīmē, ka skolēns, kurš mācās, piemēram, kādā Burjatijas skolā var mierīgi iztikt bez burjatu valodas zināšanām. Tādējādi Krievijas autonomajās republikās krievu valoda oficiālā līmenī tiek pasludināta par dominējošo un vietējās valodas paliek tikai kā „etnogrāfisks nacionālais piedēklis”. Taisnības labad gan jāteic, ka Krievijā ne jau visas nacionālo apgabalu vietējās izglītības pārvaldes noteica savas vietējās valodas prioritāti.
Kremlis likvidē Baškīrijas izglītības sistēmu
Viena no nedaudzajām republikām, kura sargāja savu valodu bija Baškorstāna. Baškorstānas autonomās republikas Izglītības ministrija bija noteikusi, ka visās republikas vispārizglītojošās skolas, neatkarīgi no mācībvalodas, ir obligāti jāapgūst baškīru valoda.
Jāteic, ka Baškorstānā vienlaikus respektēja arī citu republikā dzīvojošo nāciju valodas, tostarp arī latviešu. No kopējā Baškorstānas iedzīvotāju skaita tikai 0,2% ir latvieši, bet viņu bērni vairākās republikas vidusskolās gala eksāmenu izvēles priekšmetā varēja kārtot latviešu valodā. Līdz šim nav dzirdēts, ka Baškīrijas latvieši būtu protestējuši pret to, ka viņiem ir jāmācās baškīru valoda. Tieši otrādi latvieši atbalstīja Baškorstānas politiku un vēlēšanās ir balsojuši par tās pašreizējo prezidentu Murtaru Rahimovu.
Vienlaikus Baškorstānas republikā respektē ne tikai krievu, bet arī citu slāvu tautu valodas. Piemēram, deviņas no 14 Krievijas Federācijā esošajām ukraiņu skolām darbojas tieši Baškorstāna.
Netālredzīga stulbība
Dažus mēnešus pēc „reģionālā komponenta” likvidācijas nacionālajās republikās, tieši Baškorstāna sākusi kritizēt Maskavas izglītības politiku. Gan Baškorstānas prezidents, gan valdība un parlaments pēdējās nedēļas laikā izplatījuši vairākus paziņojumus, kuros Kremļa pedagoģijas speciālistu lēmumu nodēvēti par netālredzīgu stulbību. Krievijas politiskajā sistēmā šādu Baškorstānas vadības seperātismu var uzskatīt vairāk nekā vienkārši par pilsonisku varonību.
Baškorstānas parlamenta spīkers Konstantīns Tolkačevs saka: „Federālā likuma izmaiņas faktiski bloķē Eiropas reģionālo valodu hartas realizāciju. Tagad Krievijas federācijas subjekti nevar īstenot valodas politiku, kas veicina Krievijas Federācijas tautu valodu saglabāšanu, ņemot vērā garīgās, kultūrvēsturiskās, etniskās un sociālekonomiskās Krievijas reģionu īpatnības. Likuma izmaiņas tiešā veidā ir pretrunā ar Krievijas Federācijas konstitūciju.”
Viņam piekrīt arī Tatarstānas republikas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Etnoloģiskā monitoringa centra vadītājs Damirs Ishakovs: „Reģionālā izglītības komponenta likvidācija ir liela muļķība. Uzskatu, ka Baškorstānai cīņā par reģionālā komponenta atjaunošanu ir jāpievienojas mums visiem – gan krieviem un tatāriem un citiem.”
Tai pašā laikā Krievijā notiek nacionālā mazākumtautību izglītības sistēmas graušana, kas var ietekmēt arī Krievijas Federācijā dzīvojošos latviešus, kaut arī viņiem Krievijā nav latviešu vispārizglītojošas skolas.
Krievu valodu mākslīgi pasludina par dominējošo
Kopš pagājušā gada 1. septembra Krievijas Federācijas skolās ir likvidēts tā saucamais „reģionālais komponents”. Balstoties uz reģionālā komponenta principiem Krievijas autonomo republiku un apgabalu izglītības sistēmā varēja ieviest atšķirīgu izglītības standartu, kas, piemēram, visās nacionālās autonomijas apgabala skolās noteica obligātu vietējās valodas apguvi, neatkarīgi kādā valodā tiek pasniegti pamatpriekšmeti. Tas nozīmē, ka, piemēram, Tatarstānas skolās obligātais priekšmets ir tatāru valoda, bet Čečenijas – čecenu valoda.
Tagad vietējo nacionālo valodu vairs nevar iekļaut obligātajā izglītības standartā. Tas nozīmē, ka skolēns, kurš mācās, piemēram, kādā Burjatijas skolā var mierīgi iztikt bez burjatu valodas zināšanām. Tādējādi Krievijas autonomajās republikās krievu valoda oficiālā līmenī tiek pasludināta par dominējošo un vietējās valodas paliek tikai kā „etnogrāfisks nacionālais piedēklis”. Taisnības labad gan jāteic, ka Krievijā ne jau visas nacionālo apgabalu vietējās izglītības pārvaldes noteica savas vietējās valodas prioritāti.
Kremlis likvidē Baškīrijas izglītības sistēmu
Viena no nedaudzajām republikām, kura sargāja savu valodu bija Baškorstāna. Baškorstānas autonomās republikas Izglītības ministrija bija noteikusi, ka visās republikas vispārizglītojošās skolas, neatkarīgi no mācībvalodas, ir obligāti jāapgūst baškīru valoda.
Jāteic, ka Baškorstānā vienlaikus respektēja arī citu republikā dzīvojošo nāciju valodas, tostarp arī latviešu. No kopējā Baškorstānas iedzīvotāju skaita tikai 0,2% ir latvieši, bet viņu bērni vairākās republikas vidusskolās gala eksāmenu izvēles priekšmetā varēja kārtot latviešu valodā. Līdz šim nav dzirdēts, ka Baškīrijas latvieši būtu protestējuši pret to, ka viņiem ir jāmācās baškīru valoda. Tieši otrādi latvieši atbalstīja Baškorstānas politiku un vēlēšanās ir balsojuši par tās pašreizējo prezidentu Murtaru Rahimovu.
Vienlaikus Baškorstānas republikā respektē ne tikai krievu, bet arī citu slāvu tautu valodas. Piemēram, deviņas no 14 Krievijas Federācijā esošajām ukraiņu skolām darbojas tieši Baškorstāna.
Netālredzīga stulbība
Dažus mēnešus pēc „reģionālā komponenta” likvidācijas nacionālajās republikās, tieši Baškorstāna sākusi kritizēt Maskavas izglītības politiku. Gan Baškorstānas prezidents, gan valdība un parlaments pēdējās nedēļas laikā izplatījuši vairākus paziņojumus, kuros Kremļa pedagoģijas speciālistu lēmumu nodēvēti par netālredzīgu stulbību. Krievijas politiskajā sistēmā šādu Baškorstānas vadības seperātismu var uzskatīt vairāk nekā vienkārši par pilsonisku varonību.
Baškorstānas parlamenta spīkers Konstantīns Tolkačevs saka: „Federālā likuma izmaiņas faktiski bloķē Eiropas reģionālo valodu hartas realizāciju. Tagad Krievijas federācijas subjekti nevar īstenot valodas politiku, kas veicina Krievijas Federācijas tautu valodu saglabāšanu, ņemot vērā garīgās, kultūrvēsturiskās, etniskās un sociālekonomiskās Krievijas reģionu īpatnības. Likuma izmaiņas tiešā veidā ir pretrunā ar Krievijas Federācijas konstitūciju.”
Viņam piekrīt arī Tatarstānas republikas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Etnoloģiskā monitoringa centra vadītājs Damirs Ishakovs: „Reģionālā izglītības komponenta likvidācija ir liela muļķība. Uzskatu, ka Baškorstānai cīņā par reģionālā komponenta atjaunošanu ir jāpievienojas mums visiem – gan krieviem un tatāriem un citiem.”
13.02.10
Lauris Dripe "zeks" vai cietējs?
sestdiena, 2010. gada 13. februāris
Dripe "zeks" vai cietējs?
Un kas notika, ieslēdzās lielās lokomatīves, lai tādus slimniekus aizsargātu.
Labi OK inspektori piemuldēja ka cilvēciņš pakritis, tādēļ dabūjis pārs punus, un Juris(inspektors kurš "uzšāva" abiem slimniekiem) nav nekāds zelta gabaliņš bet jautājums paliek atklāts, kādēļ Jānis Zeltiņš kurš arī devās maluzvejnieka gaitās tikai citā laikā un trešo reizi pēc kārtas, pavisam netīšām iebrauca cietumā uz 6 mēnešiem pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas, tikai dēļ viena nodurta laša, bet vai šajā gadījumā, šādi indivīdi tiek attaisnoti?
Ak nu jā........ aizmirsu, Ainārs palīdzēs vienmēr........ Ainār, ja tu šo lasi piezvani man, es ar tevīm gribu draudzēties, taisam kriminālu kopā.
P.S> Tiesa vēl joprojām nav beigusies, un neviens nav attaisnots vai notiesāts.
P.S>
Cēsu rajona prokuratūras prokurors Arnis Šūlmeisters krimināllietā, kurā par maluzvejniecību apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs" valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe (LPP/LC) un viņa paziņa Ēriks Ruža, apsūdzētajiem lūdzis piespriest 240 piespiedu darba stundas katram.
Kā noskaidrojās Cēsu rajona tiesā, prokurors arī prasa atlīdzināt Gaujas nacionālajam parkam nodarītos zaudējumus 900 latu apmērā. Kā ziņots, saīsinātais spriedums šajā lietā tiks paziņots pirmdien, 14.septembrī.
Vakar tiesas sēdē notika lietas materiālu pārbaude un tiesu debates, kas turpinājās vairākas stundas un noslēdzās tikai pēcpusdienā.
9.septembrī Cēsu rajona tiesa pēc izsludinātā pārtraukuma atsāka skatīt krimināllietu, kurā par maluzvejniecību apsūdzēti Dripe un Ruža. 30.jūnijā un 1.jūlijā tiesa šajā lietā uzklausīja lieciniekus, bet pēc tam tika izsludināts pārtraukums.
Jau ziņots, ka pērn 3.novembra vakarā ap plkst.20 vides inspektori no biedrības "Mēs zivīm" Braslas upē pie Straupes noķēra divus maluzvejniekus. Pie viņiem tika atrastas trīs lašu mātītes. Maluzvejniecība notika dabas parkā, līdz ar to par šādu nodarījumu tiek ierosināta krimināllieta.
Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas par patvaļīgu zivju ķeršanu vai citādu zivju vai ūdensdzīvnieku iegūšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums. Par šo pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.
Pagājušā gada 19.decembrī Cēsu rajona prokuratūras prokurors Arnis Šūlmeisters pēc lietas materiālu izvērtēšanas pieņēma lēmumu par Dripes (LPP/LC) un Ružas saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 110.panta 2.daļas.
Pēc iespējamo maluzvejnieku noķeršanas tika sākti vēl divi kriminālprocesi.
Cēsu policija pagājušā gada 6.novembrī sāka kriminālprocesu par miesas bojājumu nodarīšanu Dripem pēc tam, kad saņēma viņa iesniegumu, kurā apgalvots, ka aizturēšanas laikā vides inspektori viņu situši, tādējādi nodarot miesas bojājumus.
Otrs kriminālprocess sākts, pamatojoties uz 7.novembrī saņemtu iesniegumu, kurā Ruža norāda, ka pēc nogādāšanas policijas iecirknī viņam iesitis kāds no inspektoriem.
Pēc lietas materiālu pārbaudes Cēsu rajona policijas pārvalde (RPP) beidza izmeklēšanu krimināllietās par bijušā AS "Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Laura Dripes (LPP/LC) un viņa paziņas Ērika Ružas iespējamo fizisko ietekmēšanu, pastāstīja Cēsu RPP priekšnieka vietnieks Jānis Goba.
Policija izmeklēšanā konstatēja, ka miesas bojājumi Dripem nodarīti aizturēšanas brīdī, kad viņš centies bēgt, un viens no biedrības "Mēs zivīm" inspektoriem viņam uzkritis uz sāniem. Tā radušies miesas bojājumi, kuru dēļ Dripe pēc aizturēšanas nogādāts Cēsu rajona slimnīcā, no kuras nākamajā dienā izrakstījies.
Saistībā ar Ružas iesniegumu tiesu medicīnas eksperts konstatējis, ka miesas bojājumi maluzvejniecībā apsūdzētajam policijas iecirknī nav nodarīti. Kā stāsta Goba, pēc abu aizturēto nogādāšanas iecirknī vienam no inspektoriem ar Ružu bijis dialogs un inspektors domājis, ka Ruža tam taisās sist, tādēļ pielicis priekšā celi, kas atradies netālu no Ružas galvas. Arī policijas novērošanas kamerās šis fakts konstatēts, taču izmeklēšanā secināts, ka miesas bojājumi aizturētajam nav nodarīti.
Dripe un Ruža Cēsu rajona prokuratūrā divas reizes pārsūdzējuši šos Cēsu rajona policijas lēmumus, ar kuriem policija beidza izmeklēšanu krimināllietās par Dripes un Ružas iespējamo fizisko ietekmēšanu, pastāstīja Cēsu rajona prokuratūras virsprokurore Ingrīda Andersone.
Prokuratūra sūdzības izskatījusi, taču policijas lēmumu nav mainījusi.
07.02.10
Pencil printer
Sakiet-nāvi kartridžiem...
Cik daudzi no Jums ikdienā izmanto printeri?
Cik daudz naudas Jūs tērējiet saviem izdrukātajiem dokumentiem?
Un kā Jūs cīnieties pret mežu izciršanu, vai pret apkārtējās vides saglābšanu, vai pret globālo sasilšanu?
Teiksiet man ar to nav nekāda sakara...
Nu OK, redz pasēdēja tāds gudrs dizaineris vārdā Hoyoung Lee, un izdomāja, kā to visu var atrisināt vienā piegājienā.
Radot Zīmuļprinteri. Ieliekam zīmuli printerī, ievietojam lapu, uzdrukājam tekstu, papriecājamies par izdrukāto dokumentu, paskatamies papīrgroza virzienā, bet nē...šoreiz papīru ārā nemetam, bet atkal ievietojam to printerī, tikai šoreiz nospiežam podziņu "DZĒST", un mums ir atkal tīra papīra lapa. Skaisti...:):):):)
Cik daudzi no Jums ikdienā izmanto printeri?
Cik daudz naudas Jūs tērējiet saviem izdrukātajiem dokumentiem?
Un kā Jūs cīnieties pret mežu izciršanu, vai pret apkārtējās vides saglābšanu, vai pret globālo sasilšanu?
Teiksiet man ar to nav nekāda sakara...
Nu OK, redz pasēdēja tāds gudrs dizaineris vārdā Hoyoung Lee, un izdomāja, kā to visu var atrisināt vienā piegājienā.
Radot Zīmuļprinteri. Ieliekam zīmuli printerī, ievietojam lapu, uzdrukājam tekstu, papriecājamies par izdrukāto dokumentu, paskatamies papīrgroza virzienā, bet nē...šoreiz papīru ārā nemetam, bet atkal ievietojam to printerī, tikai šoreiz nospiežam podziņu "DZĒST", un mums ir atkal tīra papīra lapa. Skaisti...:):):):)
N95 saliek rubiku kubiku.
Vecais, labais mobilais telefons N95 nebeidz pārsteigt vēl joprojām.
Pēdējo triku paveicot tandēmā ar Lego Mindstorm NXT, kas kļuva par "N95 rokām". Eksperimenta mērķis bija pierādīt Nokia N95 esošā ARM procesora ātrumu un iespējas. Un izrādās N95 māk savākt kopā kubiku rubiku, tā saucamajā master cub, kombinācijā, saliekot visas kubika krāsas vienlaicīgi.
Tālāk skatamies video...
Pēdējo triku paveicot tandēmā ar Lego Mindstorm NXT, kas kļuva par "N95 rokām". Eksperimenta mērķis bija pierādīt Nokia N95 esošā ARM procesora ātrumu un iespējas. Un izrādās N95 māk savākt kopā kubiku rubiku, tā saucamajā master cub, kombinācijā, saliekot visas kubika krāsas vienlaicīgi.
Tālāk skatamies video...
Abonēt:
Ziņas (Atom)