Instagram sāga

Laikam jau vairs nav neviena, kurš nezinātu, ka Instagram ir ticis nopirkts par 1 miljardu dolāru un tāds smuks un apaļš cipars ir ticis samaksāts par vienkāršu aplikāciju, kura atļauj kopīgot fotogrāfijas ar citiem cilvēkiem. Aplikācija ir bez maksas, tāpēc jautājums „A kur ir bizness?”, nav skaidrs. Interesantākais ir kas cits, kā divi džeki spēj 2 gadu laikā nopelnīt miljardu. Sākotnēji šis pasākums tika dēvēts par Burbn un nav protams mazsvarīgs faktors, ka šis serviss bija bijušā Googles darbinieka Kevin Systrom garabērns, tomēr iet un meklēt naudu šādam servisam, neatbildot uz jautājumu riska kapitālistam, kur būs bizness, bet pasakot, ka tas ir jauns veids, kā cilvēkiem sazināties savā starpā un beidzoties pārrunām saņemt pirmos 500 000$ kā sēklas kapitālu no Baseline Ventures un Andreessen Horowitz ir apbrīnas vērts. Kāpēc investori noticēja šim startam, ja līdzīgi servisi jau bija izdomāti un strādāja ar mainīgām sekmēm? Riska kapitāla investori nav labsirdīgie onkuļi kuri vadā sev līdzi čemodānu ar naudu un dod to katram kurš to ir paprasījis. Viņi ir cilvēki kuri spēlē uz augstām likmēm paturot prātā, ka ir iespēja arī šo naudu zaudēt. Pirms šo naudu iedot viņi vēlreiz un vēlreiz grib pārliecināties par komandu, tās spēju noturēt fokusu un iet uz priekšu sava mērķa sasniegšanai.  Iemesls kāpēc visbiežāk tiek atteikts investīcijās, ir pavisam vienkāršs, uz pārrunām parasti iet viens cilvēks, un nav īsti skaidrs, vai viņš spēs aizraut vēl kādu citu, vai kāds ar viņu vispār vēlēsies strādāt kopā, kādas ir viņa kā Team leader īpašības un ko par viņu pašu domā viņa komandas biedri. Šis ir cilvēciskais faktors, kā dēļ daudzi labi projekti sadeg pašos pirms sākumos, patiesībā tā tas notiek visbiežāk. Ja nav „ķīmijas” pat izcila ideja var tikt iznīcināta. Investoram ir absolūti vienalga kādus ciparus tu zīmē savā prezentācijā, vai cik smuki būs noformēti slaidi, viņam vajag redzēt cilvēkus kuri to taisās realizēt. Investori saka: „Vieglāk ir iemācīt programmētāju kļūt par biznesmeni, nekā biznesmeni par programmētāju”, no šejienes izriet, ja tu neesi viss vienā un visbiežāk tā arī ir, tad vismaz savāc ap sevīm komandu kura domā tieši tāpat kā tu. Instagram ar savu keisu radīja jaunu precedentu riska kapitāla investoru vidū, atradās tie kuri spēja saklausīt to, ko viņiem vēlējās pateikt un noticēt tam, ka šis ir īstais pasākums, kurā ir vērts riskēt. Ir protams vēl viens faktors, kas norādīja uz to, ka projekts „izšaus” tā bija lietotāju dramatiskā interese par jauno aplikāciju.

Atgriežoties pie hronikas: 3 mēnešu laikā tika radīts uzlabots produkts un tas viss saucās Instagram, aplikācijas lietotāju skaits turpina augt nemainot dinamiku un spēja sasniegt 1 000 000 lietotāju robežu mazāk nekā 3 mēnešu laikā. Lielie naudasmaisi to nevarēja atstāt nepamanītu un tālāk jau viss aizgāja kā pa spirāli, jau 2/2/11 notiek nākošā naudas ieliešana 7 000 000$ apmērā, kurā piedalās jau :

Adam D'Angelo
Jack Dorsey
Chris Sacca
Baseline Ventures
Benchmark Capital

Tik liels investīciju apjoms nevarēja palikt nepamanīts un par Instagramu sāka runāt jau visi nopietnie investori, tika izteiktas dažnedažādas prognozes, cik un kāda varētu būt sasniegta kompānijas vērtība, jo jāatcerās ir viens būtisks moments Instagram ne par kādu peļņu nerunāja, turpinājās tikai naudas „ieliešana” projektā. Tomēr neskatoties uz to investori sāka stāties rindā. Kad Kevinam paprasīja- naudu Jūs dabūjāt, a ko tālāk? Ko tālāk, mūsu uzdevums ir radīt spēcīgāko inžinieru komandu pasaulē, lūk kas būs tālāk- tā atbildējis Instagram dibinātajs. Pēc trīs mēnešu pārrunām un dažādām spekulācijām, Instagram atkal spēja veikt jaunu investīciju piesaisti 50 000 000$ apmērā.

Šajā investīju kārtā piedalījās:

Sequoia Capital
Thrive Capital
Greylock Partners
Benchmark Capital
Baseline Ventures

Un tas bija signāls, ka esošie līdzīgie servisi ir pavisam nopietni apdraudēti, nezaudējot dinamiku Instagram lietotāju skaits turpināja augt, un kā serviss vēl nebija pieejams citu OS lietotājiem. Uz Android ierīcēm tas parādījās tikai šī aprīļa sākumā, un viss notika tieši tāpat, kā pie pirmā launča, kad Android ierīču lietotāji izveidoja lavīnai veidīgu lietotāju skaita pieaugumu. Un jau pēc pāris dienām Facebook paziņo, ka ir iegādajies Instagram par vienu miljardu dolāru. Lūk klasisks piemērs, tam, ka servisam ne vienmēr ir jābūt ar biznesa modeli apakšā, lai varētu piesaistīt investorus kuri spētu noticēt projekta nākotnei. Arī aplikācija nav tā vislabākā, bet populārākā pavisam noteikti. Tāpēc noteikti nav svarīgi, kā tu šo mērķi vēlies sasniegt, svarīgi ir tas, kā tu šo ceļu uz mērķi ej.  

Par autoritātēm

Izlasot kādā blogā rakstu par nerealizētu projektu, sāku domāt  par tēmu, cik naivi ir uzticēties autoritātēm. Cik daudzi projekti ir palikuši nerealizēti, dēļ nepareizas savāktās komandas, kritiķu izteikumiem, neticība pašiem sev, bet visbiežāk tas notiek dēļ autoritātēm, kuru viedokli visbiežāk neviens neapstrīd. Viņu teiktais pat netiek apstrīdēts, jo viņam uzticās visi, piemēram visi pasaules finansisti seko līdzi V.Bafeta blogam, kurā viņš nopublicēs kādu savu nākamā gada prognozi, jo viņš sevi ir pierādījis, ka veiksmīgs finansists. Un nevienam fiansistam pat prātā nenāk apstrīdēt sava guru pieņēmumus. R.Brensons kurš neticēja nevienam, ir kļuvis par vienu no pasaulē veiksmīgākajiem uzņēmējiem un ir realizējis ļoti daudzus projektus, par kuriem atkal visi tikai nobrīnās, kā tas vispār ir bijis iespējams. R.Brensons ir pateicis viedus vārdus: Neuzticieties autoritātēm. Protams, ka būtu muļķīgi viņu vārdos vispār neklausīties, tomēr tā nav jāpieņem, kā absolūta patiesība. Ir jāspēj iegūto informāciju arī analizēt. 

Neviena inovatīva ideja, nekad nebūtu bijusi realizēta, ja vien idejas autors ietiepīgi neturpinātu strādāt pie idejas realizācijas, viņam neviens netic, par viņu smejās, viņu kritizē,  uz viņu rāda ar pirkstiem, un saka, ka viņš ir traks. Kāpēc tā notiek -  jo kāds autoritāte ir pateicis, ka tas nav iespējams, un ka tas ir smieklīgi. Bet tad kad mērķis ir sasniegts visi ātri aizmirst, kas bijis pirms tam un cilvēku sāk apbrīnot. Vispār šī tendence ir ļoti izplatīta ASV, ja tu savā garāžā spēj kaut ko radīt, tu esi visa rajona ievērības cienīgs cilvēks, par tevīm runā kaimiņi, ar tevi sveicinās nepazīstami cilvēki, un tu pats brīnies, kāpēc tā notiek jo pirms tam tu biji tukša skaņa.

Ir dažreiz interesanti paskatīties uz konferencēm, kurās uzstājas dažnedažāda līmeņa autoritātes (un ja viņu nebūtu tad neviens arī nenāktu), kurās tu vari paklausīties par apmēram 100 USD. Tā teikt, atnācu paēst un paklausīties „ūdeni”. Daudzi no tiem kuri dodās uz to vai citu pasākumu, kā vienīgo argumentu spēj minēt:”bet tur tak piedalīsies tas un tas, kā var neiet” šo pasākumu jēga nav klausīties autoritātēs, kura izteiktos domu graudus pēc tam 100x vēl „pārtvītos” un „salaikos”, šo pasākumu jēga ir pavisam citur, satkties un ieraudzīt  sev līdzīgi domājošos. Saprast, vai tas veids, kā tu redzi vīziju par savu ideju spēj atrast līdzīgi domājošos, vai tava ideja spēj aizraut arī kādu citu,  jo tikai līdzīgi domājošie spēs kopā realizēt, to kas sākotnēji iecerēts.  Protams,  ja tu publiski sāksi oponēt autoritātei, pret tevīm vērsīsies lielākā daļa autoritātes fanu, un atkal tiks piesauktas leģendāras frāzes un izteikumi.

Jā, daudzi teiks, bet viņš ir taču sasniedzis to un to, viņam ir 100 sertifikātu, viņam ir 5 zinātniskie grādi, bet tev nav. Protams to nevar noliegt, bet tā ir viņa pieredze, viņa skatījums uz lietām, kāpēc man jāpiekrīt visam ko man saka autoritāte? Tas būtu tāpat, kā nopirkt A.Švarcnēgera (kā es mīlu šo gubernatoru-Terminatoru) grāmatu: „Kā es kļuvu par Mr.Olimpija. 100% rezultāts garantēts sekojot šai programmai”, tad izlasi to un secini, ka tas tev neder, jo tā ir programma, kura tika veidota tikai un vienīgi viņam, bet ne Tev.

Laikam Bībelē ir teikts: Esiet stipri savā ticībā.

Tev ir jābūt viedoklim, bet tomēr savam. 

Akli sekot autoritāšu norādēm, ir tas pats, kas aizsietām acīm  skriet pa baseinu pakaļ cilvēkam kuram arī ir aizsietas acis, kā rezultātā Jūs agrāk vai vēlāk ieskriesiet sienā, pirmo reizi Jūs padomāsiet, ka tā ir nejaušība, pēc trešās reizes, ka likumsakarība.

Viens algoritms tomēr visiem neder...

Pētot pašmāju realitātes šovus, dažnedažādas talantu fabrikas, dziedātprasmes un tamlīdzīgus konkursus, lēnā garā nonācu līdz šim rakstiņam. Tā teikt, sakrājies...

Ir skaidrs, ka vietējām TV kompānijām ir lētāk un iespējams pat saimnieciski izdevīgāk uzražot kādu pašmāju šovu kurus monetizē, piesaistot dažnedažādus sponsorus un atbalstītājus, protams ieskaitot pašu konkursantu tuviniekus un draugus kuri  tādēļ, lai viņu lolojums netiktu izbalsots, sūta nenormālu apjomu paaugstinātas maksas īsziņas, jo ne es ne mana ģimene nedz arī man pazīstami cilvēki to nav darījuši nevienu reizi,  un lai segtu šos izdevumus paņem ik pa reizītei kādu kredītu no nebanku kreditētājiem.

Bet ar to jau nav gana, protams pokemoniem gribās ātrāk tikt slavas saulītē un viņi ir gatavi darīt visu, lai tikai panāktu šo cēlo mērķi un nokļūtu slavas saulītē. Realitātes šovu dalībnieki tiek ieslēgti telpās, bet, lai parādītos kāds ekšens, (un ekšens ir vajadzīgs, jo bez ekšena nebūs reitinga) telpās tiek ienests alkohols, protams nākošajā dienā ir atkal par ko visiem parunāties, kā tas pēc kārtīgas lauku diskotēkas pienākās, kāds izkāvies, kāds vēnas griezis, kāds izdomājis parādīt sevi pilnā krāšņumā. 

Reklāmistiem ir tāds teiciens, ja nu neko vairs nevarat izdomāt sava produkta reklāmai, izmantojiet pupus, pupi strādā vienmēr, tomēr šim nevar piekrist, jo kailu sieviešu izmantošana (argumentējot to, ka tas ir viegli erotisks un vispār māksliniecisks faktors), pēc daudzu reklāmas nozares profesionāļu domām tomēr novērš uzmanību no reklamējamā produkta (ja kādam vajadzēs, sameklēšu kur tas tika analizēts). Bet nu tā tāda liriska atkāpe, atgriežoties pie mūsu pašmāju daiļavām, manuprāt seksa blogere jau ir kļuvis par lamuvārdu, savā laikā to skaisti ar jaunu sparu (nebūt ne pirmā seksa blogere, bija arī kādas LV prostitūtas dienasgrāmata, kurā viņa iztirzāja savus klientus), uzsāka @Merelina, simpātiska, gudra u.t.t. u.t.j.p sieviete, bija interesanti palasīties par viņas piedzīvojumiem, tad to sāka kopēt jau vesels bataljons, pašpasludinātās seksa karalienes un seksīgākās titula īpašnieces par visām varēm centās pierādīt, ka lūk, viņu krūšu forma ir daudz skaistāka, no rakstiem pārgāja nākošajā līmenī, un ķērās pie darbiem, laikam jau vairs nav nevienas, kura alkstot pēc mediju uzmanības nebūtu izģērbusies  kameru priekšā, tā teikt, lai būtu ko mazbērniem parādīt, protams ir bijuši perebori, neatceros, kā sauca to būtni kura piedalījās resnīšu realitātes šovā, bet atklājās, ka meitene filmējusies hardcore porno filmās, Okartes dalībniece – „afrolatviete”?(kas tas par tādu jaunvārdu) mācoties vidusskolā, pašķībi padziedāja, bet lūk tagad būs Latvijas pārstāvētā Playboy modele (re Latvija vairs netiks asociēta ar blondu, skaistu un gudru sievieti, bet ar visparastāko nēģeri, pardon- afrolatvieti ), tas kas ir-seksa propoganda, kura tiek potēta nenobriedušajās coca-colas nodzertajās smadzenēs? 

Savā laikā tāda organizācija, kā  ”Papardes zieds” staigāja apkārt pa skolām un mācija bērniem , kā pareizi lietot prezervatīvus un vispār kas ir kontracepcija, bērni mums advancēti, kā minimums saprot to, ka ja devaisam nav toučskrīna, tad tā ir vakardiena, un ātri saparata, ka pareizākā metode ir nevis lietot prezervatīvus, bet lai samazinātu dzimstību tīņu vidū, ātri vien popularitāti ieguva orālais un anālais sekss, kā lieliska alternatīva, dzimstības samazināšanā tīņu vidū, dažās skolās pat parādījās jauno māmiņu istabas, kurā neveiksmīgās mīlestības sekas var gaidīt savas māmiņas starpbrīžos, ir protams arī apzinīgas meitenes, kuras kādu dienu no rīta stāvot rindā  pirms manīm, apzinīgi saviem 2 jogurtiem un ābolam, pievienoja savām skolas pusdienām,  arī paciņu prezervatīvu. 

Ja agrāk bija diezgan populārs mīts par to, ka sieviešu-slavenību karjera vienmēr iet caur producenta gultu, tad šobrīd ir pilnīgi skaidrs, pat ja tev ir talants, bet tu neparādīsi savus pupus, tu pavisam noteikti slavena nebūsi, nu vismaz kā minimums, tad jābūt seksa skandālam ar vecu onkuli, kā to piemēram izdarīja nepilngadīgā, aktrises  Zeltiņas meita ;)

P.S. Vispār to pupu jau ir kļuvis tik daudz, ka drīzi arī šis reklāmistu postulāts tiks gāzts, vajadzēs meitenēm sevis popularizēšanai kaut ko jaunu izdomāt.

Anekdote ar morāli:

Vilcienā kopā brauca  3 programmētāji un 3 jūzeri, jūzeriem 3 biļetes, programmētājiem viena. Parādījās kontrole, programmētaji ātri iemūk tualetē, un gaida kad kontrolieris pieklauvēs pie durvīm. Kontrole pienāk, paklauvē, programmētājs pa durvju šķirbu pasniedz biļeti, kontrolieris aiziet. 3 programmētāji un 3 jūzeri devās ar vilvcienu atpakaļ. Jūzeri nopirka 1 biļeti, programmētaji nevienu. Parādījas kontrole, jūzeri ātri aizmuka uz tualeti, programmētāji pēc brīža šiem pakaļ. Programmētāji paklauvēja pa tualetes durvīm, jūzeri pasniedza pa šķirbu vilciena biļeti. Programmētāji to paņēma un iemuka blakus tualetē. Jūzeri tika no vilciena izsēdināti.... Ko no šī var secināt. Ka nevienmēr viens un tas pats algoritms, strādās vienādi, viss ir atkarīgs no tā, vai tu esi programmētājs vai jūzeris. JJ:J