Par autoritātēm

Izlasot kādā blogā rakstu par nerealizētu projektu, sāku domāt  par tēmu, cik naivi ir uzticēties autoritātēm. Cik daudzi projekti ir palikuši nerealizēti, dēļ nepareizas savāktās komandas, kritiķu izteikumiem, neticība pašiem sev, bet visbiežāk tas notiek dēļ autoritātēm, kuru viedokli visbiežāk neviens neapstrīd. Viņu teiktais pat netiek apstrīdēts, jo viņam uzticās visi, piemēram visi pasaules finansisti seko līdzi V.Bafeta blogam, kurā viņš nopublicēs kādu savu nākamā gada prognozi, jo viņš sevi ir pierādījis, ka veiksmīgs finansists. Un nevienam fiansistam pat prātā nenāk apstrīdēt sava guru pieņēmumus. R.Brensons kurš neticēja nevienam, ir kļuvis par vienu no pasaulē veiksmīgākajiem uzņēmējiem un ir realizējis ļoti daudzus projektus, par kuriem atkal visi tikai nobrīnās, kā tas vispār ir bijis iespējams. R.Brensons ir pateicis viedus vārdus: Neuzticieties autoritātēm. Protams, ka būtu muļķīgi viņu vārdos vispār neklausīties, tomēr tā nav jāpieņem, kā absolūta patiesība. Ir jāspēj iegūto informāciju arī analizēt. 

Neviena inovatīva ideja, nekad nebūtu bijusi realizēta, ja vien idejas autors ietiepīgi neturpinātu strādāt pie idejas realizācijas, viņam neviens netic, par viņu smejās, viņu kritizē,  uz viņu rāda ar pirkstiem, un saka, ka viņš ir traks. Kāpēc tā notiek -  jo kāds autoritāte ir pateicis, ka tas nav iespējams, un ka tas ir smieklīgi. Bet tad kad mērķis ir sasniegts visi ātri aizmirst, kas bijis pirms tam un cilvēku sāk apbrīnot. Vispār šī tendence ir ļoti izplatīta ASV, ja tu savā garāžā spēj kaut ko radīt, tu esi visa rajona ievērības cienīgs cilvēks, par tevīm runā kaimiņi, ar tevi sveicinās nepazīstami cilvēki, un tu pats brīnies, kāpēc tā notiek jo pirms tam tu biji tukša skaņa.

Ir dažreiz interesanti paskatīties uz konferencēm, kurās uzstājas dažnedažāda līmeņa autoritātes (un ja viņu nebūtu tad neviens arī nenāktu), kurās tu vari paklausīties par apmēram 100 USD. Tā teikt, atnācu paēst un paklausīties „ūdeni”. Daudzi no tiem kuri dodās uz to vai citu pasākumu, kā vienīgo argumentu spēj minēt:”bet tur tak piedalīsies tas un tas, kā var neiet” šo pasākumu jēga nav klausīties autoritātēs, kura izteiktos domu graudus pēc tam 100x vēl „pārtvītos” un „salaikos”, šo pasākumu jēga ir pavisam citur, satkties un ieraudzīt  sev līdzīgi domājošos. Saprast, vai tas veids, kā tu redzi vīziju par savu ideju spēj atrast līdzīgi domājošos, vai tava ideja spēj aizraut arī kādu citu,  jo tikai līdzīgi domājošie spēs kopā realizēt, to kas sākotnēji iecerēts.  Protams,  ja tu publiski sāksi oponēt autoritātei, pret tevīm vērsīsies lielākā daļa autoritātes fanu, un atkal tiks piesauktas leģendāras frāzes un izteikumi.

Jā, daudzi teiks, bet viņš ir taču sasniedzis to un to, viņam ir 100 sertifikātu, viņam ir 5 zinātniskie grādi, bet tev nav. Protams to nevar noliegt, bet tā ir viņa pieredze, viņa skatījums uz lietām, kāpēc man jāpiekrīt visam ko man saka autoritāte? Tas būtu tāpat, kā nopirkt A.Švarcnēgera (kā es mīlu šo gubernatoru-Terminatoru) grāmatu: „Kā es kļuvu par Mr.Olimpija. 100% rezultāts garantēts sekojot šai programmai”, tad izlasi to un secini, ka tas tev neder, jo tā ir programma, kura tika veidota tikai un vienīgi viņam, bet ne Tev.

Laikam Bībelē ir teikts: Esiet stipri savā ticībā.

Tev ir jābūt viedoklim, bet tomēr savam. 

Akli sekot autoritāšu norādēm, ir tas pats, kas aizsietām acīm  skriet pa baseinu pakaļ cilvēkam kuram arī ir aizsietas acis, kā rezultātā Jūs agrāk vai vēlāk ieskriesiet sienā, pirmo reizi Jūs padomāsiet, ka tā ir nejaušība, pēc trešās reizes, ka likumsakarība.