Kā cilvēks matraci pirka..

Stāsts par to, kā ievajadzējās matraci, un kas no tā visa sanāca.

Pēteris: Labdien, es Jūs sludinājuma sakarā patraucēju. Jūs pārdodat gultu ar matraci?
Andris: Jā
Pēteris: Sakiet, Jūs varat man pārdod tikai matraci, bet bez gultas?
Andris: Kam Jums matracis bez gultas?
Pēteris: Tāpēc ka gulta man jau ir. Man vajag tikai matraci.
Andris: Bez matrača? Kā tad Jūs gulējāt?
Pēteris: Gulēju es uz citas gultas... vispār kāda starpība? Jūs pārdosiet to matraci vai nē?
Andris:  Vispār jau es to izdarītu ar vislielāko prieku, bet nevaru. Tas nav legāli.
Pēteris: Kas nelegāli?
Andris: Pārdot matraci bez gultas.
Pēteris: Jūs tur ko lietojat? Tas ir atvainojiet,  no kurienes jums tāda informācija?
Andris: Nu es esmu tādus stāstus jau dzirdējis.
Pēteris: Muļķības,.. labi. Izdarīsim mazliet to savādāk, mēs izliksimies, ka no Jums pērku, gan gultu, gan matraci.
Andris: Tad Jūs ņemsiet?
Pēteris: Jūs nesapratāt. Mēs izliksimies. Bet īstenībā es nopirkšu tikai matraci.
Andris: Un gultu?
Pēteris: Gultu atstājiet sev.
Andris: Bez matrača?
Pēteris: Bez.
Andris: Un kam man gulta bez matrača?
Pēteris:  Kāda starpība, ja Jūs vienalga to pārdodat?
Andris: Jā, bet kopā ar matraci.
Pēteris: Nu tad pārdodiet bez matrača!
Andris: Bet tas nav legāli.
Pēteris: Labi, Jūs man jau esat apnicis, nopirkšu gan gultu, gan matraci. Pa īstam, bez izlikšanās, bet gultu vēlāk atnesīšu atpakaļ.
Andris: Ar  visu matraci?
Pēteris: Bez.
Andris: Kāpēc bez?
Pēteris: Nu tāpēc, ka matraci es paturēšu sev.
Un tas ir legāli?
Pēteris: Ja viss tas būtu legāli, mēs te jau pusstundu nesēdētu čatā.
Andris: Tātad tās tomēr nebija baumas vien...
Pēteris: Klausieties mani. Es pērku no jums, gan matraci, gan gultu. Nu it kā, Jūs to spējat saprast?
Andris: Protams spēju.
Pēteris: Mēs to visu iznesam no Jūsu dzīvokļa...starp citu, Jūs kurā stāvā dzīvojat?
Andris: Devītajā.
Pēteris: Tātad brauksim lejā ar liftu.
Andris: Mums lifts salūzis.
Pēteris: Tad izjauksim pa detaļām gultu, iznesīsim ārā to, tad iznesīsim matraci. Sekojat līdzi domai?
Andris: Protams sekoju.
Pēteris: Un tad nesam gultu atpakaļ augšā.
Andris: Un matraci?
Pēteris: Matraci nenesam.
Andris: Kāpēc matraci nenesam?
Pēteris: Tāpēc, ka tas tagad  ir mans.
Andris: Kā tā? Un gulta?
Pēteris: Gulta ir uz ielas. Izjaukta!ZEM LIETUS! PŪST!
Andris: Kā izjaukta? Kā uz ielas?
Pēteris: LAI LEGĀLI BŪTU!
Andris: Ko Jūs te sākāt kliegt? Vispār es pārdomāju. Es neko vairs nepārdodu.
Andris: Lai gan....hmm varbūt nopirksiet ziloni?
Pēteris: Kādu vēl ziloni?
Andris: Visparastāko. Ar snuķi. Ļoti labā stāvoklī. Pirksiet?
Pēteris: A snuķi atsevišķi pārdosiet?

Kāpēc nav jēgas pirkt automašīnu, ja to neviens nelietos?

Pazīstama situācija? Gribējās gan rakstīt ne par automašīnām. Automašīnas tiešām dažreiz pērk, lai tās pēc tam noliktu visu apskatei, kas apliecina tā īpašnieka statusu, lai visi redzētu, ka cilvēks ir ieguldījis naudu kādā ekskluzīvā priekšmetā, lai arī spēļmantiņā, bet pietiekami efektīvā.

Daudzi  ir dzirdējuši apgalvojumu: Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār.

Vispār jau daudzi uzņēmēji ir sapratuši, ka internetā ir jābūt un dažreiz tas ir pat nepieciešams. Ja cilvēks apzinās nepieciešamību, tad viss ir kārtībā, viņš lietai pieies nopietni un racionāli, saprotot, ka tās ir investīcijas biznesa attīstībā. Tomēr ir vēl viena kategorija uzņēmēju, kuri mājaslapu veido tikai ķeksīša pēc, jo mājaslapas ir visiem viņa konkurentiem, draugiem, un paziņām. Un te sākas joki. Patiesībā par jokiem arī gribēju uzrakstīt.

Vispār šos uzņēmējus varētu sadalīt divās kategorijās, vieni kuri saprot ko viņi dara, otri kuri nesaprot. Parasti šis stāsts sākas tā, tiek meklētas vai nu web-studijas, vai freelanceri, kuri ir gatavi mājaslapu izveidot, gan vienā, gan otrā gadījumā ir iespējams tikt pie gatava produkta, kurš var būt, gan dārgs, gan lēts, gan kvalitatīvs, gan nekvalitatīvs. Viss balstās tikai to, kā pasūtītājs un izpildītājs ir viens otru sapratuši. Par aģentūrām varētu pat uzrakstīt atsevišķu stāstu, arī par frīlanceriem, kuri gatavi kaut ko izdarīt par nesaprotamām naudām. Un klientam vienmēr gribās visu ātri, labi un lēti, tomēr parasti viens no faktoriem ir jāizsvītro.

Bet kad šampānietis ir izdzerts, un torte apēsta, sākas skarbā  realitāte, katru rītu pārbaudot mājaslapas apmeklētību, pasūtītājs sāk lēnā garā saprast, ka izņemot viņu un viņa paziņas, ka arī nejaušos apmeklētājus, nevienam tā mājaslapa nav vajadzīga, un tāpēc ievadā es tās automašīnas pieminēju. Jā, smuka dārga spēļmantiņa, kuru veidojusi ļoti laba aģentūra un vislabākie dizaineri, bet apmeklējuma nav. Nav un viss. Traki... cilvēks ir sapratis, ka nekas nenotiek, nav lapai apmeklējuma un tas ir kārtējais nevajadzīgais resurss. Viņš zina, ka citi uzņēmumi ir sataisījusi kontus Twiterī, izveidojuši lapas FB un draugos, un viņš saprot, ka tie ir atkal izdevumi,  bet nu jau tīrais sīkums ar to, kas ir izdots pirms tam. Arī tas tiek izdarīts. Bet arī pēc šī manevra cilvēks saprot, ka mājaslapa vēl joprojām nav vajadzīga, jo nepieciešams ir apmeklējums... 

Protams cilvēks nesēž mucā un uzzina, ka ir arī tādi cilvēki kurus dēvē par sociālo mēdiju ekspertiem un SEO speciālistiem. Izvada pārrunas ar vieniem un otriem, bet viņu nosauktās summas jau sāk likties pārāk lielas, jo viņi tak neprogrammē "php" un "Python", un viņi tak dizainu kurš ir „tehniski sarežģīts” arī neveido, par ko viņi vispār prasa naudu? Jā, par ko gan? Vienīgais mērķis, kādēļ šādi speciālisti tiek piesaistīti ir mājas lapas apmeklējuma audzēšana, un tas ir visdārgākais posms visā mājaslapas veidošanas un uzturēšanas procesā. Tā ir jāpieņem, kā aksioma un tā būs vienmēr.

Kāpēc? Šie cilvēki palīdz atrast pasūtītājam klientus, uzlabot to lojalitāti un vairot uzticamību uzņēmuma pakalpojumiem vai precēm. Kāpēc neviens uzņēmējs neuzdod jautājumu, ja jau es firmu varēju nodibināt par 100Ls, tad kāpēc man jāmaksā katru mēnesi vēl klientu menedžerim vai projektu vadītājam vēl arī alga? SEO speciālists un SMM speciālists principā nodarbojas tieši ar to pašu, tikai šoreiz šis jau ir online pasaulē, ko mēs visi saucam par internetu.

Kā atrast labāko SEO speciālistuLatvijā un, kā atrast labāko SMM speciālistu Latvijā? Ļoti vienkārši. Ja jau viņi dzīvo internetā, tad atveram google.lv un meklēšanas logā ierakstam šo meklējamo teikumu... google tak mums nemelos :)

Vai tiešām arī TU domā, ka tu vari atļauties spēļmantiņu kuru neviens nelietos?

Pasaka par sievietes loģiku..

Sēžu es ar tēvu restorānā, pusdienojam. Mobilais telefons jau sāk izrādīt "miršanas" pazīmes, bet es gaidu ļoti svarīgu zvanu no reklāmas aģentūras kura man solīja uzaicināt uz filmēšanos kaut kādā skropstu tušas reklāmā. Un protams, kuru gan citu, lai viņi izvēlētos, ja ne mani, otru tikpat skaistu blondīni es pat nepazīstu, jo man ir viss ko sieviete varētu vēlēties, smuks džips, rotas ar briljantiem, smuks dzīvoklis ar skatu uz upi, savs skaistumkopšanas salons, un VIŅŠ. Jā, nu nevaru es gaidīt uz tiem jaunajiem džekiem, kad viņi beidzot varēs atļauties man nopirkt mašīnu vai uzdāvināt dzīvokli, tāpēc var teikt ko par mani domā, man ir vienalga...

Un viņš zvana, bet es, lai ekonomētu telefona akumulatoru, uz zvanu tomēr izlemju neatbildēt, jo man ir jāsagaida tas pats zvans kuru es tik ļoti gaidu. Bet viņš atkal zvana, izslēdzu telefonam melodiju, caur smadzenēm ātri izskrēja doma, gan jau restorānā varētu būt arī lādētājs, vispār jau man lādētājs ir ārā automašīnā, bet tad man atkal būtu jāmeklē rozete, un tad es varbūt nedzirdētu, ka man zvana no reklāmas aģentūras un ja es uz to zvanu neatbildēšu, tas tomēr nebūs labi, padomās, ka es esmu uzpūtīga un iedomīga maita, nē labāk tomēr pēc lādētāja neiešu. Vispār es brīnos cik tie veči ir pacietīgi, zvana un zvana, viņiem darīt nav ko? Papusdienojām ar tēti, pavadīju viņu līdz lidostai, devos atpakaļ mājup. Nē kaut kā stulbi sanāca, ka es neatbildēju uz viņa zvanu, noteikti gribēs atbraukt pie manis vakarā, ko es viņam teikšu?

Drošības pēc atslēdzu domofonam skaņu, jo ja viņš atnāks un sāks zvanīties pie ieejas durvīm, es to neizturēšu, iegāju vannā... Zvanīja viņš man līdz trijiem naktī, acīmredzot aizmiga. Atsūtījis veselu kaudzi ar SMS ziņojumiem, kuras laika gaitā mainījās, sākot no ļoti mīļām: "Kas ar tevi noticis?", "Es par tevi uztraucos", "Lūdzu atbildi mīļumiņ", beidzot jau ar  aizskarto vīrieša EGO tradicionālo tekstu: "Ja mani zvani tev nav svarīgi, varbūt es tev neesmu nemaz vajadzīgs".
Bet es turpinu "tupīt". LOL. Tā nu novāļājos gultā līdz 8 rītā, kamēr jau viņš atkal man atsūtīja SMS. "Tev vispār ar galvu viss kārtībā?" Nē nu kā, lai es viņam pierādu, ka es neesmu kamielis? Nu kā?
Izskaidrot situāciju? Neticēs. Bet samelot kaut ko, nenāk uzreiz prātā, jo jebkurš iemesls liekas smieklīgs.
Tomēr pagājusi jau ir vesela diennakts, bet es turpinu ignorēt viņa zvanus.

Jau tuvāk vakaram plāns sāka nobriest. Jā- Es APVAINOJOS! Viss pareizi, apvainojos un viss, bet viņš man prasīs, kāpēc, nu ja, KĀPĒC? Nu tas jau būtu sīkums. Es viņam tā arī pateikšu: "atceries, es tev no rīta toreiz zvanīju, tu man atbildēji:" mīļā, es esmu mazliet aizņemts, pie manis cilvēki atnākuši", un tāpēc apvainojos".
Jā, vīrieši, kā Jūs vispār mūs spējat izturēt? Pieminekli Jums vajadzētu uzcelt! 

Kāpēc tu redzi to ko tu redzi?

Mani pašu, kādu laiku atpakaļ, sasmīdināja fakts, ka pats A. Mednis kurš sakās ir sociālo mēdiju eksperts, tviterī sāka prasīt cilvēkiem, lai tie viņam sūta printskrīnu ar noteikta KW rezultātiem Google, jo viņam acīm redzot, ar visu viņa pieredzi pietrūka zināšanu, ka katrs uz sava datora lietotājs var redzēt tikai  to ko viņam dots redzēt, jeb Google jau sen ir izdomājusi, ka viņa iespējams varēs attēlot tieši tos rezultātus iekš "organic search results", ko meklējis ir cilvēks visā šajā haosā, ko sauc par internetu.Toreiz man šķiet, viņš izvēlējās atslēgvārdu "aviobiļetes", bet nu iespējams, ka kļūdos.

 Te nu mazliet visiem ir jāpaskaidro būtība, "Lielais tētis" par mums vāc informāciju katru dienu, ja vien Jūs paši no tā neesat atteikušies, un ja neesat reģistrēti ar kādu epastu vai citu, "Tēta", radītu, nopirktu,  servisu. Arī dinamiskās atslēgvārdu ieteikšanas funkcija ir atslēdzama tikai tad kad Jūs to speciāli noliedzat. Un visi tie mēģinājumi pierādīt, ka tomēr esi Tas kurš ir vērts būt 1. Pozīcijā, nenozīmē, ka Tu tāds esi. Cīnos es visaugstākās konkurences nišā LV, "vispār Latvija tāda forša smilšu kastīte kur paspēlēties" lai saprastu, kā uzvarēt US un UK, un RUS tirgos, rezultāti ir mainīgi, tomēr ir ievērojamas tendences, ko izvērsuši un sekmīgi darbojas atsevišķi resursi, tos nav pa spēkam atrisināt tiem,  kuri sevi paši nodēvējusi par "ekspertiem", vai kurus, modes kārie atsevišķi pašpasludinātie  arī par tādiem nodēvējuši, jo cilvēki kuri pēkšņi sāk „uzrādīt „ da jebkādus rezultātus slēgtās struktūrās un kuri „automātā” tiek nosaukti par -„ekspertiem jo, par dažiem tiešām jāsmejās”, ir absurds un cienījuši tikai vienu:- „banu no  jebkura cita interneta mārketinga speciālista amatu nosaukumiem”.   

Tātad, kā  lietotājs savā datorā redz Google rezultātus:

1.       a)Lietotājs vienkārši savā pārlūkprogrammā ieraksta meklējamo atslēgvārdu, un viņam izpeld  resurss kuru viņš ir iepriekš apmeklējis, jo cache atmiņa strādā nevainojami.

2.       b) Lietotājs notīra cache un atkal meklē, bet izmanto dinamisko meklēšanas rezultātu priekšā teikšanas funkciju, un atkal tiek atrādīti tie rezultāti, ko Google iesaka apmeklēt pirmkārt.

3.      c )  Lietotājs neizmanto dinamiskās, „priekšā teikšanas funkciju”, ieraksta meklējamo vārdu līdz galam, ir notīrijs cahe atmiņu pārlūkam. Parādās korektie rezultāti.
      d) Lietotājs piemēram ir uzlicis sev krieviskotu Windows, un viņam tiek izvadīti atkal pavisam citi meklēšanas rezultāti.

      Vēl tāds mazs sīkums: Vēl atšķirās globālie rezultāti no lapām piemēram latviešu valodā un savukārt nākošie rezultāti atšķirās, ja izvēlamies lapas nevis Latviešu valodā, bet no Latvijas:):):)

Ko no šejienes var secināt?

 Ir jāsaprot, kā strādā dominējošie dzinēji.

Ne vienmēr Pasūtītājs saprot, ka viņa sameklētie rezultāti sakritīs ar Tavējiem.

SEO nav bērnudārzs, neiedomājieties tikai meta tegu izlabošanu un uzreiz pozīciju strauju paaaugstināšanu

Daudzi cilvēki nemaz neatšķir dinamisko meklēšanas ieteikumu rezultātu algoritmu, tādēļ labākās pozīcijas turēt arī iekš organiskā, lai būtu ko parādīt, bet par cik dinamiskie rezultāti jau pārņem  70% no organiskajiem apmeklējumiem ir jācīnās par apmeklējumu citos veidos, meklēšanas dzinēji cīnās savā starpā,  un iegulda naudu, lai tos pilnveidotu, bet tas ir ļoti grūti izdarāms darbs, jo jāuzmin ir katra mūsu vēlme, tādēļ arī pie mums LV ir jāizvēlas labākie SEO speciālisti Latvijā.

Kā to izdarīt?

Elementāri: atveram google.lv un meklējam logā: „labākais SEOspeciālists Latvijā” un izvēlamies pirmo:)

"Jaunais Vilnis" sarkanā lupata latviešu bāleliņam?

Tā nu sanāca, ka vakarā, draugu lokā "vienu kilogramu" trenējot, sanāca diskusija par to ir vai nav forši „Jaunā Viļņa” pasākums. Sarunā piedalījās 3 atbraukušie viesi un mēs divi vietējie bāleliņi.

Pasmejoties par izmisušajiem latviešu kliedzējiem, ka 11.novembra krastmala ir teju vai sakrāla vieta, kur būtu jādeg mūžīgajam ugunskuram, blakus Lielajam Kristapam, jāpieslien blakus būtu Lāčplēsis un Laimdota, jānotin to visu ar Lielvārdes jostu un jāšauj nost katrs, kurš nav Latvijas pilsonis.

Paši atbraucēji, gan par to lielā izbrīnā, jo atbraukuši tik vien kā savus čomus satikt un „pakost” kādu nedēļu,  pie viena gājiena par biznesu parunāt un sen nesatiktos atkal redzēt vaigā, jo Krievijas attālumi nav nemaz salīdzināmi ar Jūrmalas kompaktumu.

Un pa lielam viņiem vienalga, vai āftertusiņš notiks 11.Novembra krastmalā vai Lielupes restorānā. Bet visu tik tālu novest, ka pat atsevišķi galvu saspieduši nacionālisti sāk kliegt par to, ka lūk krievi viņu svētvietu bradās, tas maigi sakot ir mazliet slimi, varbūt sākuma sākam cīnīties pret nēģeriem, čučmekiem, turkiem un vēl sazin ko, kas te sabraukuši un taisa savus tusiņus, atpsārdam krišnaītus, jo viņi dažreiz izdomā jau no rīta paša bungot  un  ar savu "Rāma-rāma" kārtējo rīmeiku, bungojot skraida apkārt pa Rīgu.

Un puse Latvijas ar šausmām vēroja, kā izpildītāji zem finiera griež, aij aij aij... nē nu šito gan tā nedrīkst atstāt... protams, tad kad Busulis pārdzēries uzrāpjas uz skatuves Valsts svētkos un knapi stāvot kājās zem finiera griež savus hītus, tikmēr tas ir forši, un tad kad J.Millers atkal pabīda kārtējo savu „saldo” slavas saulītē, atkal viss ir normāli. Kašers mums ir stila kalngals, jo  redz cik viņš māk stilīgi ģērbties un frizūras taisīt, bet vot Zverevs... jā tas ir losis platformenēs, viņš tak izskatās vienkārsi atbaidoši... un šitā varētu uzskaitīt visu pēc kārtas. 

Paskatieties, kā sabraukušie krievu tūristi uzvedās Turcijā... jūs viņus tad te uz rokām nēsāsiet.

Nu ok, uztaisa Krutojs savai dzimenei pieskaņotu tusiņu, salido ar savām privātajām lidmašīnām viesi, un būtu vēl tikai jābrīnās, kāpēc viņi visi nelaiž uz Monako... pareizi... jo tur tā normāli  nevar „dušu atvestji”, a tas vai „Jaunais Vilnis” nav 100%kvalitatīvāks par visām tām mūsu vietējām talantu fabrikām un Okartes skatuvēm kopā ņemtām, tas paliek atklāts jautājums,  daži kaut kā mazliet aizmirst, ka Latvija ir tik ļoti maziņa,  un ka tai ir jārēķinās ar kaimiņiem.

Tikai Jomas ielas tantēm viss vienalga, un viņām šī ir pelnošākā nedēļa visā viņu ogu sezonā..

Pasaka par tiltu...

Reiz, sen senā karaļvalstī, kurai cauri tecēja lielā likteņupe, reiz karalis pavēlēja savienot abus likteņupes krastus uzbūvējot tiltu, tādu lielu skaistu un ar vantīm, lai visi pamanītu cik karaļvalsts ir varena un skaista. Sacīts darīts, tilts tika uzbūvēts, iedzīvotāji raudot prieka asaras klausījās tilta atklāšanas koncertu, dzēra, dejoja, kāvās, bet tas jau atkal prieku nemazināja. Nepagāja ne ilgs laiks, kad kāds zemnieks reiz izdomāja palikt slavens ar to, ka varētu barot baložus ar baltmaizi pašā tilta galotnē, jo redz tie baloži tik augstu lidinājās, ka nebija viņus iespējams nemaz noķert kur nu vēl ar baltmaizi pabarot. Sacīts darīts, saposies zemnieciņš devās ceļā,  gāja trīs dienas un trīs naktis, kamēr viņš ieraudzīja to, dēļ kā bija nācis, vantis vien likās 3 verstis garas, bet tas zemnieku neatturēja, jo katru dienu arot laukus, rokas bija norūdītas un viņš sāka kāpt augšup, bet to pamanīja karaļa sardzes vīri, kas taures pūšot sāka dzīt uzņēmīgo zemnieku lejā, jo tilts jau nebija domāts baložu ēdināšanai, nemaz nerunājot par vanagu trenēšanas vietu.  Kamēr zemnieciņš uzrāpās līdz tilta smailei, baltmaizi jau viņš bija apēdis, un nezināja ko nu tagad iesākt un gaužām apraudājās,  uz ko karaļa sardzes vīri viņam jautāja:”Kādēļ tu raudi?” „Redz ,biju izdomājis baložus pabarot, bet baltmaizi pa ceļam visu apēdu”,  atbildēja zemnieks. Sardzes vīri  deva komandu karaļa maizniekam ātri piegādāt vissmalkāko baltmaizi karaļvalstī, lai tik zemnieks izpildītu savu viskarstāko vēlēšanos, tā nu baltmaize tika sagādāta gan, bet zemnieks tādu brīnumu pirmo reizi rokās turēdams un pat nezinādams, kā to sauc, ātri vien visu pats apēda un noteica, „tādu mantu jau baložiem nevar barot”, un ar karaļa sardzes vīriem devās no tilta lejup.

Ar to viss nebeidzās, jo pēc kāda laika cits zemnieks dzirdēdams šo stāstu, sāka domāt, ka ja jau tas putns no gaisa nekrīt, tad jau viņš varēs arī lidot, sameistarojis no dēļiem spārnus arī viņš devās uz leģendārā tilta virsotnes iekarošanu. Uzkāpis līdz pašai tilta smailei zemnieks pat pabrīnījās cik daudz tautas atnākuši viņu apbrīnot, piesēja spārnus pie rokām, sāka tās vicināt un leca nost, bet zemnieks jau par tādām augstām zinātnēm kuras mācīja karaļpilī neko nezināja, nezināja viņš, kas ir aerodinamika, kas ir fizika, viņš visu dzīvi bija nostrādājis gaterī, un zināja, tikai to ka no viena 3 metrīga baļķa sanāk gandrīz viens kubs kokmateriāla.

Karalis palika galīgi dusmīgs par saviem padotajiem, un lika norīkot apsardzi, lai šādi lidotāji –izmēģinātāji vairs neuzdrošinātos veikt nesankcionētus lidojumu izmēģinājumus, bet apsargi arī ir tikai cilvēki, te nosnausties gribās, te iedzert kādu alus pinti, sēdēja karalis un izdomāja, nē tur ir vajadzīgs, kāds vecākais, un nu jau  2 apsargus sāka vadīt sardzes priekšnieks, bet tas jau tomēr ir pulka cilvēku, kā var zināt, ka šis labāks vai tas sliktāks, un te nu karalim radās jauna ideja, vajadzīgs tak ir kadru atlases speciālists, tas nu tika meklēts pat kaimiņvalstīs, līdz tika atrasts ar. Bet pagājis bija jau vesels mēnesis un sargi prasīja nopelnīto naudu, te nu karalis saprata, ka nošāvis ir greizi un nepieciešams ir tilta grāmatvedis,  lai nauda tiktu pareizi saskaitīta un pareizi aprēķināta. Grāmatvedis tika sameklēts, bet pēc laika atklājās, ka smēre ar ko tika likts nosmērēt tilta vantis nemaz nav ticis smērēts, un nauda pazudusi  nezināmā virzienā. Karalis pavisam dusmīgs palicis, lika norīkot Tilta direktoru, kas tika iecelts no brālēna draugu vidus, tāds uzticams un godājams vīrs, kurš nekad  naudu nebija žēlojis karaļa izpriecām.

Pagāja labs laiks, zemnieku - lidotāju vairs nebija,  un pēc kārtējā kara nāca grūti laiki, vajadzēja savilkt jostas kopā, karalis deva rīkojumu tilta direktoram izvērtēt, kurš nu būtu no darba atlaižams, tilta direktors sēdēja un funktierēja, kā nu laidīs vaļā grāmatvedi, tad jau viņam algu un citus labumus nevarēs sarēķināt, tam nu bij jāpaliek, bet kā tad bez kadru inspektora, ja nu vajadzēs sameklēt jaunus kadrus, kā viņš tos tad sameklēs, tad jau viņš arī jāatstāj, bet ko darīt ar apsardzes priekšnieku, ja jau viņa nebūs sardze pa naktīm pļēguros un visādi citādi mēģinās laiku pavadīt, ne ar automātu pa tiltu maršēs, nu jāpaliek ir arī viņam. Bet ir taču kaut kas jāatlaiž, plāns ir jāpilda, ekonomēt uz kaut ko vajag, tā nu tika pieņemts lēmums, abus apsargus atlaist, jo savādāk nemaz nevar, ekonomija būs, neviens jau tik un tā neatšķirs lelli no dzīva cilvēka naktī un karalis būs apmierināts cik viņš gudrs un apsviedīgs cilvēks būdams varējis ieekonomēt, pat tur kur tas nav bijis iespējams.

Ar to arī šo pasaku beigšu, un arī tu mazais lasītāj vari iet čučēt...

Par RIMI, apsardzi un ikriem.

Nebija īsti laika un gribēšanas kaut ko jaunu rakstīt, jo darbu pāri ausīm un šādām aktivitātēm īsti negribējās pievērsties, bet nu šodienas gājiens uz Rimi veicīti „Bērnu pasaule”, beidzās mazliet savādāk, nekā sākotnēji tika ieplānots, stāsts apmēram tāds pats kā Ēzopa autobiografijā, kad Ēzops dodoties uz pirti satika pilsētas galveno policistu, kuŗš viņam uzdeva jautājumu: „Ēzop uz kurieni dodies?”. Ēzops atbildēja, ka nezinot. Nu tad kārtības labad Ēzopu aizvilka uz cietumu, kur jau priekšniekam viņš atklāja kārtējo savu pērli:”Redz, kā sanāk es brīvs cilvēks būdams devos uz pirti nomazgāties, bet nokļuvu cietumā, uz kurieni pavisam nebija domas nākt.” Tad nu lūk. Viss šis stāsts būs ar dažām pamācībām.

Apmēram mēnesi atpakaļ , paviesojos tajā pašā Rimi, kura ledusskapī ieraugot nelietojamus uzturā ikrus nobildēju pirmo reizi, iešāvu toreiz bildi Instagram, un acīmredzot uzreiz paliku „populārs” šī veikala vadītāja acīs. Jo šodien viss atkārtojās tieši pēc tāda paša scenārija, atkal ieraugu neēdamus ikrus, atkal iebildēju, bet šoreiz pa taisno jau iešauju Twitterī, un dodos tālāk provianta meklējumos, bet tad pie manis piesteidzas jaunēklis, apsardzes darbinieka formā un man saka: „Follow me”. Es uzreiz izbrīnīts, ar ko tā esmu pagodināts, vai ko nozadzis, vai jau tikko kaut ko pazaudējis, bet nē, izrādās, visa lieta esot nelikumīgi uzņemtajā fotogrāfijā, kuru nu man tagad esot jādzēš ārā. Jaunajam apsardzes darbiniekam sāku apmēram skaidrot, kas ir smārtfons, kas ir tādi servisi kā Twitter, kas ir Latvijas Tvitera viens no ietekmīgākajiem tviteristiem „LOL”:D:D:D, kamēr nonācām līdz apcerējumiem, cik ātri šis jaunēklis ar saindēšanās pazīmēm aizbrauks uz slimnīcu, ja es viņam to ikru kilogramu uzsaukšu un viņš uzreiz viņus apēdīs. Jāsaka gan, ka maniem apcerējumiem par sociālo tīklu ietekmi uz vidusmēra patērētāju, atnāca klausīties arī jaunēkļa kolēģis, bet nu man baigi bija jāsteidzas, tāpēc lūdzu man pasaukt jau pašu veikala vadītāju. Kas arī tika darīts, arī ar šo laipno dāmu mēs padiskutējām, kāpēc Rimi tirgo 9 dienas vecus ikrus, un kurš normāls cilvēks, pat ja šie ikri atrastos viņu pašu ledusskapī, tos vēl pēc 9 dienām ēstu. Kam viņa arī piekrita, ka pati ēst viņus neriskētu tomēr PVD prasības ir ievērotas un praktiski visas normas un  prasības ir ievērotas. Protams neviens jau neaizliedz tirgot ikrus šodien, kurus rīt jau vairs nedrīkstēs. Bet nu nodzeniet to skopumu, nu neņemiet tik lielus apjomus, ka jātirgo jau ir 3, šķiras produkti par 1.škiras produkta cenu. Visā visumā jāsaka tā, Rimi tomēr čeko sociālos tīklus un katru ziņu, bet viņiem ļoti nepatīk, ja vēl teiktais ir ar kaut ko dokumentēts, jo viņi ir tik „pareiza” kompānija.

Vispār apkopojot šito visu pasācienu varu tikai uzslavēt operatīvo apsardzes dienestu, kuri tik ātri reaģēja uz manējo brīvi pausto uzskatu. Un Rimi "Bērnu pasaule" vadītājai par izpratni.

Un tad vēl mazliet par ikriem.

Tātad, ir dažādu veidu un šķiru sarkanie ikri, tie tiek iegūti no Foreles, Laša u.t.t. u.t,j,p, Runājot par Forelēm tas vēl ir pavisam atsevišķš stāsts, jo Dānijā audzēto fermeru foreļu ikri vispār defaultā tiek uzskatīti par viskvalitatīvākajiem.

Atcerieties, sarkanie ikri ir dārgs produkts un pieņemiet to kā aksiomu. Bet kā atšķirt labus no sliktiem ikriem, un kādus labāk iegadāties. Mazumtirdzniecībā ir konservēti un vaļēji, ikri, kas tajā konservu kārbā darās mēs uzzināt nevaram, jo nespēsim novērtēt to kvalitāti attiecīgi arī garšu, kāda piemīt tikai svaigiem ikriem. Protams atnākot mājās šādus konservētos ikrus var pārbaudīt ļoti vienkārši: atveram vaļā bundžu un apgriežam to otrādāk, labi ikri paliks bundžas iekšpusē, savukārt bojāti izkritīs no bundžas visi un uzreiz. Nezinu kāpēc tā ir, bet tā ir un viss.

Pavisam ideāli vaļējā tirgošanā esošiem ikriem būtu jāizskatās šādi tīra oranža nokrāsa, ikru masa ir irdena, nav arī trauka apakšā šķidruma:

Mazliet pastāvējuši ikri no apakšas sāk plīst un sāk veidoties sula, ikri paliek tumšāki,  kas ir vēl OK, bet nu tad viņi patiešām ir jānolikvidē gandrīz vai tajā pašā dienā.

Bet nu tad kad ikri jau no ilgstošas stāvēšanas ir zaudējuši savas sākotnejās īpašības, ikri sāk pārsprāgt un veidojas ikru un ikru sulas zampa, ikri kļūst tumši sarkani, un vispār ir metami ārā, jo nav lietojami uzturā, tieši tādi, kādi arī tika nobildēti un nopulicēti tviterī mana taimlainā

 

Pirmā pazīme, ka nopirktajiem ikriem tiek izmantotas "tehnoloģijas" ir ikru garšā sajūtams rūgtenums, un nedod Dievs Jūs vēl tādus iedosiet saviem bērniem, tā garšojošiem ikriem tiek pievienots stiprs alerģents, saukts arī par urinotropīnu (vai tā kaut kā), kurš noārda visu kuņģa mikrofloru, bet bērniem pēc šādu ikru lietošanas 110% parādās alerģijas pazīmes, un jaunās mammas tad meklē palīdzību forumos, kas noticis un citus bla bla bla, skaidrs ir viens, nepērkiet visādus sūdus un dzīve būs daudz patīkamāka.

Instagram sāga

Laikam jau vairs nav neviena, kurš nezinātu, ka Instagram ir ticis nopirkts par 1 miljardu dolāru un tāds smuks un apaļš cipars ir ticis samaksāts par vienkāršu aplikāciju, kura atļauj kopīgot fotogrāfijas ar citiem cilvēkiem. Aplikācija ir bez maksas, tāpēc jautājums „A kur ir bizness?”, nav skaidrs. Interesantākais ir kas cits, kā divi džeki spēj 2 gadu laikā nopelnīt miljardu. Sākotnēji šis pasākums tika dēvēts par Burbn un nav protams mazsvarīgs faktors, ka šis serviss bija bijušā Googles darbinieka Kevin Systrom garabērns, tomēr iet un meklēt naudu šādam servisam, neatbildot uz jautājumu riska kapitālistam, kur būs bizness, bet pasakot, ka tas ir jauns veids, kā cilvēkiem sazināties savā starpā un beidzoties pārrunām saņemt pirmos 500 000$ kā sēklas kapitālu no Baseline Ventures un Andreessen Horowitz ir apbrīnas vērts. Kāpēc investori noticēja šim startam, ja līdzīgi servisi jau bija izdomāti un strādāja ar mainīgām sekmēm? Riska kapitāla investori nav labsirdīgie onkuļi kuri vadā sev līdzi čemodānu ar naudu un dod to katram kurš to ir paprasījis. Viņi ir cilvēki kuri spēlē uz augstām likmēm paturot prātā, ka ir iespēja arī šo naudu zaudēt. Pirms šo naudu iedot viņi vēlreiz un vēlreiz grib pārliecināties par komandu, tās spēju noturēt fokusu un iet uz priekšu sava mērķa sasniegšanai.  Iemesls kāpēc visbiežāk tiek atteikts investīcijās, ir pavisam vienkāršs, uz pārrunām parasti iet viens cilvēks, un nav īsti skaidrs, vai viņš spēs aizraut vēl kādu citu, vai kāds ar viņu vispār vēlēsies strādāt kopā, kādas ir viņa kā Team leader īpašības un ko par viņu pašu domā viņa komandas biedri. Šis ir cilvēciskais faktors, kā dēļ daudzi labi projekti sadeg pašos pirms sākumos, patiesībā tā tas notiek visbiežāk. Ja nav „ķīmijas” pat izcila ideja var tikt iznīcināta. Investoram ir absolūti vienalga kādus ciparus tu zīmē savā prezentācijā, vai cik smuki būs noformēti slaidi, viņam vajag redzēt cilvēkus kuri to taisās realizēt. Investori saka: „Vieglāk ir iemācīt programmētāju kļūt par biznesmeni, nekā biznesmeni par programmētāju”, no šejienes izriet, ja tu neesi viss vienā un visbiežāk tā arī ir, tad vismaz savāc ap sevīm komandu kura domā tieši tāpat kā tu. Instagram ar savu keisu radīja jaunu precedentu riska kapitāla investoru vidū, atradās tie kuri spēja saklausīt to, ko viņiem vēlējās pateikt un noticēt tam, ka šis ir īstais pasākums, kurā ir vērts riskēt. Ir protams vēl viens faktors, kas norādīja uz to, ka projekts „izšaus” tā bija lietotāju dramatiskā interese par jauno aplikāciju.

Atgriežoties pie hronikas: 3 mēnešu laikā tika radīts uzlabots produkts un tas viss saucās Instagram, aplikācijas lietotāju skaits turpina augt nemainot dinamiku un spēja sasniegt 1 000 000 lietotāju robežu mazāk nekā 3 mēnešu laikā. Lielie naudasmaisi to nevarēja atstāt nepamanītu un tālāk jau viss aizgāja kā pa spirāli, jau 2/2/11 notiek nākošā naudas ieliešana 7 000 000$ apmērā, kurā piedalās jau :

Adam D'Angelo
Jack Dorsey
Chris Sacca
Baseline Ventures
Benchmark Capital

Tik liels investīciju apjoms nevarēja palikt nepamanīts un par Instagramu sāka runāt jau visi nopietnie investori, tika izteiktas dažnedažādas prognozes, cik un kāda varētu būt sasniegta kompānijas vērtība, jo jāatcerās ir viens būtisks moments Instagram ne par kādu peļņu nerunāja, turpinājās tikai naudas „ieliešana” projektā. Tomēr neskatoties uz to investori sāka stāties rindā. Kad Kevinam paprasīja- naudu Jūs dabūjāt, a ko tālāk? Ko tālāk, mūsu uzdevums ir radīt spēcīgāko inžinieru komandu pasaulē, lūk kas būs tālāk- tā atbildējis Instagram dibinātajs. Pēc trīs mēnešu pārrunām un dažādām spekulācijām, Instagram atkal spēja veikt jaunu investīciju piesaisti 50 000 000$ apmērā.

Šajā investīju kārtā piedalījās:

Sequoia Capital
Thrive Capital
Greylock Partners
Benchmark Capital
Baseline Ventures

Un tas bija signāls, ka esošie līdzīgie servisi ir pavisam nopietni apdraudēti, nezaudējot dinamiku Instagram lietotāju skaits turpināja augt, un kā serviss vēl nebija pieejams citu OS lietotājiem. Uz Android ierīcēm tas parādījās tikai šī aprīļa sākumā, un viss notika tieši tāpat, kā pie pirmā launča, kad Android ierīču lietotāji izveidoja lavīnai veidīgu lietotāju skaita pieaugumu. Un jau pēc pāris dienām Facebook paziņo, ka ir iegādajies Instagram par vienu miljardu dolāru. Lūk klasisks piemērs, tam, ka servisam ne vienmēr ir jābūt ar biznesa modeli apakšā, lai varētu piesaistīt investorus kuri spētu noticēt projekta nākotnei. Arī aplikācija nav tā vislabākā, bet populārākā pavisam noteikti. Tāpēc noteikti nav svarīgi, kā tu šo mērķi vēlies sasniegt, svarīgi ir tas, kā tu šo ceļu uz mērķi ej.  

Par autoritātēm

Izlasot kādā blogā rakstu par nerealizētu projektu, sāku domāt  par tēmu, cik naivi ir uzticēties autoritātēm. Cik daudzi projekti ir palikuši nerealizēti, dēļ nepareizas savāktās komandas, kritiķu izteikumiem, neticība pašiem sev, bet visbiežāk tas notiek dēļ autoritātēm, kuru viedokli visbiežāk neviens neapstrīd. Viņu teiktais pat netiek apstrīdēts, jo viņam uzticās visi, piemēram visi pasaules finansisti seko līdzi V.Bafeta blogam, kurā viņš nopublicēs kādu savu nākamā gada prognozi, jo viņš sevi ir pierādījis, ka veiksmīgs finansists. Un nevienam fiansistam pat prātā nenāk apstrīdēt sava guru pieņēmumus. R.Brensons kurš neticēja nevienam, ir kļuvis par vienu no pasaulē veiksmīgākajiem uzņēmējiem un ir realizējis ļoti daudzus projektus, par kuriem atkal visi tikai nobrīnās, kā tas vispār ir bijis iespējams. R.Brensons ir pateicis viedus vārdus: Neuzticieties autoritātēm. Protams, ka būtu muļķīgi viņu vārdos vispār neklausīties, tomēr tā nav jāpieņem, kā absolūta patiesība. Ir jāspēj iegūto informāciju arī analizēt. 

Neviena inovatīva ideja, nekad nebūtu bijusi realizēta, ja vien idejas autors ietiepīgi neturpinātu strādāt pie idejas realizācijas, viņam neviens netic, par viņu smejās, viņu kritizē,  uz viņu rāda ar pirkstiem, un saka, ka viņš ir traks. Kāpēc tā notiek -  jo kāds autoritāte ir pateicis, ka tas nav iespējams, un ka tas ir smieklīgi. Bet tad kad mērķis ir sasniegts visi ātri aizmirst, kas bijis pirms tam un cilvēku sāk apbrīnot. Vispār šī tendence ir ļoti izplatīta ASV, ja tu savā garāžā spēj kaut ko radīt, tu esi visa rajona ievērības cienīgs cilvēks, par tevīm runā kaimiņi, ar tevi sveicinās nepazīstami cilvēki, un tu pats brīnies, kāpēc tā notiek jo pirms tam tu biji tukša skaņa.

Ir dažreiz interesanti paskatīties uz konferencēm, kurās uzstājas dažnedažāda līmeņa autoritātes (un ja viņu nebūtu tad neviens arī nenāktu), kurās tu vari paklausīties par apmēram 100 USD. Tā teikt, atnācu paēst un paklausīties „ūdeni”. Daudzi no tiem kuri dodās uz to vai citu pasākumu, kā vienīgo argumentu spēj minēt:”bet tur tak piedalīsies tas un tas, kā var neiet” šo pasākumu jēga nav klausīties autoritātēs, kura izteiktos domu graudus pēc tam 100x vēl „pārtvītos” un „salaikos”, šo pasākumu jēga ir pavisam citur, satkties un ieraudzīt  sev līdzīgi domājošos. Saprast, vai tas veids, kā tu redzi vīziju par savu ideju spēj atrast līdzīgi domājošos, vai tava ideja spēj aizraut arī kādu citu,  jo tikai līdzīgi domājošie spēs kopā realizēt, to kas sākotnēji iecerēts.  Protams,  ja tu publiski sāksi oponēt autoritātei, pret tevīm vērsīsies lielākā daļa autoritātes fanu, un atkal tiks piesauktas leģendāras frāzes un izteikumi.

Jā, daudzi teiks, bet viņš ir taču sasniedzis to un to, viņam ir 100 sertifikātu, viņam ir 5 zinātniskie grādi, bet tev nav. Protams to nevar noliegt, bet tā ir viņa pieredze, viņa skatījums uz lietām, kāpēc man jāpiekrīt visam ko man saka autoritāte? Tas būtu tāpat, kā nopirkt A.Švarcnēgera (kā es mīlu šo gubernatoru-Terminatoru) grāmatu: „Kā es kļuvu par Mr.Olimpija. 100% rezultāts garantēts sekojot šai programmai”, tad izlasi to un secini, ka tas tev neder, jo tā ir programma, kura tika veidota tikai un vienīgi viņam, bet ne Tev.

Laikam Bībelē ir teikts: Esiet stipri savā ticībā.

Tev ir jābūt viedoklim, bet tomēr savam. 

Akli sekot autoritāšu norādēm, ir tas pats, kas aizsietām acīm  skriet pa baseinu pakaļ cilvēkam kuram arī ir aizsietas acis, kā rezultātā Jūs agrāk vai vēlāk ieskriesiet sienā, pirmo reizi Jūs padomāsiet, ka tā ir nejaušība, pēc trešās reizes, ka likumsakarība.