29.11.09

Ko Tu zini par portatīvo datoru?


Portatīvie datori ikdienas lietošanā parādījās jau labu laiku atpakaļ un precīzāk pagriezīsim vēstures ratu atpakaļ.
Pirmais komerciālais portatīvais dators, kas bija pieejams pārdošanā bija IBM 5100 un tas notika vēl 1975.gadā un un tāds brīnums, kā Osborne1 kurš parādījās 1981. gadā svēra veselus 10,7 kg, bet tam nebija baterejas! 1982. gadā, kad dienas gaismu ieraudzīja šedevrs GriD Compass 1100, ko izmantoja NASA, un svēra tas brīnums toreiz 5kg. Tālāk jau cīņā iesaistījās Gavilan Computer Corp ar savu Gavilan SC un visas nopietnākās tā laika kompānijas, kuras sāka patentēt laptopiem piemērotākos risinājumus. Starp laptopu pionieriem bija IBM ThinkPad un Compaq, procesoru ražotāji sāka ražot speciāli laptopiem paredzētus procesorus un aizvien vairāk cilvēku novērtēja pārnēsājama datora priekšrocības, lai arī šāda „rotaļlieta” maksāja ļoti dārgi (pirmie datori maksāja ap 8000USD), tomēr atradās cilvēki kuri tos pirka un lietoja ikdienā.



Laptopu evolūcija turpinājās attiecībā uz svara samazināšanos un jaudas palielināšanu, lai arī līdz pat mūsdienām 2,2-2,5 kg ir diezgan bieži sastopams svars mūsdienu laptopos.
Laptops jau sen nav luksus prece un spēj konkurēt ar galda datoru, gan jaudas, gan cenas ziņā, tomēr ar to datoru ražotājiem nepietika, un sāka domāt, ko vēl tādu, lai izdomā, lai noturētu mūsu-patērētāju, interesi .  Un nonāca pie vienas atziņas, cilvēki vēl joprojām nav apmierināti ar datoru gabarītiem un svaru. Tad nu sākās brīnumi un tika laisti pasaulē netbook-i un ultravieglie portatīvie datori, kuru svars reti kad pārsniedz 1,5kg un ir ļoti, ļoti plāni, tik plāni, lai tos varētu ielikt parastā dokumentiem domātā somiņā un neaizņemtu pārāk daudz vietas, kā tad tas tiek panākts? Izņemam ārā DVD lasītāju, samazinam batereju un ielīmējam to datorā iekšā, un lūk Jums rezultātsJ



Manās rokās nonāca šāds brīnums: MSI X410, kurš arī pieskaitāms pie ultraportatīvo laptopu saimes. Foršs, patīkams datoriņš ar 14 collu ekrānu, kurš aprīkots ar jaunās paaudzes AMD Neo procesoru, 2GB operatīvo atmiņu un 320GB cieto disku. Pieradis pie parasta laptopa, ķēros klāt arī šīs „rotaļlietas” izpētei, lai saprastu, kur tad ir tā rozīnīte, lai arī es pārietu uz tik vieglu, plānu datoru. Bet nu visu pēc kārtas.
Ultraportatīvie datori pēc savas definīcijas vienmēr ir un paliks laptopu jaunākie brāļi, ar „apgraizītiem” jaudas parametriem. Nu nebūs Jums pagaidām, nedz jaudīgu procesoru, nedz arī jaudīgu videokaršu šādos datoros, jo viņi nopietnam darbam arī nav domāti.
Ko tad mēs zaudējam uz kompaktuma rēķina?
1.Baterejas mūžu atonomā darba režīmā. Jo lielāks ekrāns, jo īsāks baterejas mūžs (piem Acer One batereja spēj nodarbināt 10 collu datoru apmēram 6 stundas, turpretim 13 collīgs dators piemēram MacBook Air spēj izvilkt tikai 4h un tas ir labākais rādītājs, jo pārējie ražotāji spēj piedāvāt līdz 2h datora darbības laiku autonomā režīmā )
2.Ultraplānajiem datoriem nav sava DVD/CD atskaņotāja/rakstītāja, tas ir jāpērk atsevišķi un tiek pievienots izmantojot USB kabeli. Tāpēc savu mīļāko filmu vai mūziku ērtāk būs ielādēt no USB flash atmiņas, kuru kapacitāte jau ir pārsniegusi 64GB robežu.
3. Par cik visi svarīgākie datora mezgli ir orientēti uz enerģijas taupīšanu, līdz ar to arī grafiskie adapteri šādos datoros pagaidām ir ļoti vāji. Testējot MSI X410 pamēģināju paskatīties HD filmu un datora grafikas jaudas bija izsmeltas, tomēr zemas kvalitātes ķinīti paskatīties tomēr var. Par spēlēm uz šādiem datoriem aizmirstiet, viņi vienkārši nespēj apstrādāt tādu grafikas un procesu apjomu. Vismaz pagaidām to nespēj, kas zin, varbūt pēc gadiem pieciem arī to viņi varēs.
4. Ultraportatīvajiem datoriem arī pieslēgvietu skaits un veidi ir novests līdz minimumam tas viss tikai svara un izmēru dēļ, tomēr paši svarīgākie, kā VGA, HDMI izejas un USB pieslēgvietas ir atstātas.
Secinājumi.
Ir patīkami, ka beidzot arī portatīvais dators var būt tik viegls un kompakts, ka beidzot tam var arī nemeklēt piemērotu, atsevišķu somu, kurš spējīgs arī izpildīt datoram uzdotās funkcijas. Ja pirmajā vietā ir datora kompaktums un pārvietošanas ērtums, tad Jums noteikti jāizvēlas, kāds ultraportatīvais dators. Un kamēr daudziem tas liksies ļoti liels pluss, tikmēr būs cilvēku kategorija kuri tos par īstiem datoriem tomēr neuzskatīs, bet tas lai paliek pircēju ziņā, jo balsojam jau mēs ar saviem maciņiem.
Autors: Gatis Tropiks

24.11.09

Maksāsim nodokli par tilta šķēršošanu?

Sodien atkal nospīdēja RD, un tautās iznesa jaunu vēsti, ieviest nodokli par tilta šķērsošanu ar automašīnu. Un maksai jābūt ne mazākai par sabiedriskā transporta biļetes cenu...Es visu laiku apbrīnoju mūsu "mazā Napaleona" Šlesera idejas, tad viņš kruīzkuģiem grib piestātni jaunu būvēt, tad atkal vēl minibankas pa pieturām sabāzt....Kuda jeģem????? Es saprotu, N.Ušakovs jau sapratis ka patiesībā ir tāds grūstāms peška Šlesera rokās, jo nu viņam mazliet jāpaciešas, jo draugos ar Aināru jābūt vienmēr, sūds ar to pērļu kaklarotu ko Nils slēpj zem krekla, un sūds ar to, ka Ainārs šim špļauj virsū no trešā stāva(pie tā jau Nils skols laikā tāpat bij pieradis), bet nu atvainojiet....tiltam nodokli, TILTAM PAR KURU jau reiz samaksāja mūsu senči un kuru uzturēšanai tiek vilkts no mūsu, nodokļu maksātāju kabatām, labi pa lielam Aināram pofig, jo viņam ir MB un viņam ir arī tāds patīkams sīkums, kā pārs miljoni banku kontos, Ušakovam jau arī pie pakaļas, jo ja viņu apstādinās par braukšanu bez maksas pāri tiltam, tad viņš kā maza utubunga atkal sacels trādirīdi un izsauks Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieku uz sarkanā paklāja, kā līdzīgā gadījumā, ne tik sen atpakaļ, par sodu autostāvvietā. Labi, OK būs jau arī caurlaides, operatīvajam, sabiedriskajam un citam transoprtam, šīs caurlaides protams būs arī visiem iespējamajiem deputātiem un viņu blatiem, vispār man jau arī būs, bet ne par to ir stāsts....Jautājums ir cinismā un nespējā domāt normāli, laikos, kad kukuli vairs paņemt tik viegli nevar, kad visi mēdiji uz nagiem skatās, kad vasarnīcu vairs nevar iebliezt aizsargājamā dabas zonā...a ko darīt...jādzīvo tālāk...

23.11.09

"Koru kari 2" finālā uzvar Madonas koris.

Ģimenes piespiests arī es noskatījos "Koru kari 2" finālu, patiesībā jau arī nebija nekādas dižās izvēles, un te nu manas mazās pārdomas par rītdienas potenciāli apspriestāko notikumu Koru kari2 finālu, nu ko vecais Žoržiks kuram smilts jau birst pa padusēm, tomēr arī publikai atklājās zilās bumbierenēs, ups sorī, tirkīzzilās... lēts, lēts, lēts čipendeiļu atdarinājums, vai viņš tadejādi cerēja pievērst sev vēl lielāku uzmanību? Manas personīgās domas, nu ir jāsaprot arī Siksnam, kad un kur ir jāpazū no lielās skatuves, un izsaukumi maestro vienmēr dzīvs, no viņa mutes, nu kamonn.... labi tas viss būtu sīkums, neesmu arī spečuks koru vokālu analīzē, tomēr Madonas koris izskatījās, labāk, un manuprāt ar miljons reižu cēlāku mērķi, ziedot naudu Madonas slimnīcai, jaundzimušo reanimācija galdu iegādei. Turpretim Ž.Siksnas koris bija iecerējis uzcelt pieminekli...atkal liels FAIL, nu kādu sūda pieminekli vajag Jelgavā, ja Jums tur mašīnai riteņus var nolauzt braucot pat pa galveno ielu? Nākamreiz Žoržam jāpiedomā mazliet par vīziju, kas ir labdarība.... Vispār jau arī vecums nenāk viens un viņa ironiskais smaidiņš uzzinot , ka tomēr palicis otrajā vietā, vēl joprojām man neiet ārā no prāta.

Vēlreiz liels prieks par Madonas kori, un apsveicam ar lielo uzvaru, lai arī šovs tomēr kādam noteikti tas ir arī ieguvums un pozitīvas emocijas...

21.11.09

Nedēļa Latvijā. Trakumi un krikumi.

50 santīmi par katru nozvejotu balsi
Līdz Ministru Kabineta Komitejai nonākuši Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Jāsaka uzreiz – ir vajadzīga diezgan drosme (vai nekaunība), lai uz šo partiju ne sevišķi (maigi izsakoties) prasmīgās saimniekošanas fona atgrieztos pie domas par partiju finansēšanas no valsts budžeta, kas it kā stiprināšot partiju neatkarību. Grozījumi paredz, ka partija, kas bauda zināmu atbalsta līmeni, saņemtu gadā 50 santīmus par katru balsi, ko šī partija Saeimas vēlēšanās „nozvejojusi”.
Savdabīgi zems ir šis atbalsta līmenis: būtu vēl saprotams, ja uz valsts naudu varētu pretendēt partijas, kas ieguvušas ne mazāk par 5% vēlētāju balsīm, savukārt likumprojekts paredz ... 2% barjeru. Protams, var teikt, ka normālai politiskajai sistēmai būtu noderīgi, ka no skatuves nepazūd partijas, kas gandrīz, gandrīz iekļuvušas parlamentā, tomēr tad robeža varēja būt 4%.
Interesanti, ka valsts finansējuma saņemšana – atbilstoši minētajiem grozījumiem – nekādi neierobežotu partiju tiesības uz privātpersonu ziedojumiem, respektīvi, runa ir par partiju finanšu papildināšanu. Diskutējami arī, kāpēc uz valsts atbalstu var pretendēt tikai partijas, kas grib iegūt varu Saeimā, savukārt tās, kas sevi saskata kā reģionālās un koncentrējas uz pašvaldībām – nevar.

Kurš to vispār izdomāja?!
Savukārt Ministru kabinets analizē Ekonomikas ministrijas sagatavoto pārskatu „Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam izpildes statuss uz 3.ceturksni”
Protams, birokrātiskie šķēršļi ir dažādi – arī tādi, kuru likvidēšana objektīvi nevedas strauji. Tomēr ir arī tik dīvaini, ka liktos – kas tur ko daudz spriest, atceļ un viss. Nekā nebija. Starp neizpildītajiem uzdevumiem ir 39.punkts, kas rada jautājumu, kāpēc šāda prasība vispār savulaik ir noteikta. Tātad: jau vairākus gadus Latvijā ir prasība sertificēt lietotus autobusus, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, pat tad, ja tie ražoti ES un tiem jau piešķirts kāds ES dalībvalsts sertifikāts. No ES dalībvalstīm šāda norma ir ieviesta vienīgi Latvijā, tāpēc pasažieru pārvadājumu nozares komersanti norāda, ka prasība ir nesaprotama un tā rada tikai papildus administratīvo slogu komersantiem, jo šāda sertifikāta iegūšana aizkavē autobusa lietošanas sākšanu vismaz uz 3 mēnešiem, kā rezultātā pārvadātāji, lai ietaupītu sev laiku apzināti meklē un pērk autobusus, kuri ražoti līdz 2001.gadam.

Ministrija pārdod lauku virtuvi par Ls 9
Itin bieži Valsts sekretāru sanāksmju protokolos parādās sauss dokumenta nosaukums „par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu” – ministrijas atbrīvojas no tām vairs nevajadzīgiem datoriem, galdiem, autiņiem utt. Nezinu gan, kā interesenti var pie šīm mantām tikt, bet... Piemēram, jaunnedēļ Aizsardzības ministrija plāno tikt vaļā no Holandē ražotas lauku virtuves ar atlikušo bilances vērtību 9 lati. Varbūt kādam interesē? Protams, vairums no „norakstāmajiem” autiņiem ir izcili veci, tomēr varbūt kāda antīks eksemplārs tieši tādēļ ir jo vērtīgs. Piemēram, par 0 latiem novērtēti tādi eksemplāri kā 1972.gadā ražots braucamrīks „Steyr Puch Pinzgauer 710M”...
Ja nopietni, tad ministrijas jau nu varētu vairāk un atklātāk informēt cilvēkus, kur tieši un kādas formalitātes izpildot interesenti var valstij vairs nevajadzīgās mantas iegūt.

16.11.09

„Bijušo cietumnieku” tusiņš –jeb īsumā par #alusmeteoritstweetup05


„Bijušo cietumnieku” tusiņš –jeb īsumā  #alusmeteoritstweetup05

Tad nu īsumā par to, lai kliedētu baumas un atcerētus piedzīvoto, kā jau pēc kārtīga Tweetupa rakstam arī šo tweetup pasākuma apskatu, kas šoreiz norisinājās 13.novembrī.
Pasākumā tika aicināti ņemt dalību ikviens, kurš vēlējās atpūsties un satikties ar citiem twitter lietotājiem, īsumā tika nolemts rīkot pasākumu krodziņā „Vigante” , lai bez liekas „pompas” un trokšņa atzīmētu piektdienu. Sīkāka pasākuma programmas info atrodams vēl joprojām šeit: http://tweetvite.com/event/y6zd .
Bet pēdējā brīdī pasākumu atbalstīt tomēr atsaucās divi sponsori :
forums http://www.atputasbazes.lv/lv/forums/?tid=82


Un pievienojās arī http://www.halis.lv


Kas izraisīja arī daudzu twitter lietotāju skaudību, nenovīdību un mēģinājumus izteikt savdabīgas replikas, jo viņi paši jau bija izlēmuši pasākumu „nepagodināt” ar savu ierašanos.
Lielāko izbrīnu izraisīja,Twitter.com lietotājs zināms ar niku @pulks , komentārs Twitterī - citāts: ” ak Dies'!!! Bik paskatījos pasākuma bildes ... izskatās, ka tur savākušies bijušie cietumnieki :)) #alusmeteoritstweetup05”.
WOW un es sāku domāt cik daudzus tobrīd viņš par tādiem nosauca, un kas vispār puikam galvā notiek, bet saprotu, ka ne jau par garā vājajiem bij jābūt šim stāstam.
Daudziem šis krogs jau bija zināma vieta, bet tie kuri par to uzzināja pirmo reizi, bija pārsteigti, par to, ka speciāli ir padomāts par smēķētājiem tiem atvēlot atsevišķu telpu, ka cenas Rīgas centrā krogam var būt arī pieejamas arī vidusmēra apmeklētājam, ka apkalpošana ir uz 5 no 5 un vispār visa atmosfēra ir OK.
Pasākuma laikā, savā starpā spēja atrast kontaktu visi uzaicinātie, daudzi spēja vienoties par turpmākiem sadarbības projektiem un visi spēja vienkārši un brīvi pavadīt piektdienas vakaru. Izturīgākie prāti turpināja afterparty „Pērlē”, par ko vēlāk no „īstajiem un legālajiem” twitter lietotājiem vēlāk saņēma pārmetumus, ka tiek kopētas idejas un visādi citi slimas fantāzijas izdomājumi.
Kas tika panākts? #alusmeteoritstweetup05 ar vidējo pieminējumu 400 reizes stundā tika dienas trendos, pasākuma ielūgumu lapa tika apmeklēta 2200 reizes. Mājaslapas http://www.atputasbazes.lv un http://www.halis.lv tika apmeklētas no 480 unikālajām adresēm. Twitter lietotājam @atputasbazes_lv sekotāju skaits pieauga par 400%.
Iespējams, pie pasākuma pilnīgas komercializēšanas un garām analīžu un zīmolu prezentācijām efekts būtu savādāks, tomēr, uzsakatam, ka eksperiments ir izdevies.
Tika iegūtas jaunas idejas un iespējas paplašināt un attīstīt šos abus resursus, iepazītas jaunas sejas un  vienkārši patīkami pavadīts laiks.
Ak jā... ja kāds vēlas paskatīties fotoreportāžu un ieraudzīt „bijušos cietumniekus” sekojiet līdzi šim linkam: http://foto.inbox.lv/peter/alusmeteorits

Trakā nedēļa- atskats uz lietām.

Aizvadītā nedēļa bija tradicionāla, jo politiķi kārtējo reizi demonstrēja, ka šajā lokā loģika un prioritātes atšķiras no tā, kā dzīvo un elpo ārpus Rīgas centra.
Dzintaram Jakānam Cēsu uzņēmēji bez bailēm stāsta shēmas, kā apiet nodokļus...
Piemēram, Saeimā deputāti aktīvi diskutēja par tādu Latvijai šobrīd ārkārtīgi aktuālu jautājumu kā dzimuma maiņas reģistrēšanas nosacījumi. Paralēli parlamentārieši izfunktierēja, ka, ja amatpersona kukuli paņem pirms “pakalpojuma” izdarīšanas, tad šāda rīcība ir stingrāk sodāma nekā, ja vispirms ir “pakalpojums”, bet kukulis pēc tam. Laikam jau Saeimas Juridiskā komisija ir norūpējusies par kukuļu devēju interesēm un mēģina šādi novērst situāciju, kad amatpersona vispirms “paņem”, bet tad “uzmet”.
Ne mazāk īpatnējas bija runas par to, ka koalīcija varētu prasīt ekonomikas ministra Kampara nomaiņu – ne tik daudz tāpēc, ka pats Kampars ko nogrēkojies, bet finanšu ministru “nogāzt” esot maz cerību. Tā teikt, vismaz kāds prieciņš. Savdabīgi – gluži kā karā: ja netiek klāt pašiem partizāniem, nosvilina iebiedēšanai tuvējo ciematu. Ļoti valstiska pieeja...

Jakāns konfliktā starp profesionālo un cilvēcisko pienākumu?
Interesantu interviju 12.novembrī laikrakstam “Diena” sniedza VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Jautāts par topošo t.s. dienesta auto aplikšanu ar nodokli, Jakāna kungs saka: “Esmu parunājies ar dažiem uzņēmējiem... Piemēram, Cēsīs uzņēmēji nav nemaz tik noskumuši, jo viņi jau ir izdomājuši, kā pareizi rīkoties šajā situācijā, kā apiet šā nodokļa maksāšanu”. Savdabīgi – uzņēmēji VID šefam bez bailēm stāsta izdomātās “shēmas”? Acīmredzot zina, ka viņš nesodīs pašus uzņēmējus un neizmantos iegūto informāciju, lai “aizlāpītu” vājās vietas likumdošanā. Var jau saprast, ka amatpersona ir uzņēmēju pusē un ir “pret” muļķīgiem likumiem, tomēr VID priekšnieka amats tomēr nav gluži tas pats, kas ierindas inspektors...

Palielināsies eiro loma Latvijas ekonomikā?
Tikmēr politiskajās aprindās briest ideja, kas ļoti nepatiks Latvijas Bankai. Proti, virkne pašvaldību un uzņēmumu, kuri būtu gatavi īstenot projektus ar ES kohēzijas vai reģionālo fondu atbalstu, saskārušies ar šādu problēmu: darbu veicējs – ārvalstu kompānija, uzzinot, ka samaksa par darbu tiks veikta latos, dodas pie apdrošinātāja apdrošināties pret valūtas svārstību risku. Un saņem ārkārtīgi neizdevīgu piedāvājumu, jo apdrošinātājs risku vērtē kā augstu. Rezultātā potenciālais darbu veicējs prasa palielināt samaksu, projekti sāk buksēt.
Vai tiešām Ivars Eglītis pārņems daudz cietušo Bērnu slimnīcu?
Tātad ideja ir veikt tādas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu projektos ar ES līdzfinansējumu, ja maksāts tiek “uz āru”, norēķināties eiro, bez konvertēšanas uz latiem starpposma. Teiksim, Liepājas brīvosta ostas padziļināšanas darbiem nolīgst vācu firmu un maksā tai eiro, nevis latos.

Eksministrs atgriežas?
Savukārt ar medicīnu saistītajās aprindās runā, ka Bērnu klīniskās slimnīcas vadītāja amatā Dzintara Mozga vietā jau nolūkots cits kandidāts, bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis. Citiem vārdiem sakot, pašreizējā ministre Baiba Rozentāle spēlē teātri, nesakot „ne melns, ne balts” par Mozga atbildību saistībā ar skandālu slimnīcā. Interesanti, ka tieši Eglīša ministrēšanas laikā – līdzīgi kā ar nu jau apcietināto Bērnu slimnīcas saimniecisko direktoru Lisenko – arī citu slimnīcu valdēs parādījās bez konkursa iecelti cilvēki. Liepājas slimnīcā – Bārzdiņš;
Austrumu slimnīcā bez konkursa – Skvarnovičs. Un, arī nu jau bēdīgi slavenais Lisenko.

07.11.09

Nedēļa Latvijā. Trakumi un krikumi.

Šķēle pārcenšas
Laikam jau prombūtne no publiskās politikas darījusi Tautas partijas dibinātāju nervozu un jūtīgu, nav vairs tie nervi tik stipri...
Nu labi – KNAB sataisa nepatikšanas partijas biedram un studiju laika paziņam Bērnu slimnīcā. Bet neviens taču pat neiepīkstējās, ka Aivara Lisenko iespējamais nodarījums ir kaut kā saistīts ar Mākoņtēvu. Nē, Andris pats piektdienā izplata paziņojumu, ka viņam ar to visu nav nekāda sakara utt. Šis nu ir tas gadījums, kad, jo vairāk taisnojies un apvainojies, jo vairāk pats uzprasies uz secinājumu, ka, ja jau tā nervozē, tad... Jā, kaut kas ar PR „oranžo” līderim nav īsti kārtībā.

Un kas vispār tajā slimnīcās notiek?!
Skandāls Bērnu klīniskajā slimnīcā nav vienīgais – lielāki un mazāki „kompromati” pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā parādījušies arī par Stradiņiem un Gaiļezeru. Pašu slimnīcu vadītāji neoficiāli pieļauj, ka tas ir mēģinājums pastarpināti „iekost” Tautas partijai, kuras pārziņā ir medicīnas aprūpe. Tomēr tikpat labi iemesls var būt cits, proti, ka uzdod nervi uzņēmējiem, kuri tādā vai citādā formā iesaistīti medicīnas infrastruktūras lielajos projektos. Iedomājaties: jūs rēķināties, ka slimnīcām būs apgūšanai kredīti 155 miljonu latu apmērā, būs bizness (kāds nu kuram), ienākumi. Un tad izrādās, ka valdība tomēr valsts galvojumus nedos! Sākas grūstīšanās, konkurence iegūst saasinātas formas, kaut kādas saistības, kas nu netiks pildītas, nervi „uzdod” utt.

Budžets un Afganistāna
Tas, ka Latvijas kreisā opozīcija iebilst pret mūsu karavīru līdzdalību operācijās Irākā un Afganistānā, nav nekāds jaunums, šī mantra tiek skaitīta jau gadiem ilgi. Parasti uz to bija diezgan argumentēta (pat no pacifista viedokļa) atbilde: ja Latvija grib lai nelaimes brīdī to aizstāv, mums jābūt gataviem nest arī savu daļu smaguma citur. Nepatīkami, bet taisnīgi. Tomēr kontekstā ar nesenajiem Krievijas – Baltkrievijas manevriem, kas diezgan nepārprotami bija domāti kā spēka demonstrācija Baltijai, izrādījās, ka NATO nekāda plāna mūsu reģiona aizstāvībai nav. Uz ko diezgan īdzīgi aizvadītajā nedēļā norādīja Lietuvas prezidente, un līdzjūtīgi – vairāki Rietumu mediji. Līdz ar to atbildības līdzsvars izrādās sašķobījies – mēs darām visu, kas mūsu spēkos, bet pretī saņemam ... formālu dalībvalsts statusu bez reāla piepildījuma. Šajā ziņā kreisajai opozīcijai, kas par to runāja 2010.gada budžeta kontekstā, diemžēl ir jāpiekrīt.

Cimperlīgais Gunārs?
Latvijas presē nereti parādās viedoklis, ka „Gaismas pils” projektu varētu palētināt, ja celtniecībā nebūtu plānots izmantot tik dārgus apdares materiālus un elementus. Iespējams, ka tā ir, tomēr te sava loma esot arī ēkas arhitektam Birkertam, kurš esot diezgan nepiekāpīgs. Iemesls? Ticamākais ļoti cilvēcisks – Birketam ir pieriebusies projekta „muļļāšana”, viņš ir apvainojies un negrib piekāpties, lai viņa lolojums neciestu vēl vairāk. Vai šī versija ir pareiza, var noskaidrot gluži viegli – lai kultūras ministrs oficiāli lūdz atļauju Birkertam pārskatīt materiālu izvēli.

02.11.09

Nedēļas kopsavilkums

„JL” labā roka nezina, ko kreisā dara...


Liktos loģiski, ka „Jaunā laika” ministri valdībā strādā kā īpaši saliedēta komanda. Realitātē gan dažkārt gadās, ka ministri tīši vai netīši pabojā viens otram dzīvi. Vai atceraties ekonomikas ministra Kampara ideju, ka „Latvenergo” varētu apmēram 100 000 Ls apmērā palīdzēt trūcīgajiem iedzīvotājiem, izsniedzot tādus kā kuponus, ar kuriem viņi varētu norēķināties par saņemto elektroenerģiju? Uzņēmums, protams, nebija sajūsmā, tomēr kā valstij piederošam „kantorim” neko daudz pretī pīkstēt nevarēja (jo vairāk tāpēc, ka ideja laba). Ko izdarīja Repšes vadītā Finanšu ministrija?

Kā liecina mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija, klasificēja ideju kā labdarību, kas jāsaskaņo ar FM. Tas vēl nebūtu tas trakākais, jo kārtībai jābūt. Trakums sākās brīdī, kad „Latvenergo” saņēma no FM rīkojumu vienas (!) dienas laikā sagatavot 7 izziņas. Piecas no tām attiecas uz pašu uzņēmumu, un šis uzdevums bija izpildāms (vai nav nodokļu parādi utt.). Diemžēl divas no izziņām attiecās uz pašvaldībām, kuras tad nu būtu šo 100 000 Ls kuponu lietotājas. Vienas dienas laikā „Latvenergo” bija jānoskaidro, cik pašvaldības plāno kuponu saņēmējus un kāds ir konkrēto pašvaldību finansiālais stāvoklis. Skaidrs, ka nedz uzņēmumam šāda informācija ir, nedz, atklāti sakot, tam būtu tāda jāvāc. „Latvenergo” vērsās ar lūgumu palīdzēt pie Eināra partijas biedriem. Kā liela pretimnākšana no FM puses tika dota atļauja vienas dienas laikā sagatavot vienu izziņu, bet tās pārējās vienalga ir jāsagatavo operatīvi... OK, gan jau lieta beigās atrisināsies, tomēr jautājums ir, vai ministri nevarētu strādāt draudzīgāk un koordinētāk.



Partijas turpina „klupt” uz ziedojumiem

Līdz šim ziedojumu apmēri un izcelsme visvairāk „klupinājusi” Tautas partiju, LPP/LC un ZZS; „Jauno laiku” šī nelaime skārusi mazāk. Tomēr aizkulišu informācija liecina, ka nu arī premjera partijai var nākties skaidroties. Vecais labais stāsts: cilvēks noziedo, partija, protams, nevar vienmēr pārbaudīt, no kurienes labdarim nauda, un vēlāk sākas domstarpības. JL gadījumā ir runa par divu privātpersonu, Svetlanas Ž. un Jura Z. ziedojumiem šā gada 25.martā un 6,martā. Abi cilvēki skaidro, ka naudu ziedojumiem atlicinājuši no nekustamo īpašumu pārdošanas attiecīgi Viesītē un Līvānos. Nelaime tā, ka abi aizmirsuši informēt Valsts Ieņēmumu dienestu par šādiem ienākumiem... Turklāt var noprast, ka minētie divi gadījumi ir tikai „vieni no”.



Iestādes turpina tērēties

Viens piemērs – iepirkuma dokumenti, kas mūsu rīcībā nonāca šonedēļ. Pasūtītājs: VAS „Elektronisko sakaru direkcija”, kas aicina līdz 6.novembrim iesniegt priekšlikumus biroja mēbeļu iegādei. Nu, labi – pieņemsim, ka mēbeles vajadzīgas, tomēr kāpēc tik lepnas?! No ozola masīvkoka, rakstāmgalds no šāda dārga koka un vēl ar ādas apdari utt. Kopumā ir runa par 3 drēbju skapjiem, 4 rakstāmgaldiem, 8 dokumentu plauktiem, 4 žurnālu galdiem, 1 konferenču galdu un 1 kancelejas skapi. Valstij neesot naudas...