„JL” labā roka nezina, ko kreisā dara...
Liktos loģiski, ka „Jaunā laika” ministri valdībā strādā kā īpaši saliedēta komanda. Realitātē gan dažkārt gadās, ka ministri tīši vai netīši pabojā viens otram dzīvi. Vai atceraties ekonomikas ministra Kampara ideju, ka „Latvenergo” varētu apmēram 100 000 Ls apmērā palīdzēt trūcīgajiem iedzīvotājiem, izsniedzot tādus kā kuponus, ar kuriem viņi varētu norēķināties par saņemto elektroenerģiju? Uzņēmums, protams, nebija sajūsmā, tomēr kā valstij piederošam „kantorim” neko daudz pretī pīkstēt nevarēja (jo vairāk tāpēc, ka ideja laba). Ko izdarīja Repšes vadītā Finanšu ministrija?
Kā liecina mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija, klasificēja ideju kā labdarību, kas jāsaskaņo ar FM. Tas vēl nebūtu tas trakākais, jo kārtībai jābūt. Trakums sākās brīdī, kad „Latvenergo” saņēma no FM rīkojumu vienas (!) dienas laikā sagatavot 7 izziņas. Piecas no tām attiecas uz pašu uzņēmumu, un šis uzdevums bija izpildāms (vai nav nodokļu parādi utt.). Diemžēl divas no izziņām attiecās uz pašvaldībām, kuras tad nu būtu šo 100 000 Ls kuponu lietotājas. Vienas dienas laikā „Latvenergo” bija jānoskaidro, cik pašvaldības plāno kuponu saņēmējus un kāds ir konkrēto pašvaldību finansiālais stāvoklis. Skaidrs, ka nedz uzņēmumam šāda informācija ir, nedz, atklāti sakot, tam būtu tāda jāvāc. „Latvenergo” vērsās ar lūgumu palīdzēt pie Eināra partijas biedriem. Kā liela pretimnākšana no FM puses tika dota atļauja vienas dienas laikā sagatavot vienu izziņu, bet tās pārējās vienalga ir jāsagatavo operatīvi... OK, gan jau lieta beigās atrisināsies, tomēr jautājums ir, vai ministri nevarētu strādāt draudzīgāk un koordinētāk.
Partijas turpina „klupt” uz ziedojumiem
Līdz šim ziedojumu apmēri un izcelsme visvairāk „klupinājusi” Tautas partiju, LPP/LC un ZZS; „Jauno laiku” šī nelaime skārusi mazāk. Tomēr aizkulišu informācija liecina, ka nu arī premjera partijai var nākties skaidroties. Vecais labais stāsts: cilvēks noziedo, partija, protams, nevar vienmēr pārbaudīt, no kurienes labdarim nauda, un vēlāk sākas domstarpības. JL gadījumā ir runa par divu privātpersonu, Svetlanas Ž. un Jura Z. ziedojumiem šā gada 25.martā un 6,martā. Abi cilvēki skaidro, ka naudu ziedojumiem atlicinājuši no nekustamo īpašumu pārdošanas attiecīgi Viesītē un Līvānos. Nelaime tā, ka abi aizmirsuši informēt Valsts Ieņēmumu dienestu par šādiem ienākumiem... Turklāt var noprast, ka minētie divi gadījumi ir tikai „vieni no”.
Iestādes turpina tērēties
Viens piemērs – iepirkuma dokumenti, kas mūsu rīcībā nonāca šonedēļ. Pasūtītājs: VAS „Elektronisko sakaru direkcija”, kas aicina līdz 6.novembrim iesniegt priekšlikumus biroja mēbeļu iegādei. Nu, labi – pieņemsim, ka mēbeles vajadzīgas, tomēr kāpēc tik lepnas?! No ozola masīvkoka, rakstāmgalds no šāda dārga koka un vēl ar ādas apdari utt. Kopumā ir runa par 3 drēbju skapjiem, 4 rakstāmgaldiem, 8 dokumentu plauktiem, 4 žurnālu galdiem, 1 konferenču galdu un 1 kancelejas skapi. Valstij neesot naudas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru