Ir "Pasaules iekarošanas plāns"? Jeb vienkārši par inovācijām.

Jau ilgāku laiku gribējās man šo tēmu pacelt, bet apņemšanās radās tikai pec vakar notikušā TechCrunch Baltics pasāciena, kurš mūsu mazajā Latvijā bija viens no ievērojamākajiem notikumiem jo spēja sapulcināt, gan leģendāras personības, kuras ir investējušas daudzos interneta stārtapos un jomas profesionāļus, kuri ir spējuši savākt, gan komandu, gan arī piesaistīt savam projektam finansējumu. Protams visiem ir interesanti uzzināt, kas ir tas veiksmes faktors, kas palīdzējis tiem vai citiem pacelt savu projektu piesaistot investorus un iedvesmoties no tiem, lai radītu ko jaunu, mainītu pasauli un justos labi, kā tas pienāktos jebkuram projekta vadītājam. Patiesība ir mazliet skarbāka, kā sākotnēji varētu likties, nepietiks tikai ar to, ka Jums ir ideja, vajadzēs daudz un smagi strādāt, lai šo ideju paceltu saulītē, ja vēl Jūsu idejai tiek pieķerts jēdziens „innovatīvs risinājums”, tad skaitiet, ka projekta realizācija būs vēl grūtāka, nekā sākotnēji varētu šķist. Un te mēs nonākam pie vietējiem naudas dalītājiem, riska kapitālfondiem un investoriem. Laikam jau katrs kurš Latvijā ir mēģinājis sameklēt naudu savai „inovatīvajai idejai, kas spēs mainīt pasauli”, tādi nosaukumi, kā LIAA, Capitalia, Imprimitur Capital u.t.t. nosaukumi nav sveši.

Bet nu visu pēc kārtas, un ar humoru, jāpaceļ ne tik seni notikumi, kad savā ziņojumā LIAA pārstāvji, lai atskaitītos par budžeta izlietojumu inovatīvo tehnoloģiju atbalstīšanā, kā vienu no Latvijas veiksmes stāstiem pieminēja mūsu pašu bāleliņa izgudroto kokosriekstu griežamo aparātu, un tā tiešām ir patiesība, nevis neizdevies joks, puisim tas bija mūža sapnis, LIAA to pilnā nopietnībā atbalstīja un ir radīts produkts, kas tagad krogu, bāru un restorānu darbiniekiem atvieglos dzīvi, jo ar tādas uzpariktes palīdzību var vieglāk atvērt kokosriekstu. Nākošais stāsts atkal bija par lauku novadu pašvaldību organizētajiem konkursiem, jaunu uzņēmumu radīšanai, piešķirot stipendijas biznesa uzsākšanai, vienā no pašvaldībām tikai iesniegti 3 jaunu uzņēmumu biznesa plāni un idejas: 1. Ceļu un trotuāru apsaimniekotājs (nu ok, tur maza nianse, uzņēmuma īpašnieka ģimene draudzējas ar pašvaldības vadītāja ģimeni, radi gan nav, bet uzņēmums tagad apsaimnieko pašvaldības ietves un ceļus, tos kopj ņemās un darās, lai arī to pirms tam darīja pašvaldības uzņēmums, pašvaldība to pamatoja ar saimniecisko izdevīgumu) 2. Datoru remontēšanas pakalpojumi (nu pa lielam tas nozīmē windas pārinstalēšanu un nodegušās videokartes nomaiņu uz jaunu, nu ik pa laikam ar porno resursu ļaundabīgo vīrusu kompīšu savešana atkal darba kārtībā) arī vienbalsīgi tika atbalstīts

3. web risinājumu izstrāde (piedāvātais risinājums bija pašvaldības apsaimniekošanā esošo mājsaimniecību norēķinu sistēmas izveidošanā ar mērķi optimizēt apsaimniekošanas izdevumus, parādnieku monitoringu, norēķinu digitalizāciju un problēmsituāciju ātrāku apzināšanu) projekts tika noraidīts, kā nevienam nevajadzīgs, nesaprotams un neizdevīgs.

Nu un kāds interesants gadījums vienā no riska kapitāla fonda organizētām pārrunām ar jaunajiem uzņēmējiem kuri meklēja naudu sava”pasaules iekarošanas”plāna realizācijai.

Uzstājas divi jauni džeki, kuri acīmredzami tiešām bija izlasījuši visu specializēto literatūru, lai varētu dzelžaini noturēt savas pozīcijas potenciālā investora acīs, un par ko bija šis stāsts: stāsts bija par Kalifornijas slieku audzēšanas un biohumusa ražošanu (kas arī ir galvenais biznesa produkts), aprēķins ir vienkāršs: nopērkam 100kg slieku, iemetam viņas atkritmu kaudzē, vairojas sliekas ar ātrumu x2 gada laikā, un iegūstam biohumusu, kuru pēc tam tirgojam uz velna paraušanu, liekas zelta ādere, tiešām, sliekas vairojas nereāli ātri, produkcija rodas gandrīz nekustinot pat mazo pirkstiņu, biohumuss ir ļoti pieprasīta prece no dārznieku un saimniecību puses, kā ekoloģisks produkts, sliekas vairojas, kā trakas, zvejnieku un zivjsaimniecību arī mums ir vesels lērums, vienu vārdu sakot investors māj ar galvu, jo biznesu viņš „saprot”, visi applaudē, un dīls var tikt noslēgts, investors apmierināts, jo galvā jau viņš ir saskaitījis cik ātri viņš spēs nopelnīt savu naudu. Viss būtu labi, bet tad sāk runāt džeki kuri sāk runāt par mākoņošanas perspektīvām nākotnē, ko no tā iegūs uzņēmēji un vienkāršie datorlietotāji, kāpēc pie tāda risinājuma ātrāk vai vēlāk nonāks visi uzņēmumi kuriem ir svarīgi optimizēt darba procesus un nezaudēt jaudas, bet investors uz viņiem skatās kā uz citplanētiešiem, jo viņi runā viņam nesaprotamos terminos, investors nesaka- džeki es vispār nesaprotu kas ir mākoņošana un ko viņš ziemā ēd, viņš saka savādāk: parādiet biznesa plānu, plāns tiek parādīts, jo skaidrs, ka bez tā nu nekur nevar, ok, un tagad parādiet man strādājošu prototipu, lai es saprastu kur ir fiška - investors turpina. Tiek parādīti ārzemju analogi, bet investors vēl joprojām nesaprot, par ko ir saruna, un ar frāzi, man šis vēl ir jāapdomā, praktiski investīciju piesaistes sarunu beidza uz visiem laikiem.  Stāstam bija turpinājums, kad puiši satika investorus kuri saprata par ko viņiem stāsta, uzsita uz pleca, parakstīja līgumu, iecēla birojā Londonā, iedeva 1 miljonu dolāru, un puiši strādā pilnā sparā, tomēr ne zem Latvijas karoga.

Ko no šejienes var mācīties, gribat tikt saprasti, meklējiet sev līdzīgos. Runājiet ar tiem kuri vēlas Jūsos klausīties, neatkāpieties no uzdotajiem mērķiem, nebaidieties no grūtībām, jo sākums visiem veiksmes stāstiem vienmēr ir bijis grūts un brīžiem uz izjukšanas robežas.