09.01.15

Lietuviešu rokasgrāmatas atstāsts.



Lasu te vienā vietā, te otrā,  Latvijas iedzīvotāji atkal lamā valdību, ne par tautiņas muļķošanu, ne par kārtējo shēmiņu, bet par to, ka Lietuvā izdota rokasgrāmata, kurā aprakstīts, kā rīkoties kara gadījumā...

Iedomājos, tiešām labs iemesls atkal padusmoties, jo redz leiši ir ieguvuši savā rīcībā šādu grāmatiņu, bet letiņi un igauņi nav... Nu vai nav cūcība?
Kādreiz skolās bija obligāts mācību priekšmets saucās- „ Militārā mācība”. Visi mācījās izjaukt un salikt automātus, šāut, skraidīt pa poligonu gāzmaskās, un itkā viss bija kārtībā. Līdz ar netkarības atjaunošanu varas vīri paštukoja, nu priekš kam mums tas viss un likvidēja, gan šādu mācību priekšmetu, gan arī vēlāk obligāto militāro dienestu. 

Bet atgriežoties pie tēmas.
Nolēmu parakt, kas tajā grāmatiņā rakstīts. Un Re ko atradu.
Viens no ieteikumiem ir - esiet mierīgi un rīkojieties pēc speciālistu ieteikuma, norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
Citiem vārdiem sakot – mēs tāpat zinam, ka jūs neko no izlasītā neatcerēsieties, bet kara gadījumā vienmēr būs tuvumā kāds militārists, kurš pateiks priekšā ko darīt, tas arī viss...

Tajā arī doti praktiski padomi, ko darīt dažādu stihisku nelaimju un kara laikā, ko darīt, ja nav pagūts evakuēties. Viens no tiem skan šādi: „Ja sākas karš vai cita krīze, evakuējieties. Ja jūs to neesat paguvis izdarīt, sameklējiet ieroci un palieciet iekšā."

Tātad, kas leitim bija jāsaprot... Tev sen jau bija jāiegādājas kāds AK-74, vai tamlīdzīgs bliežamais, tam jābūt visu laiku ieeļļotam un rūpīgi noslēptam (vislabāk to darīt zem grīdas dēļiem, jo tur parasti ir sprauga apmēram 5 cm augstumā). Kad sākas karošana, slēdzam dzīvokļa durvis ciet, kramējam uz palodzes smilšu maisu un šaujam visus (lasīt- ienaidniekus) nost uz vella paraušanu. Bet ieroci var vilkt ārā arī pie kādas krīzītes, piemēram ja valdība paaugstina nodokli vai samazina kādus pabalstu...
Savukārt ja automāta nav, tad ir jāskrien līdz tuvākajam militāristam, kurš izejot no iepriekšējā padoma būs vienmēr kautkur tuvumā, un ja viņš Jūs nesajauks ar ienaidnieku, tad varēsiet viņam uzprasīt kādu padomu, vai arī aizņemties no viņa kādu ieroci. :D

Rokasgrāmatā norādīts, ka valsts trīs miljoniem iedzīvotājiem nevajadzētu riskēt ar savām dzīvībām īpašumu dēļ vai būt pārmēru ziņkārīgiem.
Kas nozīmē, ka nevajag bāzt savu degunu visur kur vien iedomājies, vai arī ņemt piemēru no pensionārēm, kuras veselām dienām un naktīm monitorē ielas un pagalmus no savu dzīvokļu  logiem :D 

Un noslēgumā ir īss rezumējums tam apmēram 100 lappušu ūdens gabalam.
"Šāviens aiz loga nav pasaules gals," teikts padomu grāmatā. Ceru, ka visi tagad būs informēti, kā rīkoties stundā X.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana