Lasu te vienā vietā, te
otrā, Latvijas iedzīvotāji atkal lamā
valdību, ne par tautiņas muļķošanu, ne par kārtējo shēmiņu, bet par to, ka
Lietuvā izdota rokasgrāmata, kurā
aprakstīts, kā rīkoties kara gadījumā...
Iedomājos, tiešām labs iemesls
atkal padusmoties, jo redz leiši ir ieguvuši savā rīcībā šādu grāmatiņu, bet
letiņi un igauņi nav... Nu vai nav cūcība?
Kādreiz skolās bija obligāts
mācību priekšmets saucās- „ Militārā mācība”. Visi mācījās izjaukt un salikt
automātus, šāut, skraidīt pa poligonu gāzmaskās, un itkā viss bija kārtībā.
Līdz ar netkarības atjaunošanu varas vīri paštukoja, nu priekš kam mums tas
viss un likvidēja, gan šādu mācību priekšmetu, gan arī vēlāk obligāto militāro
dienestu.
Bet atgriežoties pie tēmas.
Nolēmu parakt, kas tajā grāmatiņā
rakstīts. Un Re ko atradu.
Viens no ieteikumiem ir - esiet
mierīgi un rīkojieties pēc speciālistu ieteikuma, norāda Lietuvas aizsardzības
ministrs Jozs Oleks.
Citiem vārdiem sakot – mēs tāpat
zinam, ka jūs neko no izlasītā neatcerēsieties, bet kara gadījumā vienmēr būs
tuvumā kāds militārists, kurš pateiks priekšā ko darīt, tas arī viss...
Tajā arī doti praktiski padomi,
ko darīt dažādu stihisku nelaimju un kara laikā, ko darīt, ja nav pagūts
evakuēties. Viens no tiem skan šādi: „Ja
sākas karš vai cita krīze, evakuējieties. Ja jūs to neesat paguvis izdarīt,
sameklējiet ieroci un palieciet iekšā."
Tātad, kas leitim bija
jāsaprot... Tev sen jau bija jāiegādājas kāds AK-74, vai tamlīdzīgs bliežamais,
tam jābūt visu laiku ieeļļotam un rūpīgi noslēptam (vislabāk to darīt zem grīdas
dēļiem, jo tur parasti ir sprauga apmēram 5 cm augstumā). Kad sākas karošana,
slēdzam dzīvokļa durvis ciet, kramējam uz palodzes smilšu maisu un šaujam visus
(lasīt- ienaidniekus) nost uz vella paraušanu. Bet ieroci var vilkt ārā arī pie
kādas krīzītes, piemēram ja valdība paaugstina nodokli vai samazina kādus
pabalstu...
Savukārt ja automāta nav, tad ir
jāskrien līdz tuvākajam militāristam, kurš izejot no iepriekšējā padoma būs
vienmēr kautkur tuvumā, un ja viņš Jūs nesajauks ar ienaidnieku, tad varēsiet
viņam uzprasīt kādu padomu, vai arī aizņemties no viņa kādu ieroci. :D
Rokasgrāmatā norādīts, ka valsts
trīs miljoniem iedzīvotājiem nevajadzētu riskēt ar savām dzīvībām īpašumu dēļ
vai būt pārmēru ziņkārīgiem.
Kas nozīmē, ka nevajag bāzt savu
degunu visur kur vien iedomājies, vai arī ņemt piemēru no pensionārēm, kuras
veselām dienām un naktīm monitorē ielas un pagalmus no savu dzīvokļu logiem :D
Un noslēgumā ir īss rezumējums
tam apmēram 100 lappušu ūdens gabalam.
"Šāviens aiz loga nav
pasaules gals," teikts padomu grāmatā. Ceru, ka visi tagad būs informēti,
kā rīkoties stundā X.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru