Par brāli...

Es ilgi domāju, vai ir vērts šīs pārdomas, kas tālāk sekos, publicēt vai tomēr nepublicēt internetā.

Runa ies par manu brāli, kurš vēl šobrīd ir dzīvs un atrodas Bērnu slimīcā. Sauc viņu Dāvids...

Dāvids patiesībā ir baigi pareizs puika un līdz brīdim kamēr sākās viņa izdzišana, viņš aktīvi nodarbojās ar sportu, sarakstījās ar beibēm, brauca ar downhilnieku, snovu, kaitu, un nekad nevienam neatļāva apbižot vājākos. Tāds mazs superhero vai ne? Īstenībā tā arī bija, pārāk jau pareizs, ja ar saviem vienaudžiem neiet pīpēt, ieraut divlitrīgo aliņu, par kaut kādu zāli viņš tik vien kā ir lasījis netā, vispār jāsaka ka pilnīgs mans pretstats – esmu mazs huligāns jau no mazām dienām. Un tas viss sākās kādā vienā foršā vasaras dienā 2010 gadā, kad sākotnēji tika uzstādīta diagnoze, trīspunktu nerva iekaisums, sākās izmeklēšanas un pirmie ārstu apmeklējumi Jēkabpilī, bet ārstēšana nedeva rezultātus. Jo pēkšņi un ne no kurienes sevi pieteica leikēmija....

Ir jau viņa dažāda un arī atsevišķos gadījumos ārstējama, tomēr šajā salikumā notika tā, ka diagnozi nevarēja nosaukt par cerīgu, tā tika diagnosticēts asins vēzis kurš tika atrasts, vissmagākajā no esošajām formām un strauji progresējošs, visi cerēja uz asins vēža izplatības apturēšanu tomēr aina rādījās aizvien drūmāka un drūmāka. Ķīmijterapija viņam nepalīdzēja..... Arī eksperimentālās zāles nē..... un pagājušajā nedēļā viņš tika “izrakstīts papīru pēc “, lai arī viņš vairs nav pārvietojams, iespējamo risku pēc, šobrīd viņš guļ savā palātā Bērnu slimnīcā un kopā ar mammu gaida savu mirkli, kad viņš aizies no šejienes pavisam. Reanimācija viņam netiks veikta jebkurā salikumā, jo tāds ir ārstu konsīlija lēmums, ir izrakstītas tikai pretsāpju zāles, un pēdējais iespējamais mega dozators - morfijs, bet viņš dzīvo cerībā............ cerībā ka viņš no mums neaizies....

 Es ceru, ka vismaz pateicoties šim, un pasakot viņam, par to ka arī mūsu mazajā Latvijas netā viņš ir redzams, tas viņam palīdzēs stiprināt savu pārliecību par to, ka šīs dienas nav viņa pēdējās dienas.... 19. februārī viņam paliks 15...

P.S.

Cilvēki nāk un iet...Kāds jau ir aizgājis, kāds vēl jāpalaiž prom.. Jāiet arī tiem, kuri ir mums mīļi un svarīgi...



18.februārī plkst 9:13 pasakot pēdējos vārdus: "Tas laikam ir viss..." aizgāja arī Dāvids...