Es esmu Čārlijs- jeb pornogrāfijas propoganda

Jauno  Charlie Hebdo iknedēļas laikrakstu pēc terorakta  kurš notika 7. Janvārī, ir nolemts izlaist kopā ar citiem Francijas izdevumiem jau 14. janvārī,  sasniedzot  1 000 000 lielu tirāžu, to ierasto 60 000 vietā uz ko varēja cerēt šis, drīzāk nevis satīriskais, kā daudzi šobrīd domā, tajā skaitā arī mūsu Ārlietu ministrs, bet perverss pornogrāfiskais izdevums.

To, ko vēlējās sasniegt, nu jau mirušais redaktors, viens no karikatūristiem - Stefans Šarbonjē ir noticis...



Izdevums kurš praktiski bija uz likvidēšanas sliekšņa ir kļuvis par apspriestāko izdevumu ne tikai Francijā, bet visā pasaulē.

Charlie Hebdo redakcija īsi pirms paša Jaunā gada vērsās pie saviem lasītājiem, lai tie ziedotu izdevuma pastāvēšanai,  argumentējot to ar faktu, ka tradicionālās papīra avīzes vairs nespēj konkurēt ar elektroniskajiem medijiem un bizness te nekāds vairs nesanāk, jo izdevumi pārsniedz ieņēmumus.

Toties tagad, Francija kultūras ministrs, kurš iepriekš vairākkārtīgi bija izteicies, ka minētā avīze būtu jāver ciet, dēļ tās publikācijām, kuras aizskar ticīgo jūtas, piešķir 1 miljonu eiro. LOL

Bet iepriekšējie laikraksta izdevumi tagad tiek uzskatīti kā super vērtīgi un populārajās interneta izsoļu vietnēs ir kļuvuši megapieprasīti.

Daudzi nemaz nezina, ko tur minētie karikatūristi zīmēja, un  ir tikai aptuvena nojausma ka, tur varētu būt aizskartas musulmaņu  jūtas, kā tas tiek tiražēts medijos, tāpēc arī minētajā redakcijā iebruka it kā musulmaņi. Bet labāk visu pēc kārtas.

Šādi izskatījās avīzes novembra Charlie Hebdo speciālizlaidums „par Jēzus nākšanas pasaulē  patieso vēsturi ”. Uz vāka uzzīmējot – Jēzus dzimšanu, kā to iedomājās redakcijas karikatūristi.

Zemāk, ne pati perversākā karikatūra, kurā ņemts motīvs no svētā vakarēdiena. Virsraksts: Idiotu vakariņas: ”Pie galda!”

Bet te piemēram attēlots,  kā izskatās homoseksuālā ģiemene – Svētā Trīsvienība: Tēva, Dēla un Svētā gara.

Jums tas viss patīk? Tās ir karikatūras?
Pat vairāki amerikāņu izdevumi atteicās pārpublicēt tamlīdzīgus „vārda brīvības” izpausmes mēģinājumus, pasakot, ka  tas varētu aizskart lasītāju reliģiskās jūtas.

Ir jāsaprot, ka atšķirībā no islamticīgajiem, kristieši un citu konfesiju pārstāvji vienkārši mierīgāk reaģē uz tamlīdzīgiem idiotu izlēcieniem un sūdz tos tiesā, nevis ķerās pie ieročiem. Un arī valsts drošības iestādēm vajadzētu sekot līdzi mediju saturam, lai nenotiktu tamlīdzīgi linča tiesas gadījumi, kā tas notika Francijā.

New York Times, The Wall Street Journal, Reuters un Associated Press atteicās pārpublicēt karikatūras, bet tikai aprakstīt to saturu.

Bet daudzi Eiropas mediji zem nepareizi uztvertā uzsaukuma „Es esmu Čārlijs”, sāka šīs karikatūras pārpublicēt, daudzās Eiropas un pasaules  pilsētās tika organizēti mītiņi un gājieni, kuros vajadzētu turēt pavisam savādākus plakātus, kuri aicinātu cīnīties pret terorismu, lai arī kādā apģērbā tie nestaigātu.

Attēlā, Lissabonas mērs ar francijas vēstnieku Portugālē, diviem bijušajiem portugāles prezidentiem, un daudziem citiem politiķiem tur rokās plakātiņus ar uzrakstu „Je suis charlie”. Foto: EPA/LETA

Un te vēl viena karikatūra, tiem kuri nevienu no tām, iepriekš nekad nav redzējuši.

Uzraksts:” Jēzus ir augšāmcēlies”. „Es arī” – Hitlers piebilst.

Mazliet vēstures,  Charlie Hebdo tika dibināts Parīzē 1969. gadā un tika izlaists līdz 1981. gadam.  Savukārt 1992. gadā tika nolemts to atkal atdzīvināt, bet popularitāti tā arī nespēja iegūt. Lai palielinātu izdevuma tirāžu Charlie Hebdo izmantoja jekuru provokāciju vai skandālu attēlojot politiķus un reliģiskos praviešus pašās perversākajās pozās, kas arī izsauca naidu no musulmaņu puses.

Pēc kārtējās aizkarošo tekstu un karikatūru devas 2012. gadā redakcijā tika iemestas pudeles ar aizdedzinātu degvielu, un rezultātā izdega 2/3 redakcijas telpu.

Redaktors pastiprinājis apsardzi turpināja ar divkāršu sparu zīmēt jaunas karikatūras paslēpjoties aiz  ļoti izdevīgā  „vārda brīvības” vairodziņa.

Un zemāk karikatūra, kuras virsraksts ir pat ļoti pareizs : „Mīlestība stiprāka par naidu”, bet pats zīmējums normālam  cilvēkam var izsaukt tikai riebumu.

Smieklīgākais un skumjākais vienlaicīgi, ir tas, ka pēdējā numurā Šarbonjē uzzīmējis praktiski pravietisku karikatūru, kurā attēlots kaujinieks ar automātu. Un itkā tiek uzdots jautājums: „Francijā tā arī nav bijis neviena uzbrukuma”. Uz ko terorists atbild „pagaidiet, mums ir laiks līdz janvāra beigām”.

Visā Francijā pēc uzbrukuma kurā tika nogalināti 17 cilvēki, 8 no kuriem bija laikraksta darbinieki, šajās dienās notiek plaša mēroga manifestācijas un citi pasākumi.  Parīzē, bojāgājušo piemiņu godinot pat ir atslēgts Eifeļa torņa apgaismojums...

Nedrīkst nekādā veidā attaisnot noziedzniekus, jo nav pieņemams, ka strīdīgi jautājumi tiek risināti tādā veidā, kā tas notika Francijā, bet nav pieņemamas arī šīs pseidodemokrātiskās vērtības, kādas tiek tiek uzspiestas Eiropas sabiedrībai, tajā skaitā arī Latvijas iedzīvotājiem.

Tās ir vērstas tikai uz to, lai grautu reliģiskās un ģimeniskās pamatvērtības,  propogandē visatļautību un kurina naidu par pamatu ņemot nacionālās vai konfesionālās atšķirības.

Teroraktu Parīzē,  atsevišķi rietumu politiķi, šobrīd cenšās izmantot saviem mērķiem. Un nevajag šeit tagad nodarboties ar sazvērastības teoriju pētīšanu, bet paskatīties uz to visu no malas un saprast, ka no Charlie Hebdo žurnālistiem šobrīd tiek veidoti varoņu – mocekļu tēli, tā teikt līdz pašam maksimumam.

Tie ir gan Parīzes mēra uzsaukumi rīkot aizvien jaunas manifestācijas, masīvā notikumu atspoguļošana visos iespējamajos masu mēdijos, ne tik daudz cik par pašu teroraktu, bet tā sekām, un pašas  teroristu ķeršanas operācijas kuru Francijas drošības dienesti nesaprotamu iemeslu dēļ ļāva filmēt tiešajā ēterā no paša notikumu sākuma.

Teroristus te sauc par augstas klases profesionāļiem, kuri izgājuši apmācību Sīrijā, te pēkšņi atklājas, ka šie augstās klases profesionāļi aizmirst automašīnā savus dokumentus (ar domu, lai nav ilgi jānodarbojas ar identifikāciju) un, lai atkal sevi atklātu, (jo nedrīkt tak ilgi būt nepamanītiem),  jāaplaupa pa ceļam arī degvielas uzpildīšanas stacija...

Lai radītu sabiedrībā vēlamo, iepriekš plānoto noskaņojumu,mediju  telpa tiek piepildīta ar vajadzīgo troksni, (piemēram Lielbritānijas specdienestu paziņojums, ka tiem ir zināms par Al-Queda aktivitātēm ), un gan Francijas, gan citu Eiropas valstu iedzīvotāju uzmanību novērstu no smagā ekonomiskā stāvokļa, un ne tikai novērstu, bet arī novirzītu to neapmierinātību vajadzīgajā virzienā, lai tie dotu zaļo gaismu bruņojumam nepieciešamā finansējuma  palielināšanai, un ļautu iet karot ar Sīriju, Irāku, Afganistānu, Krieviju  vai ar jebko citu.

Galvenais uzdevums, cilvēku-parasto, ir nobiedēt pa īstam.  Tāpēc specoperācijas veikšanas vietā pret diviem brāļiem – teroristiem tiek sadzīta kaudze ar helihopteriem, policijas mašīnām, tanku, bruņutransportieri un ko tik vēl ne, iesaistot armiju un policiju (kopā ap 80 000 cilvēkiem!!!), bet stundām neko neuzpasākt, tā teikt jādod bildei iesakņoties zemapziņā un spriedze arī jauztur, attaisnojot to ar ķīlnieku krīzi (kuri operācijas laikā, diemžēl, arī tiek nošauti).

Un protams, tam visam vajag vēl izsludināt paaugtinātas bīstamības režīmu, aizliegt iziet cilvēkiem ielās,  citus evakuēt, citus pārmeklēt, atcelt lidmašīnu reisus, un aizliegt tām nolaisties...Jāsaka, episka aina... bet tas viss tikai tāpēc, lai no malas notikumu novērotājs, tam visam automātiski piekristu, un ķertos klāt pie operatīvi izdrukātajiem plakātiņiem ar uzrakstu „Es esmu Čārlijs”, pavisam neaizdomājoties zem kā viņš parakstās.

Tāpēc arī rodas iespaids, ka terorakts Parīzē kurš notika visiem neērtā laikraksta Charlie Hebdo redakcijā,  ir noticis ļoti pareizā laikā un vietā...

P.S. Maza anekdote nobeiguma vietā. Obama piezvana Olandam un jautā: "Fransuā, tagad tu saproti kāpēc tik svarīga ir mūsu koalīcija?" Un mazliet paaugstinājis balss toni, pārjautā vēlreiz: "Tiešām saproti?"