Vēlies uzsākt biznesu? Izlem tagad.

Vienatnē peļņā nav jādalās, bet arī stress lielāks, komandā vairāk labu ideju, bet jārēķinās ar citu vajadzībām, radi un draugi ir uzticamāki, bet konflikti ar viņiem — asāki. Kad biznesa ideja ir formulēta un arī nauda atrasta, ir jāizšķiras, vai to īstenot vienatnē vai savos biznesa priekos un bēdās dalīties ar vēl kādu.

Saderība jāpārbauda

Kā pieņemt šādu lēmumu? Eksperti iesaka vispirms izvērtēt sava topošā biznesa specifiku. "Ja cilvēks pārdod savas smadzenes, tad labāk vienam, ja tā, ir, piemēram, ražošana, tad būs nepieciešama komanda, kurā viens pāzina ražošanas īpatnības, kāds cits — mārketingu," . Arī kompetences attīstības uzņēmuma Energise partneris Uldis Pāvuls uzsver, ka vispirms ir jāsaprot, vai biznesā iecerēto piedāvājumu spēs nodrošināt viens cilvēks. Taču arī tad, ja izskatās, ka vienam bizness nebūs pa spēkam, tas nenozīmē, ka jāpieņem kompanjons. Iespējams, zināšanu trūkumu kādās sfērās var atrisināt ar konsultanta vai īslaicīga sadarbības partnera piesaistīšanu.
Jaunajiem uzņēmējiem jāpievērš uzmanību tam, kā pašam patīk strādāt, un kā vislabāk paši jūtas. Izteikti sociālām būtnēm piemērotāks būs komandas darbs, patstāvīgajiem un individuālistiem — darbošanās vienatnē. Savukārt, lai pārbaudītu saderību ar potenciālo biznesa partneri,pieredzējušie uzņēmēji iesaka pamēģināt ar viņu kādu kopīgu darbu, nesakot par saviem nodomiem, un izvērtēt rezultātus.

Vairāk ideju

Raksturojot plusus un mīnusus, kas piemīt abām izvēlēm: "Gribi vairāk nopelnīt, strādā viens pats, bet esi gatavs uzņemties risku un piedzīvot lielāku stresu." Pieņemot lēmumus vienatnē, grūti apzināt visas iespējamās alternatīvas, un spriedze ir lielāka, savukārt vairāku cilvēku komanda, kurā katrs ir ar specifiskām zināšanām, labāk piemērojas pārmaiņām. Tas īpaši svarīgi, ja situācija tirgū ir nestabila kā tagad.
Tajā pašā laikā strādāšana vienatnē ļauj samazināt izmaksas, piemēram, neuzturēt biroju, kā arī "atbildēt tikai par rezultātu, nevis par citu dzīvi kopumā".

Savējos žēlo

Nereti jaunie uzņēmēji par saviem sabiedrotajiem izvēlas radus, draugus vai citādi pazīstamus cilvēkus. Daudzi gan attiecas skeptiski pret šādu biznesa savienību dzīvotspēju, taču uzņēmēji norāda uz vairākām priekšrocībām. Skaidrs mērķis un motivācija strādāt uzņēmuma labā, kas nozīmē arī mazāku krāpšanās iespēju, — tāds, pēc uzņēmēju domām, ir pazīstama vai radniecīga biznesa partnera pluss. Turklāt paziņas vienkārši ir vieglāk sasniedzami, kad uzņēmumam vajadzīgs kāds darbinieks. Arī viņu prasmes un zināšanas ir iepriekš pazīstamas, tāpēc uzņēmējs neriskē, ņemot kaķi maisā. Tādēļ nereti uzņēmuma komanda veidojas no pazīstamiem cilvēkiem bez īpaša nodoma, bet dabiskā kārtā. Ļoti nevēlama ir liela uzņēmuma dibinātāju kompānija t.i. 3 un vairāk cilvēku, jo tas var novest ne tikai pie uzņēmuma iekšējās darba vides neveselīgo atmosfēru, intrigu un citu destruktīvu pasākumu parādīšanos, bet arī pie uzņēmuma bankrota un draugu zaudēšanas. Parasti šādās daudzdraugu dibinātajās kompānijās, uzrodas līderis, kurš lēnā garā, spēj atpirkt no pārējiem kapitāldaļas, un kļūt par vienīgo uzņēmuma īpašnieku.

Savukārt kā trūkumu, kas saistīts ar strādāšanu kopā ar draugiem un radiem, uzņēmēji min sarežģītāku konfliktu risināšanu. Domstarpības biznesā nav nekas neparasts, taču, ja tās notiek starp tuviem cilvēkiem, tām pievienojas arī personīgo attiecību komponente.

Latvijā būvēsim autobāni par 5,5 milj.Ls kilometrā. Wow.

Redz kā sanāca, ap 2006.gadu Latvijas Valsts Ceļu gaiteņos tika runāts par pilotprojektu, kas attiecās uz ceļa posma Rīga-Sēnīte rekonstrukciju, protams tajā laikā SM vadīja A.Šlesers, kurš toreiz savā repertuārā būdams, solīja pat ārvalstu kompāniju piesaisti (patiesībā viņš jau arī zināja tieši kuras:):):)). Tas viss būtu sīkums.
Toreiz aprēķini rādija, ka ceļu var rekonstruēt par 10 milj.Ls /km, kamēr Čehijā, Polijā un pat Vācijā autobāņus arī tobrīd būvēja lētāk.
Nu un šobrīd ir dota zaļā gaisma procesam virzīties tālāk.
Kā jau solīja Šlesers, starp konkursantiem ir ārzemju kompānijas (es būtu brīnījies ja nebūtu), kuri apsolās darbus veikt kopā ar vietējiem apakšuzņēmējiem, un šie piedāvā uzbūvēt šo jauno autobāni kura garums ir tikai 24 km, par 5,5milj.Ls/km. Forši, mums arī būs viens īsts autobānis, bet braucēji jau zina, ka šis ceļa posms, jeb apvedceļš tīrajā laika ietaupījumā, mums dos apmēram 3 minūtes, kas mums būs jāpavada ceļā.
Ir jau forši ka mums būs beidzot arī normāls bānis, bet cik viņš mums ir nepieciešams?

10 Tualetes apmeklējuma baušļi. VIDEO

Visi mēs zinām, ko drīkst un vajag darīt tualetē, tomēr ir zināms, ka atrodas daži indivīdi, kuriem arī tualete asociējas ar izklaides vietu, un tad viņi tur taisa dažādus jokus, nu tad tās desmit lietas, kas nebūtu jādara, lai tur pat uz vietas tā i nepaliktu:):):)

Video:

CCTV in operation

Kamēr cilvēki mēģina savilkt jostas kopā, un kā galvenās prioritātes šobrīd ir izvirzījuši : drošību, veselību un izglītību, jaunais Rīgas mērs N.Ušakovs, beidzot nāk ar atklāsmi, ka tomēr vajadzētu palielināt videonovērošanas kameru skaitu Rīgas pilsētā, lai tadejādi mēģinātu samazināt noziegumu skaitu, kas notiek Rīgā. Un šajā brīdī manas pārdomas nonāca nu jau par leģendu kļuvusī britu CCTV sistēma, izrādās, pa visu Rīgu ir izvietotas apmēram 25 videonovērošanas kameras!!! No kurām 3 ir ieliktas tuneļos un visa lielā daļa sabāzta pa Vecrīgu, mēs šeit neskaitam privāti uzliktās videokameras, kuras uzmana aizmidzis pensionārs, vai kārtējās Evorists, kurš patiesībā tikmēr sēž netā, un domā par pavisam ko citu.

N.Ušakovs šodien ir uzdevis policijas šefam, lai tas izrēķina cik maksātu apmēram 100 kameru iegāde un uzstādīšana...WOW...šitāds lēciens no 25 uz 100.

OK es piekrītu, ļoti kardināli palielināsies atklāto noziegumu skaits, bet vai tiešām iepriekšējo mēru laikā tas nevienam neienāca prātā un bija citas štelles ko bīdīt?
Man tik mīļajā Mančesterā, kas atrodas Anglijas ziemeļos un ir mazāka par Rīgu, (ja neskaita pieguļošās teritorijas), jau 1998 gadā uztaisīja pirmo vienoto videokameru sistēmu (tobrīd no 19.gab, bet arī toreiz arī mums gāja labi), un tad briti gāja vieglāko ceļu, un vienojās ar privātajiem uzņēmējiem, lai tie pievienojas pilsētas drošības sistēmai, tādā veidā jau 2001 gadā, sistēmā saslēdza 300 videonovērošanas kameras, un nosedza gandrīz visus pilsētas stūrus.
Bet ne jau par Mančesteras huligānu tvarstīšanu ir stāsts. Jautājums ir kāpēc tieši tagad un, kas vinnēs šo konkursu, jo griezies, kā gribi šāda projekta izmaksas ir ļoti augstas jo sevī ietver plānošanu, konkursu organizēšanu, videosistēmu iegādi, uzstādīšanu un daudzas citas lietas...
Jautājums ir CIK TAS MAKSĀS? Un kurš uzvarēs šādā megakonkursā.... Ir sanācis dzīvē tirgot un visādi citādi ar šādām kamerām ņemties tad nu aprēkini ir sekojoši : Aptuvenās izmaksas normālā EU valstī būtu apmēram 1,8milj.Ls, Latvijā pieņemts visu reizināt ar 10 tā nu skatīsimies turpmāk ziņas un skatīsimies cik mana prognoze bija pareiza.