14.07.10

Pazudis kaķis.



Smieklīgais stāsts par to, kā sekretārei vārdā Shannon pazuda viņas mīļais kaķis, tādēļ viņa palūdza savu kolēģi – dizaineri vārdā David, lai šis uztaisa pazudušā kaķa meklēšanas sludinājumus…
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 9.15am
To: David Thorne
Subject: Poster

Čau!
Es vakar atstāju atvērtu durvju sietiņu, bet mans mīļais kaķis izbēga no istabas un no tā laika nav parādījies. Es tā padomāju, ja tu neesi pārāk aizņemts varbūt tu varētu kādu vienkāršu pazudušā kaķīša sludinājumu uztaisīt.
Vienīgi, lai ir A4 formāts, tad es paņemšu un sakopēšu vairākus eksemplārus un pēc tam salīmēšu pa rajonu. Šī ir vienīgā mana mīļuma fotogrāfija.
Paldies jau iepriekš,
Šenona.




From:David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 9.26am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Poster
Dārgā Šenon.
Tas tiešām ir šausmīgi.Pārs klienti protams cer, ka es viņiem nodošu darbus jau uzreiz pēc pusdienām, bet ņemot vērā tādus apstākļus, es pielikšu maksimāli daudz pūļu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu posterīti kādu tu lūdzi, lai tavs mīļums ātrāk tiktu atrasts.
Ar cieņu,
David


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 9.37am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Poster

OK paldies.
Es jau zinu, ka tev tie kaķi ne pārāk, bet es tik ļoti uztraucos par savējo. Es šodien ap vieniem pieskriešu pie tevīm.


From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.17am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Poster

Dārgā Šenon,
Es nekad neesmu teicis, ka man nepatīk kaķi. Pielikumā- posterītis, kā pasūtīji.

Ar sveicieniem,
David


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.24am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Poster
Paklau, tas nepavisam nav tas, ko es pasūtīju. Tas drīzāk līdzinās filmas plakātam. Un kāpēc kaķīša fotogrāfija ir tik maziņa?


From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.28am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Poster

Dārgā Šenon,
Tā tāda dizaineriska fiška. Kaķis pazudis nezināmajos plašumos.

Ar sveicieniem,
David


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.33am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Tu esi jucis? Vai tu vari uztaisīt, tā kā ir pieņemts, lūdzu? Es visu nakti neesmu gulējusi, un tu vēl tagad te āksties. Vai var palielināt fotogrāfiju, palabot tekstu un uztaisīt to visu sludinājumu krāsainu?

Paldies.

From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.46am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster

Dārgā Šenon,
Es domāju, ka vairākus gadus strādājot kopā ar dizaineriem tev būtu jāsaprot, ka pat konstruktīvu kritiku mēs tāpat neievērosim. Es taču nenāku pie tevis un nemācu kā aizsūtīt SMS no mobilā telefona un blenzt logā. Palaboto sludinājumu pievienoju.

Ar sveicieniem,
David.




From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.59am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster

Nu šī ir vēl sliktāka par iepriekšējo. Vai tu vari ielikt kaķa fotogrāfiju pilnā izmērā un novākt to debīlo tekstu? Vienkārši uzraksti PAZUDIS (LOST)

From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.14am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster




From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 11.21am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Paklausies, tu vispār sludinājumu māki normāli uzzīmēt, vai kā?
Man vajag tikai foto, vārdu-pazudis un telefona numuru un kur kaķis ir pazudis un kā viņu sauc. Nevis kārtējo filmas plakātu vai vēl kādu tavu debīlismu. Ja tas būtu tavs kaķis es tev būtu palīdzējusi.

From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.32am
To: Shannon Walkley
Subject: Awww

Dārgā Šenon,
Kaķa man nav. Bet vienreiz es piekritu pieskatīt draugu kaķi uz veselu nedēļu, un arī tikai pēc tam, kad viņu man ieveda un izskaidroja kaķu tualetes koncepciju. OK, pievienoju jauno tava sludinājuma versiju, pārstrādātu pēc tavām precīzajām instrukcijām.
Ar cieņu,
David.


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 11.47am
To: David Thorne
Subject: Re: Awww

Tev ko, jumts aizbraucis? Tas nav mans kaķis. Kur tu vispār izrāvi šitādu bildi?



From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.58am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Awww

Zinu, zinu. Bet šitas kaķis konceptuāli simpātiskāk izskatās. Ja vēl ņem vērā to, ka tavējais iespējams jau ir aizgājis labākos medību laukos, tad tagad tu vari cerēt uz kaķi kas izskatās smukāk. Bet ja kāds tev piezvanīs un teiks:”Ziniet rudu kaķi mēs redzējuši neesam bet redzējām melnu ar baltu, kuru pārbrauca mašīna, vai jūs viņu ņemsiet?”-tu pieklājīgi atteiksies, un to naudas kaudzi kas būtu jāatdod veterināram varēsi iztērēt kaut kam citam.

Ar sveicieniem,
David.


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.07pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Awww

Lūdzu izmanto foto kuru es tev atsūtīju



From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.22pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Awww

(paraksts – atlīdzība 2000 USD)

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.34pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

Es tak neteicu, ka būs atlīdzība. Man nav 2000 USD. Nafig tu vispār ierakstīji par to atlīdzību?

Paldies,
Šenona


From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.42pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww


(paraksts- atlīdzības nebūs)


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.51pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

Esi tik laipns un novāc jebkuru atlīdzības pieminēšanas vārdu.



From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.56pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww
SPIED UZ BILDES!


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 1.03pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

Labi, lai iet šitā…………. Jau apnika.

09.06.10

2011.gads Latvijas elites pēdējais lidojiens:)

Ievads: atradu plašajās interneta dzīlēs šādu lūk skeču, autors neesmu es, bet vienalga šis ir foršs lasāmgabals.

2011.gads, kaut kur ap maiju ceturto vai tā apmēram. Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji pametuši valsti un devušies emigrācijā. Rīgas lidostā svinīgos apstākļos tālajā ceļā paši sevi pavada kāds pēdējais simts Latvijas labāko dēlu un meitu.

Uz improvizētas tribīnes stāv Zatlers. Līdzās milzīgs sarkans paketslēdzis („rubiļņiks”). Pārējie bariņā turpat netālu dīki izlaidušies uz koferiem.

Zatlers: Dārgie draugi un līdzgaitnieki, šodien es gribētu…
Šķēle: (Sēžot uz milzīga naudas maisa) Īsāk! Krupis ir izvārījies un beigts. Braucam!
Kalvītis: (Pamostas, paver acis spraudziņā) Mēs jau lidojam? A ēst dos? (Atkal aizmieg)
Zatlers: Nu tad, piecelsimies kājās un pēdējo reizi nodziedāsim valsts himnu! (Ievelk gaisu)
Āboltiņa: Neies cauri!
Zatlers: Kādēļ?
Āboltiņa: „Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied…” vairs neatbilst patiesībai.
Zatlers: Nu labi… Tad dziedāsim „…Par mazu, lai laistu vienu. Es līdzi ceļos.”! (Atkal ievelk gaisu)
Šlesers: Pietiek muldēt! Kāpjam ļotenē un gāzi grīdā! (Aiziet iekāpšanas „piedurknes” virzienā)

Visi sāk lēnām celt pakaļas augšā un sekot Šleseram.

Zatlers: (joprojām svinīgi) Saskaņā ar seno latviešu tradīcīju, kā pēdējais aizbraucējs, es lidostā izslēdzu gaismu. (Norauj paketslēdzi)

Pienāk Miķelsons un noplombē elektroietaisi. Abi ar Zatleru seko pārējiem.

Visi sakāpj lidmašīnā.

Šlesers: Bertold! Davai, maucam!
Fliks: Mums naff pilota.
Šlesers: A kur piloti?
Fliks: Aisslidoja ar iepriekšējo reissu.
Repše: Sūds ar viņiem! Es pilotēšu.
Muižniece: Pasarg, Dies! Tikai ne Einārs! Tad labāk eju kājām.
Šlesers: Da manis pēc kaut uz vēdera lien. Kāp ārā!
Muižniece: Kā tad es viena…
Šlesers: Tad sēdi klusu!

Muižniece paskatās uz Šķēli. Tas tēlo mentālu prombūtni un nereaģē.

Šlesers: Eini, uz priekšu!

Repše aiziet uz pilotu kabīni.

Repše: (skaļrunī) Uzmanību! Visiem piesprādzēties! Sākam pacelšanos.
Līdaka: Aizver muti!
Kalvītis: Uz pusdienām pamodiniet!

Lidmašīna aiziet gaisā.

Pēc 20 minūtēm pilotu kabīnē ienāk Dombrovskis.

Dombrovskis: Eini, kurp lidojam?
Repše: Nolēmu līkumu virs Rāznas izmest, no savām zemēm atvadīties. Kad vēl tās redzēšu…

Dombrovskis apsēžas otrā pilota krēslā.

Vēl pēc 20 minūtēm.

Repše: Valdi, man šķiet, ka ir sūdi.
Dombrovskis: Kas i?
Repše: Zupa iet uz beigām.
Dombrovskis: Tūlīt pasaukšu Ķirsonu. Kādu zupu vēlies?
Repše: Ne jau tā zupa, durak, fuelis!
Dombrovskis:Kāds fufelis?
Repše: (Nepacietīgi) Fuelis, bitīt, degviela! Deficīts!
Dombrovskis: Ā! Nu tā arī būtu teicis. Tūlīt pasaukšu Haimu. (Paņem mikrofonu) Haim, panāc šurp!
Kogans: (pēc laiciņa ietusnī pa durvīm) Kas i, ko gulēt neļau?
Dombrovskis: Einim vajag degvielu.
Kogans: Projehaļi, dārgais. Es tagad ir tikai vecs, slims ebrejs… Un ļoti vientuļš. (Aizvācas atpakaļ)
Repše: Lupata!
Dombrovskis: Ko nu?
Repše: (Ar plaukstu zīmē gaisā krītošas lidmašīnas trajektoriju) Žžž-bums!

Dombrovskis ieiet salonā.

Dombrovskis: Ē-ē… Dāmas un kungi! Mums ir ē-ē… Kritisks degvielas deficīts.
Kargins: Я хочу выйти!
Krasovickis: И я тоже.
Godmanis: (Karginam) Kad es atļaušu, tad arī kāpsi. Skaidrs?

Kargins uzmet lūpu un apklust.

Godmanis: (Dombrovskim) Nu, ko? Zvans draugam?
Dombrovskis: Kādam draugam?
Godmanis: Grifitam no starptautiskajiem uzpildītājiem, protams.

Dombrovskis domīgs atvāž mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark!
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia. How are you?
Grifits: Hi, Valdis. I’m well. And what ‘bout you?
Dombrovskis: I’m on plane. Running out of fuel. Total deficit.
Grifits: Fucking sad thing, Valdis. Anyway, you were good man. I’ll miss you.
Dombrovskis: I’m not gonna die, Mark!
Grifits: (Ieinteresēti) Really?
Dombrovskis: I just need fuel. Would you borrow some?
Grifits: Good question, Valdis. I need to talk with Johannes Mueller. But anyway first thing you should do is to reduce your weight.
Dombrovskis: Why? I think I’m slim enough.
Grifits: Not yours, you stupid asshole, airplanes weight!
Dombrovskis: Ough, sorry. I see… But how!
Grifits: Throw some people out! I’ll call you later.

Dombrovskis aizvāž mobilo.

Godmanis: Nu?
Dombrovskis: Jāsamazin svars. Kādu vajadzēs izmest.

Ienāk Repše.

Repše: Davai, izmetam visus penšus!
Dombrovskis: (Uzrunā salonu) Pensionāri ir?

Klusums.

Pliners: (Pēc brīža) Kur tu muļkus mekle?
Emsis: Te pensionāru nav. Visi rukā divdesmit četras stundas diennaktī.
Šķēle: (Repšem) Kas pie stūres?
Repše: Nomierinies! Autopilots.
Šķēle: Tūlīt pa kupri norausies, autopilot. Lasies ka uz kabīni!

Repše aiziet.

Šķēle: (Karginam un Krasovickim) Nu, brāļi Parekši. Kurš te gribēja izkāpt?
Kargins: Отстань, антисемит!
Krasovickis: Нацист!

Dombrovskis atrauj avārijas izeju.

Godmanis: (Karginam un Krasovickim) Nu?
Kargins: Нет!
Krasovickis: Нет!

Godmanis izvelk no kabatas divlatnieku un izmet atvērtajā izejā. Kargins un Krasovickis grūstīdamies steidz pie izejas un metas pakaļ divlatniekiem.

Godmanis: Tā. Vēl kāds?
Bemhens: Paklau, Ivar! Varbūt izmetam bezbiļetniekus?
Šlesers: Davai, Leon! Fas! Pirmo izmet šito! (Rāda uz Maizīti)
Maizītis: (Lepni) Man ir biļete.
Šķēle: (Maizītim) Būs jau labi, būs jau labi. Neviens tevi nemetīs, Janka. Labāk paskaties kāda panorāma! (Norāda uz atvērto izeju)

Maizītis lieliskā skata aizgrābts pieiet un izbāž galvu. Šķēle iedod Maizītim pendeli. Maizītis bļaudams izkrīt tukšumā.

Šķēle: (Pagriežas pret salonu) Jūs taču redzējāt – viņš pats izleca. Žēl, labs cilvēks bija.

Bemhens izvelk no azotes biļešu kontroles aparātu un sāk apstaigāt salonu. Biļešu nevienam nav, taču visi atpērkas ar piecīšiem un paliek savās vietās. Pienāk Dombrovska kārta.

Bemhens: Jūsu biļetīti.
Dombrovskis: Nu, Leon, nu ko tu?
Bemhens: Nav biļetītes, dod piecīti!
Dombrovskis: Pieprasu administratīvo protokolu!
Bemhens: (Rāda uz izeju) Re, kur tavs protokols nupat aizgāja. Ej, ķer!
Dombrovskis: Man ir tiesības…
Bemhens: (Pārtrauc Dombrovski) …Izkāpt. Tādas tiesības tev ir. Taisies!

Iezvanās Dombrovska mobilais.

Grifits: Hi, Valdis. Did you throw somebody out?
Dombrovskis: Yes, we did. A couple is gone.
Grifits: Good. Keep throwing! By the way, what’s your destination?
Dombrovskis: (brīdi domā) Fuck! Have no idea. I just need fuel.
Grifits: We can’t help if you dunno your destination. Make your plan, draw roadmap and then call. Understand?
Dombrovskis: Mark, please!

Tālrunī ieskanas bezcerīgi pīkstieni. Dombrovskis paskatās uz salonu.

Dombrovskis: Kāds zin, kurp mēs lidojam? Kāds ir mūsu ceļamērķis?
Šķēle: Tā jau es domāju – kompetence nulle. Labi, ka man ir plāns.

Atkal ienāk Repše.

Repše: Zinām mēs tavus plānus.
Šķēle: Tev pat tik daudz nav, aunapiere.
Repše: Toties es esmu godīgs.
Šķēle: Laikam dēļ tava lielā godīguma mēs te virs Rāzna riņķojam un kurinām zupu pa tukšo? Ej atpakaļ pie stūres!
Repše: (Aizvainots) Es varbūt te no tēvzemes atvados. (Aiziet)
Šķēle: Laižam uz Gērnsiju. Man tur viss ir sakārtos. Dzīvosim kā nieres. (Seko Repšem uz pilotu kabīni)

Dombrovskis aizcērt avārijas lūku, parāda Bemhenam mēli un arī iet uz pilotu kabīni.

Šķēle ieslēdz ārējo sakaru ierīci.

Šķēle: Guernsey! Guernsey! This is the Board Number One. The best people of Latvia. Come in!
Gērnsijas dispečers: Gauja… Ē… Andri, tu?
Šķēle: (Atplaukst) Nu, protams, vecais! Mēs te lidojam šurpu turpu. Dodi nosēšanos! (Triumfējoši pagriežas pret Dombrovski un Repši) Nu, ko es teicu? Letiņi tagad ir visur. Mūs jau gaida ar šokolādi un ziediem.
Gērnsijas dispečers: Sorī, Andža, pie mums migla, vētra, sniegs, krusa, orkāns un zemestrīce. Lidosta slēgta. Čau!
Repše: Po! Es nosēdināšu.
Gērnsijas dispečers: Nupat saņēmām ziņu, ka sala grimst un to pārklāj milzu cunami. Ar Dievu, tautieši!
Šķēle: Nekas, nekas. Vēl jau ir Anglija. Heathrow, Come in!
Hītrovas dispečers: Nekādā ziņā. Mums ir karastāvoklis ar Islandi britu investoru zaudējumu dēļ. Un vulkāna dēļ arī. Jebkura ārvalstu lidmašīna tiks nekavējoties notriekta. Lidojiet citur!
Šķēle: Tātad Islande arī atkrīt… Īrija?
Dublinas dispečers: Tu vai ta nedzirdēji? Karš! Nekādas nosēšanās te nebūs.
Šķēle: (Vīlies) Blā, visur tie reņģēdāji. Skauģi riebīgie. Sliņķi un nodevēji!

Ienāk Šlesers.

Šlesers: Nu, kas i? Nesanāk?
Šķēle: Tautiešu pilna pasaule. Visi sūta mūs trīs lidostas tālāk.
Šlesers: Nekas troļļi paņems. Tie ir savējie.
Oslo dispečers: Sveiks, Ainār! Un ar Dievu! Visas Norvēģijas lidostas slēgtas uz ikgadējo inventarizāciju. Sorī.
Šlesers: (Nedroši) Stokholma?
Arlandas dispečers: Kuru vārdu no „ej dillēs” tu nesaprati?

Ienāk Stendzenieks.

Šlesers: (Stendzeniekam) Eu, kaut kas neklapē. Viņi mani vairs nemīl.
Stendzenieks: Nekas. Nobliezīsim kārtīgu kampaņu, iemīlēs atkal.
Šlesers: Tu laikam visu saprātu koksā esi izšņaucis. Kāda kampaņa? Mēs tūlīt avarēsim!
Stendzenieks: Apsoli katram dispečeram pa lidostai un desmit miljonus pasažieru gadā!
Šlesers: Laba doma! (Noliecas pie sakaru ierīces) Visiem! Visiem! Visiem! Lidosta ar simtu miljonu pasažieru par skrejceļu!
Dispečeru koris: Aizver muti!

Ienāk Līdaka.

Līdaka: (Nikni pūšot ūsās) Kurš nospēra manu tekstu?

Šlesers iekrauj Līdakam pa seju. Līdaka noskurinās un nokož Šleseram ausi. Šlesers sāk raudāt un, turēdams asiņojošo vaigu, aiziet pie sievas un sakņūp tās klēpī.

Šlesere: Nekas, nekas, Aināriņ. Kristus arī cieta.
Šlesers: (Čukstus, elsodams) Aizver muti!

Līdaka seko un garāmejot iespļauj ar Šlesera ausi Kalvītim. Kalvītis miegā glāsta ausi.

Kalvītis: (Murrājot) Ēzeļa auss…

Salonā Slakterim iezvanās mobilais.

Slakteris: Jā?
Telefons: Hallo, Mr.Slaughter! This is Jennifer Ryan, Bloomberg TV. Can I have a word with you?
Slakteris: Of kors. Ēē… Ai em tok viz jū.
Telefons: What’s happening with your airplane?
Slakteris: Ēē… Nasing spešel, ai sink.
Telefons: Is that truth that it’s about to crash due to critical fuel deficit?
Slakteris: Ai sink it bī okei. Vi vill bī verī… ēē… taupīgi.
Telefons: Thank you, Mr.Slaughter, and have a good crash!

Pamostas Kalvītis.

Kalvītis: Eu, a kad baros?
Ķirsons: Točna, moš iekožam? Man te ir šādi tādi krājumi ceļam. Un šmiga arī ir.
Lipmans: Davai, Gunār! Sen bij laiks. Olē! Olē!

Ķirsons salej visiem no spaiņa zupu, iedod pa maizes riecienam un piepilda glāzes ar kandžu. Pievienojas Šķēle un Stendzenieks.

Šķēle: (Paceļ glāzi) Nu!… Tad par labu lidmašīnu!
Visi korī: Par labu lidmašīnu!

Visi iztukšo glāzes un sāk ēst zupu. Kalvītis paēd pirmais un aizmieg.

Ienāk Dombrovskis un zvana pa mobilo.

Dombrovskis: Hallo, Mark?
Grifits: Huz da?
Dombrovskis: That’s me. Valdis from Latvia.
Grifits: Which one?
Dombrovskis: We talked minutes ago. About fuel. That Valdis!
Grifits: Ouch! Do you mean that one with a flat nose?
Dombrovskis: What!?
Grifits: Like ornithorhynchus.
Dombrovskis: What!?

Klausulē atskan histēriski smiekli un saruna pārtrūkst.

Dombrovskis: (Skumji) Degvielas nebūs.
Šlesers: (Viebdamies, bet vīrišķīgi pārvarēdams sāpes) Paši nopelnīsim!
Kristovskis: Varbūt ej atpūties?
Šlesers: Nerausties! Sarīkosim te kazīni ar bordeli. Tūristi no garām lidojošām ļotenēm nāks bariem atstāt savu naudu. Nopirksim degvielu un vēl kabatas naudai sanāks.
Kantāne: Un kas tad tajā bordelī strādās? Tava Inesīte, vai?
Šlesers: Inesi liec mierā! Ģimene ir svēta. Kas te citu bābu trūkst? Kaut vai Solvita. Paskat, kāda ugunīga dāma! … Un jūs pārējās grezeles arī iesiet lietā. Uztaisīsim katalogu ar rentgeniem. Sievietes skaistums nāk no iekšām, tak što – gatavojieties, dzeriet bārija putriņu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Nu es jau nezinu, Ainār, vai tā būs labi.
Muižniece: Tava ģimene svēta, jā? A par pārējām nospļauties, jā? Skuju tev! Nebūs bordeļa.
Šlesers: (Sagumst) Stulbie ņaudētāji. Nekas viņiem nav labi.
Šķēle: Mēs varētu devalvēt metru. Tā mēs varētu tālāk aizlidot un arī kritiens būtu zemāks.
Rimšēvičs: Es tūlīt tevi pašu devalvēšu! (Pamāj izejas virzienā)
Šķēle: Duraks.
Kristovskis: Kungi nestrīdieties! Vienotībā spēks. Un visiem armijas disciplīnu!
Āboltiņa: (Klīrīgi) Ak, Ģirtvaldi, tu esi tik seksīgs, kad dusmojies.

Zatlers pieceļas kājās.

Zatlers: Nu, ko? … Noskaitīsim kopīgi tēvreizi, nožēlosim grēkus…
Jurkāns: (Ļauni smīnot) Kauli! Kauli!
Ušakovs: Man ir savs variants!
Tabūns: (Pagriežas pret Ušakovu un sarauc degunu) Vai tur kāds palaida gaisu?
Pliners: Tu, nacikis, aizver muti!
Līdaka: (Ļoti nikns) Bitīt matos! Te autortiesības kāds vispār ievēro?
Kabanovs: Айзвэр муты
Līdaka: (Atvēzējas) Tu, dzīvnieks…
Zatlers: Mieru, kungi, mieru! Uzklausīsim, kas Nilam sakāms.
Ušakovs: Laižam uz Maskavu! Man Puķins koriš, viss bus pačotna.
Šlesers: Vo, točna! Nils – galva. Ej, sazinies ar Domoģedovo!

Ušakovs aiziet uz kabīni un ieslēdz sakarus.

Ušakovs: Домодедово, это борт Ушакова. Дай посадку! Прием!
Krievu dispečers: Кто такой? Почему не знаю?
Ušakovs: Спроси у Путина!
Krievu dispečers: Минуточку! (Uz brīdi izzūd, tad atjaunojas) Москва закрыта. Смоленск открыт, но там туман.
Ušakovs: Упаси, Боже! Только не Смоленск!
Krievu dispečers: Тогда Хабаровск.
Ušakovs: Помилуйте! Мы не дотянем!
Krievu dispečers: Дозаправка в Новосибирске. Конец связи.

Ušakovs satriekts noliek austiņas ar mikrofonu.

Ušakovs: Habarovska! Sibīrija!

Ienāk Pliners.

Pliners: Ņekas. Tur blakus Birobidžan, man tur radi dzivo.

Pēc dažām stundām Lidmašīna nolaižas Novosibirskā. Piebrauc degvielas uzpildes mašīna. Lidmašīnu ielenc karavīri ar automātiem un lidlaukā tiek izripināts senils zenītlielgabals un notēmēts uz lidmašīnu. Priekšā iznāk virsnieks ar ruporu.

Virsnieks: Эй, фашисты! Чтобы понятно было – борт не покидать! Будете дергаться – замочим на хрен.

Zatlers: (Pie sevis) Biju cerējis uz laipnāku sagaidīšanu.
Pliners: A kam tu te vajadzigs?
Zatlers: (Indīgi) Un tu?

Ušakovs zvana Putinam.

Ušakovs: Володя, это я – Ушаков. Забери меня от суда!
Putins: Извини, братэлло, ты нам больше не нужен.
Ušakovs: А как же мир, дружба, жвачка?
Putins: Это не наш метод. Отвали!

Saruna pārtrūkst. Ušakovs zaudē samaņu.

Pēc brīža dagvielas mašīna nobrauc malā. Repše iedarbina dzinējus un lidmašīna atkal aiziet gaisā. Visi drūmi klusē.

Pēc četrām stundām iečerkstas sakaru ierīce.

Habarovskas dispečers: Ну чё, гансы! Хабаровск закрыт. Ваш курс – Магадан.


Autors:ASS

20.02.10

Par plaģiātu:)

Paskat kā sanācis, ienāk cilvēciņš manā blogā un skatās, johaidī, tas taču mans raksts, viņš man ir nozagts, un uz mani kā īsto autoru atsauce nekur nav ielikta. Ko man tagad darīt? Es taču esmu tik kruts blogeris,man ir entie tūkstoši sekotāju tviterī,  un radu tādu saturu, ka var pilnīgi vai galvenā redaktora vietu uz sitiena jebkurā avīzē dabūt.

Nu protams par to ir skaļi jāpakliedz, padomāja Džonijs un tviterī sāka visiem stāstīt, cik Ga4a ir slikts un tā tālāk, bet Džonijs neņēma vērā vienu lietu, ka raksts bij atrodams orandžā portālā, kur neviens nekādas autortiesības uz saviem rakstiem neliek un jebkurā gadījumā tas pa lielam ir duplicate content, un lielāku ļaunumu izdara tikai pārpublicētājam. Lab tas viss sīkums, bet tad Džonija domu uzķer otrs, kurš sevi dēvēja par SEO specu, nu vismaz kādreiz, bet tad drosmes nepietika un mainīja pamatnodarbošanos, un saka tā: ē hallo, Ga4a tiešām ir īsts nelietis viņš arī manu rakstu nospēris un ielicis to korporatīvajā blogā, vāks.
Bet arī otrs nezin kāpēc nezināja, ka patiesībā raksta pārpublicēšana tika saskaņota. Atkal slikti, nav kam pieķerties... Nu OK. Un sākās joks, kuru jau patiesībā paredzēju, pieslēdzās diskusijā par Ga4as sliktumu arī „dižvītonis”, jo redz Ga4a šim kādreiz pārskrējis ceļu nevietā, un tagad vajag kautkādā veidā iegriezt, bet ko tad Ga4a, sēž un smejās.
Pārējo personāžu iesaistīšanos diskusijā pat nevar nemaz uzskaitīt, jo tie jau ir mazsvarīgi.
Bet nu OK. Kā patiesībā šīs lietas notiek pasaulē. Kas ir plaģiāts un kas nav, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Skaidrs, ka pārpublicēt citu darbu bez atsauces uz autoru ir slikti, bet tad uzliekam virsū copyright, un pasakam visiem, bez manas atļaujas rakstu pārpublicēt nedrīkst, nevis izmētājam pa puspasauli un tad ķeram visus kuri paņēmuši Jūsu garadarbu. Latvija ir un paliks tāda maza Maskavas guļamrajona lielumā pēc auditorijas skaita, visā pasaulē tikai 10% no interneta lietotājiem rada absolūti unikālu saturu, visi pārējie to tikai kopē, bet ne par to ir stāsts, latvietim patīk iekost otram latvietim, ka tik rodas izdevība
Ja Jums rodas pretenzijas par Jūsu satura dublēšanu, normāli ir tas, ka tu mēģini sazināties ar raksta pārpublicētāju, nevis skriet apkārt pa pasauli un raudāt cik visi ir slikti, jo nez kāpēc googles bots ir „izpīpējis” rakstu nopingot ātrāk pie pārpublicētāja, nevis pie īstā autora:)
Secinājums: bērni, esiet takš saprātīgi, ja Jums onkulis atņem konču nevajag raudāt, bet palūgt sliktajam onkulim konču atpakaļ.

Mani fascinē fakts, ka neviens necīnās pret spameriem, kas lavīnveidīgi ceļo iekšā mūsu pastkastītēs, bet cīnās par kautkādiem pārs vārdiem, jo VIŅŠ ir TAK TAS LEĢENDĀRAIS AUTORS, skatieties plašāk un domājiet dziļāk, nevis kā snobi dzīvojiet savās alās un brauzējot netu savos aifonos, domās lidinoties savā mazajā iedomu pasaulītē.

Kāpēc blogeri ir salīdzināmi ar seksuāli aktīviem briežu tēviņiem.

LU SZF notikušajā diskusijā par sociālajiem medijiem noslēguma posmā ļautiņiem izdevās novirzīties no tēmas un pievērsties vīriešu un sieviešu salīdzināšanai (kas, kā zināms, vienmēr ved auzās, jo pareizo atbilžu tādos jautājumos nav un nebūs, ir tikai viedokļi). Par laimi, šī sarunas daļa neievilkās. Taču viens interesants jautājums tomēr tika pacelts, kurš mani ieinteresēja. Kāpēc situācijā, kad statistika vēsta, ka sieviešu internetā ir vairāk kā vīriešu, tomēr notiek tā, ka tieši vīrieši ir tie, kas izteikti dominē blogosfērā, sociālo mediju administrēšanā utt. Vismaz Latvijā jau nu noteikti gandrīz visa jauno mediju sfēra pieder večiem – ar retiem (bet, protams, patīkamiem) izņēmumiem. Un atbildi diskutētāji šoreiz nespēja rast. Bet es tomēr pamēģināšu, lai gan tas atkal visdrīzāk jau būs tikai viedoklis, ne atbilde.

Manuprāt, atbilde ir meklējama stipri tālāk par SZF diskusijas dalībnieku tēzēm par dzimumu pieradumiem iepirkšanās un informācijas apkopošanas sfērā – kā cilvēkam ar putekļainu psihologa diplomu plauktā man aumež gribas runāt par cilvēku instinktiem un dabas likumiem. Sociālpsihologi visos laikos ir pauduši viedokli, ka cilvēks, kurš nemēģina parādīt sevi kā oriģinālu, unikālu indivīdu, bet tā vietā publiski atzīst savu piederību viduvējībām, visdrīzāk cieš no pazemināta pašvērtējuma, un būtībā tāda izturēšanās ir vai nu kāda noteikta taktiska aprēķina, vai psihiskas novirzes simptoms. Bet, ja runājam par instinktu līmeni – izsenis ir bijis tā iekārtots, ka tieši tēviņš ir tas, kuram daudz aktuālāka ir, tā teikt, “operatīva pašprezentācija”, nemitīga dīžāšanās ar kuplākajiem ragiem mežā, tiekšanās būt bara vadonim utt.

Reklāmas psihologs Ļebedevs-Ļubimovs raksta, ka īpaši saasināta šī tieksme pašprezentēties ir dažādiem radošajiem ļautiņiem, tai skaitā noteiktu jomu “profesionāļiem” – mūziķiem, aktieriem, tāpat sportistiem utt. Bet tā saucamās blogosfēras būtība ir apkopot tieši šo radošo cilvēku viedokļus – vismaz ideālajā variantā. Jebkurā gadījumā, aktīvajā blogosfērā parasti nonāk tieši tie, kas ir radoši vai vismaz paši sevi par tādiem uzskata, kas tāpat izraisa vēlmi un nepieciešamību pašprezentēties. Tiešais pašprezentācijas auglis ir demonstratīva uzvedība – un re, te mums talkā krietni vien nāk internets, kurā iespējams ne tikai demonstrēt šo uzvedību plašākam cilvēku lokam kā reālajā vidē, bet piedevām arī biežāk palikt tā īsti nesodītam, ja kaut kas aiziet greizi. Tāpat būtu jāņem vērā arīdzan aktīvās blogosfēras vidējais vecums – izteikti lielākā daļa ir tieši tajā vecumā, kad pašapliecināšanās liekas īpaši svarīga. Dažiem vairāk kā citiem… Taču nu ejam atpakaļ pie sākuma tēmas, hehe.

Dzīvnieku pasaulē pieņemts, ka tēviņi sacenšas savā starpā līdz brīdim, kad mātīte, kas līdz tam darbojusies pasīvāka novērotāja lomā, izdara savu izvēli. Cilvēki no dzīvniekiem šai līmenī atšķiras galvenokārt ar to, ka ir transformējuši senos instinktus un, pateicoties savai “brīvajai izvēlei”, ir seksuāli aktīvi nevis noteiktās sezonās, bet visu gadu jebkurā laikā. Attiecīgi, arī nepieciešamība izcelties viņiem saglabājas nemitīgi. Ja es gribētu izteikties tajos terminos, kas tika minēti diskusijā, varētu tiešām sievietes apzīmēt kā ideālo patērētāju, jo tēviņi, atvainojos, vīrieši šai situācijā uzstājas vairāk kā pārdevēji. Jāsecina, ka sievietēm, atšķirībā no vīriešiem, tātad nav šī “virtuālā instinkta”, kurā blogošana tiek pieņemta vienkārši kā vēl viens pašprezentācijas veids – varbūt tāpēc sievietes biežāk raksta tematiskos blogus par lietām, kas viņas patiesi interesē, nevis graužas iekšā dienas skandalozāko aktualitāšu “analizēšanā”, kā to bieži darām mēs, bikšaiņi.

Dž. MakFārlends savā “Dzīvnieku pasaulē” [1988] min tādu faktu, ka briežu tēviņi mātīšu labad viens otru izsauc uz divkaujām ar skaļu rēkšanu, kas dzirdama teju pa visu mežu. Es patiesi še saskatu līdzību ar blogeriem, kuri “bļauj” virtuālajā vidē, viens otru provocējot uz savstarpējām vārdu kaujām ar mērķi izcelties. Bez šaubām, apzināti vai neapzināti, bet tieši to pašu es izdarīju tikko.
Autors: Džerijs Šterns:):)