Einars nemainās
Iespējams, nedēļas skaļākais notikums – VID priekšnieka Jakāna atstādināšana no amata. Te jāpiezīmē, ka mūsu portāls jau šā gada 7.augustā („Repše dod padotajiem neizpildāmus uzdevumus?”) prognozēja, ja finanšu ministrs Jakāna vietā virzīs viņa vietnieci Nelliju Jezdakovu. Šī nedēļa pierādīja mūsu „sapņa” pareizību. Tomēr stāsts ir par ko citu. Kā jau saprotat, šādi „sapņi” nerodas bez informācijas noplūdes. Tas savukārt nozīmē, ka ministrijā un VID tas, ka notika šonedēļ, tika iecerēts jau pirms gandrīz 3 mēnešiem. Un te nu rodas jautājums: ja ministram viss bija skaidrs jau tad, tad kāpēc Jakāna atstādināšana notika tik juridisku pretrunīgi? Citiem vārdiem sakot, neapšaubot Repšes tiesības uz savu skatījumu par VID vadību, kādēļ ministrs savu nodomu realizē tik dīvainā formā? Prasti izsakoties: ja Jakāns ir mērk…ķis, tad kāpēc Repše vēl 10 stundas pirms viņa atstādināšanas „domburšovā” par šādu iespēju pat neieminējās? Rezultātā pat Einara cienītajiem var rasties priekšstats, ka enerģisks jau viņš ir, bet neprognozējams tikpat, un tas nav sevišķi jauki, ja runa ir par finanšu ministru.
Aivars arī nē
Otrs aizvadītās nedēļas pārsteigums – Saeimas balsojums, kura rezultātā Administratīvās apgabaltiesa tiesnesis Māris Vīgants netika apstiprināts Augstākās tiesas tiesneša postenī. Principā šāds deputātu lēmums tika saistīts ar to, ka Vīgants savulaik bija viens no tiem tiesnešiem, kurš lēma par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam. Tā teikt, Aivara atriebība. Tomēr zinātāji par šo versiju šūpo galvas. Proti, neatkarīgi no Vīganta lomas Lemberga apcietināšanā, viņš dažādos citos jautājumos – piemēram, a/s „Latvijas kuģniecība” akcionāru iekšējos strīdos – ir pieņēmis, teiksim tā, lēmumus, par kuriem Lembergam nebija iemesls dusmoties. Līdz ar to Vīgants par kaut kādu īpašu Ventspils mēra ienaidnieku nav uzskatāms. Līdz ar to, ja pieņemam, ka mazais kungs ar lielo hūti ir tomēr pielicis savu pirkstu Vīganta izšūpošanai, tad te vairāk ir runa par veco labo izteicienu „bej svoih, čtobi čužije bojaļis” („sit savējo, lai svešie baidās”). Kāpēc šādas rotaļas? Pieņemsim, ka mazais kungs jūt jaunu, viņam nepatīkamu pavērsienu tiesvedībā, un šādi demonstrē, ka nav zaudējis ietekmi.
Briest „kompromati”?
Nu jā, neba vienmēr vajadzīgas priekšvēlēšanu kaislības… Mūsu avoti vēsta par diviem iespējamiem jaunumiem šomēnes. Pirmkārt, kaut kas tomēr esot „sarakts” par Valsts kontroles vadītāju Sudrabu. Otrkārt, sākusies grūstīšanās ap siltumapgādes saimniecību Rīgā, un šajā procesā tad nu „uzpeldēšot” kas interesants, kas varētu būt saistīts ar to, ka „Dalkia” pārdod savu akciju paketi „Rīgas siltumā” un intriga ir ap to, kurš varētu būt pircējs. Jebkurā gadījumā darīsim visu, lai mūsu portāla lasītāji būtu pirmie, kas uzzina. Savukārt nedēļas citāts diemžēl atkal pieder Šlesera kungam: „Mēs atcelsim visu, ko vajadzēs” (vicemērs pauž atbalstu attīstības plānam neatbilstošam būvprojektam).
via Māris Zanders
