Praktiskais latvietis, jeb 11 padomi, kas var noderēt...nu ja, iespējams arī Tev!

1. Ja Jums ir pa rokai spēcīgs magnēts, pienesiet to tuvāk TV ekrānam (televizori der tie kuri ir ar garo pakaļu) un pavalkājiet to nestedzoties pa apli. Jūs ieraudzīsiet neaizmirstamus skatus! Smieklīgas sejas izteiksmes, un smukas krāsu pārliešanās efektus, gluži kā ar datoru. Visu pat nemaz nepārstāstīt... Apmāciet kaimiņu bērnus un uzdāviniet viņiem arī pa magnētiņam, lai kaimiņi priecājas.
   
   2. Ja Jums ir aizsērējis virtuves stāvvads, un visa šmuce no augšējiem stāviem nākot lejā, lejas pie jums iekšā, paņemiet lupatu, un cieši jo cieši iespiežiet to izlietnes caurumā, kad tas ir izdarīts, mierīgi ejiet skatīties televizoru. Kaimiņi paši, gan izsauks santehniķi, gan sataisīs visu, gan samaksās santehniķim par darbu.
   
   3. Ja aizsities ir tualetes stāvvads, tad apklājiet to ar pārs avīzēm un pēc tam spēcīgi ar spilvenu uzsitiet pa poda cauruma vidu. Par rezultātu paziņot!
   
   4. Ja Jūs patstāvīgi nolej augšstāva kaimiņi, tātad Jums ir veci griesti, bet viņiem grīda.... 2 vadi un 220v atmācīs viņus lietot tualetes podu. Ir pārbaudīts.. strādā diezgan efektīvi ja vien cilvēkiem nav skapī noglabāti specapavi:)
   
   5. Ja Jūs dzīvojot augststāvenē mīlat papīpēt uz balkona un izsmēķi izmest kaut kur lejup, kas noteikti var kļūt par iemeslu skandālam ar kādu kaimiņu, tad nemainiet savus ieradumus! Vienkārši noliekiet uz balkona vienmēr pa ķērienam lūpu krāsu. Tad neviens tiesu medicīnas eksperts nevarēs pierādīt, ka Jūs esat šo izsmēķi sviedis lejup.
   
   6. Ja ziemas vakarā, kad mazliet piesalst, Jūs pačurāsiet uz kaimiņa mašīnas durvju atslēgcauruma, tad viņš otrā rītā pavisam noteikti nokavēs darbu.
   
   7. Tosols....nja...ja tas tiek uzliets uz mašīnas vējstikla kura pieder Jūsu nīstamajai sievasmātei, ĻOTI ilgi nav atmazgājams un rada neaprakstāmas optiskās ilūzijas.
   
   8. Apgriežiet atpakaļskata spoguli savā automašīnā uz otru pusi, un noregulējiet to tā, lai tie auni kuri dažreiz aizmirst izslēgt tālās gaismas, vai arī tās ieslēdz tieši braucot Jums garām, paši arī tās ieraudzītu.
   
   
   
   9.Atnesiet sev slīdzi uz darbu tumbiņas, un pieslēdziet tās pie sava datora. Palaižiet kādu porno spēlīti ar atbilstošām skaņām, bet uz kolēģu aizrādījumiem palūdziet, lai viņi Jūs neatrauj no darba.
   
   10. Izskaitļojiet veikalu, kurā apģērbus iegādājas Jūsu priekšnieks, noperciet sev tieši tādas pašas lietas, kādas nēsā Jūsu priekšnieks un katru dienu velkiet šīs drēbes katrā nākošajā dienā, lai zinātu ko priekšnieks ir bijis uzvilcis, ejot uz darbu, rezultāts būs diezgan ātri jūtams.
   
   11. Ja ofisā Jums ir diezgan auksts, nopērciet litru medicīniskā (bet var arī tehniskā) spirta, ielejiet to kastrolītī. Katliņu uzliekiet uz ķieģelīšiem vai cita ugunsdroša materiāla, telpas centrā un aizdedziniet spirtu. Pēc piecām minūtēm telpā būs tik silti kā pirtī!

Īpašie piedāvājumi
Aktuālie Lattelecom pakalpojumu īpašie piedāvājumi

Vēl viens smieklīgs stāsts...

Vēl viens hīts kuru jāizlasa, atradu gan netā, tiesa atkal citā valodā, autors atsauci nebij licis un godīgi pateicis, ka raksts nav viņa, tad nu ņemu un tulkoju pa savam, autortiesību aizstāvjus ignorēšu:)

Patiesībā jau nenotika nekas smieklīgs, pilnībā vesels vecis, ņēma un pielika pilnas bikses pilsētas centrā. Smieklīgākais ir tas, kā tas viss notika...

Eju es pa ielu, nevienu neaiztieku un te man sagribējās vienkārši papirst, ārā mazliet uzsalis, un tādā salā skaidrs ir tikai viens - ātrāk jātiek līdz mājai, un lieks siltums nekad nemaisa, skaidrs, ka forši nolaist gāzītes ir katra īsta veča lieta un ja vēl to var izdarīt ar tādu stilu, ka 16kvm istabā, pat pēc tam sveces dziest no gaisa spiediena izmaiņām tad tā es pat teiktu ir meistarklase..
Nopirdos....un jau tajā pašā laikā sapratu, atbraucām...Stāvu un diršu biksēs tieši ielas vidū... Sūds jau pats lien ārā un nevienam neprasa atļauju procesa turpināšanai

Mani vienmēr ir izbrīnijis fakts, kāpēc kad šī vajadzība tev uzrodas mājās, viss nezin kāpēc notiek proporcionāli uzņemtās barības daudzumam, atmērās tie apmēram 100 grami automātiski, tu filozofiskā mierā pabeidz lasīt žurnāla virsrakstus,  pastiepies pēc tualetes papīra un pabeidz to procesu ar īsu nožēlu, ka viss tik ātri beidzas un tā viegluma sajūta, kas pēc tam parādās ir ohhh cik miljonu vērta.

Bet tad kad tu sāc dirst biksēs./....tur vairs ne par kādu proporcionalitāti runa vairs nevar būt. Dirsa vienkārši un primitīvi stumj to sūdu ārā, turklāt tā, ka rodas sajūta, ka bez manas piekrišanas piedalās konkursā “izdirsies uz 30 centimetriem un saņem iPhone par brīvu”... jautājums, nafig manai pakaļai iPhone?

Piedirsu pēc maniem aprēķiniem tomēr baigi pieklājīgi. Stāvu až nosvīdis, pats pilsētas centrs, līdz mājām kā līdz Ziemeļpolam. Stāvu un galvā mēģinu atrast situācijai izeju... Ar kājām iet līdz mājām tās divas stundas, tā nav izeja, visa štelle, kas man tagad atrodas biksēs piesals un skaiti, ka tas ir atkal nevajadzīgs piedzīvojums, apsēdos uz soliņa pēcpusei palika uzreiz siltāk...

Pieceļos, sāku ievērot, ka cilvēki kaut kā dīvaini skatās uz manīm, laikam jau saprata...Un te pēkšņi paŗ manīm nonāca atklāsme. Ieskriešu kādā padjezdā, ieiešu liftā, tur novilkšu apenes visu vēl saslaucīšu, un lieta darīta...Domāts darīts...

Ieeju es “podzikā” izsaucu liftu. Stāvu, bet tas sūds jau sācis atdzist, teiksim tā, sajūta nav tā patīkamākā. Stāvot sapratu arī otru šteli, no manis nes tāda smaka, kā no tonnas sūdu, īstenībā vēl vairāk...
Izsauktais lifts tomēr beidzot atbrauc, nospiežu uz podziņas 14 un jau sāku ar otru roku pogāt vaļā bikses, kad pēdējās trīs sekundēs, varbūt pat sekundē...liftā ielido ļoti smuka jauna blondīne, es pat teiktu īsta “caca”.

Kauns kāds, vienkārši pidetc...

-Jums uz 14 stāvu, man 13-viņa noskaita

-Nu ko pienāksies ar Jums vien braukt.Protams pabrauksimies, es padomāju, podziņa tomēr jau nospiesta. :)

Lifts sāka braukt augšup, mana mugura nosvīdusi, ausīs troksnis, pulsē pat deniņos, sūds tajā brīdī jau bija pilnībā atdzisis. Un domāju, ka liftā smaka kļuva jau pavisam neizturama, jo meitene uz manīm tā dīvaini paskatījās.

Un tas ir pizdetc kautāds....

Kaut kur ap stāvu desmito ar slaidu reveransu, no mums atvadoties liftā pazuda gaisma....

Es gandrīz apdirsos otro reizi pēc kārtas....Lifts iesprūda un apstājās starp stāviem....

-Oj, vai tiešām lifts iesprūda?!-pajautāja meitene.

-Es tā saprotu, ka jā – tādā inteliģentā Mr.Bīna tonītī meitenei atbildu. Bet tikmēr pats domāju, ko man darīt tālāk, ar tiem maniem sūdiem un netīro pēcpusi. Un darīt kaut ko tiešām vajadzēja.

Un tam visam vēl piedevās tā īpaši atjautīgā būtne nospiež kaut kādu podziņu lifta panelī un sāk runāties ar kaut kādu veci...skaidrs, tā laikam montieru brigāde, un tie tūlīt atbrauks sāks mūs no lifta ārā vilkt un jautās kādēļ liftā pēc sūdiem smird, kā to visu pārtinu smadzenēs, man vēl vairāk dirst sagribējās...

Liftā tumsa tāda, ka acis var izskatīt un vienalga neko neredzēsi. Un es uzreiz apķēru, man tak vajag pa fikso ātri tagad bikses novilkt, pēc tam trusenes, un stūrītī pēc tam nolikt. Kad gaisma atkal parādīsies, viņa apžilbināta neko neieraudzīs.

Pogāju vaļā bikses, tāds aizdomīgs troksnis no manām darbībām radās, ka pašam zosāda uzmetās.

-Ko Jūs tur darāt?- tādā upura aizdomu pilnā balsī viņa man pajautāja.

-Da es neko, iekārtojos ērtāk, tomēr vienalga gaidīt vēl baigi ilgi-pats tikmēr bises jau gandrīz novilku...

Un kas tā par smaku?- pavisam jau izbijusies viņa man pajautāja. Es reāli gandrīz viņai jau aiz dusmām izpļāvu- da apdirsies esmu, bet nē neesmu jau es tik stulbs, - da cūkas tādi piemēslo tagad tos liftus, ka nav pat kur cilvēkiem kāju spert,- viņai atbildu.

Tajā brīdī es jau stāvēju tikai apakšbiksēs. Es kā atkal smadzenēs pārtinu iespējamo scenāriju, ja tagad gaisma pēkšņi atkal parādīsies, tak viņa galus atdos tajā pašā sekundē, bet tas man nav vajadzīgs, tomēr arī apstāties jau ir par vēlu, jāturpina iesāktais.

Stāvu tumsā un štukoju, novilkšu tagad trusenes, smaka būs vienkārši nāvējoša, bet nu ko darīt.

-Vīrieti, Jūs tikai lūdzu nedariet man pāri- viņa jau upura trīcošajā balsī iepīkstējās.

-Jūs pie pilna prāta? Es esmu divu bērnu tēvs, braucu ciemos pie sava paziņas ļoti svarīga cilvēka, kā jūs vispār kaut ko tādu varējāt savās smadzenēs iedomāties?-es pārliecinošā basā atbildu, bet pats tikmēr mēģinu atlīmēt trusenes no savas pēcpuses.
Mļāāāā- kā tie sūdi patiesībā smird kad pieliec biksēs, ja Jūs to zinātu.. Viņi nevis vienkārši smird, kā tualetē, bet tā, ka pat mušas pielidojot tiem klāt krīt bezsamaņā un vēl pēc tam reanimācijā nedēļu atgūstas.

Meitene tomēr sajuta kaut ko neforšu, un jau sāka kaut ko atkal klusiņām murmināt pie sevīm iespiedusies lifta pretējā stūrī.

-Nu izbeidz, neaiztikšu es tevi- Bet pats jau apakšbikses esmu no pēcpuses atlipinājis, un domāju, kā viņas tagad novilkt, lai kājas sūdos nenosmērētu.

Beibei no smakas laikam tomēr jumts aizbrauca..

Tu, tu, tu – viņa mēģina kaut kā iesākt teikumu.

Nu, kas tev ir,saku tev,stāvi mierīga, neviens tevi neaiztiks, piedirsts lifts te ir un viss, laikam esmu iekāpis tāpēc arī smird. Meitene manuprāt apsēdās uz lifta grīdas. Pašam jau arī no tās smakas slikti ir palicis, tomēr ir skaidrs vilcināties nedrīkst ne sekundi. Īsāk sakot, es pieliecos, novilku apakšbiksess no vienas kājas. Uz grīdas kaut kas ar mīkstu troksni nokrita, pēc maniem aprēķiniem tas varēja būt tikai mans sūds, kas izkrita no apenēm.

Meitenei sākās histērija....

Novilku es apakšbikses arī no otras kājas...man, kā akmens no sirds novēlās, pus lieta nodarīta. Stāvu ar apenēm rokās un domāju, kurā stūrī tā mazā histēriķe tup, lai neiemestu viņai ar trusenēm pa galvu, bet arī, lai netīšām neuzmestu savām biksēm. Ieklausījos...o, skaidrs sēž tieši pretim, tātad vajag mest uz pretējo pusi...

Un te...nē nu tas ir pizdetc, kā man neiet...Ieslēdzas gaisma un lifts uzraiz sāk kustēties. Kad manas acis atguvās no apžilbuma un pierada pie gaismas, es uzreiz sapratu, ar meiteni kaut kas nav kārtībā.

Acis viņai, kā 15 collīgie monitori, mute atplesta, rokas pārkrustotas, un ar muti atdarina tā kā to dara zivs, bez skaņas protams...domāju nē nu tas ir vāks, man no bailēm jumts sāka braukt prom.

Un te man visa visa kopaina atklājās..

Stāvu es līdz jostasvietai kails, viss sūdos. Rokās trusenes ar sūdiem, un es skatos uz beibi. Viņa vēl pārs reizes atvēra muti un tā arī neizdvešot ne skaņu “izslēdzās”.

Viss, atbraucām, vēl tikai līķi man vajadzēja.

Tomēr domāju laiku nezaudēt, ar trusenēm pēcpusi un kājas noslauciju. Uzvilku bikses,stāvu kā īsts paraugpilsonis un gaidu savu stāvu Uz grīdas meitēns, droši vien beigts, rokās apenes ar mēsliem, kādēļ turpināju tās turēt pats nesaprotu.

Kad lifts beidzot atbrauca, meitēns tā arī pie samaņas nenāca, tomēr nedrīkst viņu tā atstāt , izvilku ārā kāpņu laukumā, akurāti paliku savas apakšbikses viņai zem galvas, lai nebūtu ar galvu pret betonu jāsaldē un ātri muku prom.

Tikai vienu nevarēju saprast, kāda figa pēc viņa izbijās?

Jo kad liftā smird pēc sūdiem, ir skaidrs tikai viens, kāds no klātesošajiem ir apdirsies...un tur nekādas briesmas dzīvībai nesaskatu...

Tādas tās lietas.

Intars Busulis pamet SWH!

UZMANĪBU, ŠIS RAKSTS IR JAUZTVER AR HUMORU. VISI TĒLI IR IZDOMĀTI UN VIŅIEM NAV NEKĀDA SAKARA AR PERSONĀM, KAM IR LĪDZĪGI VĀRDI VAI UZVĀRDI.

Vai tiešām Radio SWH kuru vēl nesen pameta liela daļa no vadošajiem DJ  ir apjucis? 

Un nav dūmu bez uguns – viens no radio dīdžejiem Intars Busulis apstiprina, ka pamet radio. Jo nespēj vairs izturēt klausītāju lamas un kolēģu augstprātību.

Intars Busulis ir šokā, ka savas DJ karjeras laikā, kopš sācis strādāt „Radio SWH” viņam pirmo reizi par sevi jādzird negatīvas lietas un pārējie radio kolēģi uz to noraugās klusi, atejot maliņā.

Kad vadzis pilns, tas lūst. Tā, šķiet, var raksturot situāciju, kas radusies ap leģendāro  „Radio SWH”. Bet, kas tad noticis patiesībā? Vai tiešām Intars Busulis ir tik mazizglītots un atkarīgs no alkohola, un tāpēc izmests no radio?

Vai tiešām kāds no viņa kolēģiem nekaunīgi sācis viņu nomelnot? Vai tiešām pie visa vainīgs nekaunīgais Māris Zanders, un, vai tiešām, viss šis skandāls ir tikai lēts publicitātes triks? Patiesību ievieš pats Intars Busulis, kuram, stāstot par notikušo, acīs raušas asaras. Viņam sāp sirds, jo sākot savu karjeru „Radio SWH” mūziķis pat bija nopircis Lielo Latvijas Enciklopēdiju.

Apvaino par dzeršanu

Skaidrības labad vispirms noder īss notikumu izklāsts. Vispirms pavasarī parādījās informācija, ka negaidīti  „Radio SWH” pamet Artis Volfs, Toms Grēviņš un Egons Reiters ,dīdžejiem aizejot Intars Busulis parādījās pie Radio SWH apvāršņiem un nolēma uzsākt jaunu savas karjeras posmu tomēr cik ne cik pastrādājis klausītājus dusmodams un smīdinot ar savu "asprātību" tomēr bija spiests šo vietu pamest„No „Radio SWH” esmu aizgājis. Es tā vairs turpmāk strādāt nevaru. Es saprotu, ka es laikam tagad esmu tas sliktais. Bet sirds mana ir pilna…,” citēts tika Intars Busulis, kurš pārmeta menedžmentam, ka joprojām nav saņēmis naudu par pēdējo nostrādāto mēnesi.
Dienu vēlāk presē parādījās jau Radio SWH menedžmenta  versija par notikušo: „Ļoti žēl, ka cienijamais mākslinieks kurš tik izcili spēj dziedāt zem fonogrammas, un pat dažreiz parāda arī saprāta dzirkstis nespēj objektīvi raudzīties uz lietām un procesiem. Ši nav pirmā reize, kad Intars Busulis izgāžas, kā veca sēta. Piektdien notiks pēdējais „Radio SWH” Intara Busuļa iznāciens ēterā. Tā būs pēdējā iespēja dzirdēt šī leģendārā mākslinieka balsi radio ēterā. Tas, vai raidijumā piedalīsies arī Māris Zanders, nav zināms. Acīmredzot to parādīs laiks un Intaram Busulim pieejamais alkohola daudzums.”
Pēc Māra Zandera teiktā Busulis katru reizi uzvedās kā piedzēries, jo nespējis pat normāli izrunāt vārdu “hidroelektrostacija” trīs reizes pēc kārtas.

„Radio SWH” bieži ēterā dzirdamais Zanders twitterī izteicās vēl skarbāk: „Ja kāds grib aizstāvēt šo psihiski slimo, degradējušos cilvēku un kultivēt šo alkoholismu, lai to dara. Mēs strādāsim!”

Kurš kuru apvaino?
Skandāls eksplodēja, kad nedēļas nogalē Intars Busulis kopā ar pārējiem „Radio SWH” kolēģiem  bija devies uz Jūrmalu. Pirms tam Busulis norādījis savam priekšniekam, lai viņš būtu tik laipns un samaksā viņam gan esošo algu, gan izmaksā algu gadu uz priekšu, jo viņš tomēr ir “Amigo” reklāmas seja un par kapeikām strādāt kaut kādā radio neesot gatavs.
Vārds pa vārdam un izcēlusies skarba diskusija. Intars atzīst, ka tovakar sarunā ar priekšniecību bijis ass un nevairījies lietas saukt īstajos vārdos. „Biju sašutis, ka piemēram Māris, no kura jau iepriekš esmu dzirdējis ne visai glaimojošus komentārus, kā pret mani tā arī par maniem draugiem un paziņām, es tomēr esmu zvaigzne un ar to Zanderam būtu jārēķinās jo viņš ir tikai vienkāršs žurnālists, kuram patīk celt popularitāti uz mana rēķina” sarunā stāsta Busulis.

Alkatība vai tomēr stulbums?
Busulis stāsta, ka sadarbība ar radio sākusies aprīlī. „ Mana menedžere Una izteica priekšlikumu, ka vajadzīgie cilvēki būtu ar mieru noorganizēt manu radio DJ debiju. Sākumā bija liela neizpratne, jo šo radio tomēr biju uzskatījis par ļoti nopietnu. Bet, kamēr neesi tur iekšā, paļauties uz citu viedokli ir muļķīgi. Jo paskatieties, kas notiek Ķīnā tur katrs sīkais var tagad internet-radio uztaisīt un viņa auditorija būs lielāka par LR-2, bet nu par cik man īpaši lielu darba piedāvajumu nebij, es piekritu, no sākuma sadarbība jau nebija slikta. Es visu laiku normāli ierēcu par tiem negatīvajiem meiliem un vienu pat tā forši ar izteiksmi nolasīju, man liekas ka internetā to gabalu var pat atrast, bet tā dziesma “par kombainieriem” man vēl joprojām visu laiku galvā skan, es domāju, ka tūlīt uztaisīšu tai dziesmai savu koverversiju…Māris Zanders attiecībā pret manīm bija izdomas bagāts un viņš ieguldīja tik daudz pūļu, lai mani apsmietu tiešajā ēterā, bet.. kad cilvēks sāk iedomāties no sevis, ka viņš neatļauti var uzurpēt varu savās rokās un viņam zūd realitātes sajūta, kurš no mums patiesībā ir Latvijas zvaigzne un kurš no mums ir pārstāvējis Latviju  'Eirovīzijā",  un nesaprot, ka ir parasts ierindas žurnālists, tad kaut kas vairs nav kārtībā,” savas domas izsaka Intars Busulis un ir tiešs: „Varu runāt tikai par sevi – neesmu es pārāk izglītots un man tas arī nav vajadzīgs, jo par valsts prezidentu kļūt netaisos, alkohola lietošana mūziķu aprindās ir normāla parādība, pateiktu man vēl paldies, ka es narkotikas tiešajā ēterā nelietoju, tad Jūs no krēsliem kristu mani klausīdamies.”
Busulis gan par šo tēmu runā negribīgi, taču viņš met arī akmeņus kolēģu dārziņā, liekot nojaust, ka kāds arī naudās ar viņu nav padalījies. „ Ja menedžeris ir gļēvs un neizlēmīgs, ir jāmeklē iemesli, kāpēc viņš tāds ir. Skaidrs, ka mana menedžere Una  ir vienojusies arī ar citām reklāmas aģentūrām jau par nākamo projektu organizēšanu”. Protams, ka Una negrib sakašķēties ar medjiem, jo vienreiz bija draudēts – ja es nebeigsu dzert darba laikā, tad būs pārtraukta jebkura sadarbība ar„Radio SWH” un to projektu turpmākā darbība. Ja tie mediji ir tik šausmīgi alkatīgi un viņi nebaidās, kaut ko pazaudēt, tad laikam citas izejas nav,” laikam jau ne bez iemesla tik skarbs ir Intars Busulis.

Pirmais „Radio SWH” skandāls visā pastāvēšanas vēsturē.
Runājot par Māri, Intars Busulis teic: „Ir jābūt kaut kādai subordinācijai, ko drīksti un ko nedrīksti pārkāpt. Šajā gadījumā ir pārkāpts sens noteikums, ka nesaskaņas ārpus kolektīva netiek iznestas. Taču šoreiz ko tādu izdarīja nevis paši radio dīdžeji, bet cilvēks, kurš tikai nesen tika ielaists kolektīvā.”
Busulis ir šokēts un atzīst, ka visos radio pastāvēšanas  gados šis ir pirmais publiski izskanējušais „Radio SWH” skandāls, kad radio izmet savu dīdžeju uz ielas. „Mēs pietiekami bieži esam lauzuši šķēpus un strīdējušies, mūsu starpā ir bijušas smagas cīņas, bet mēs nekad to neesam iznesuši publikā un vienmēr šīs nesaskaņas atrisinājām saviem spēkiem.” savu viedokli pauž Radio SWH sekretariātā.

Busulim pietrūkst pārs skrūvīšu.
Izrādās, ka spriedze augusi dienu dienā un atpūta Jūrmalā ir bijusi tā kulminācija. Intars Busulis stāsta, ka viņa pacietība tad bijusi galā un viņš vairs nav izturējis.
„Tas viss jau nenotika vienā dienā. Viss sākās ar to, ka „Radio SWH” jubilejas grāmata tika izdota, nekonsultējoties ar mani ne par rakstiem, ne vizuālo noformējumu. Es nebiju devis grāmatai savu akceptu. Citiem kolēģiem varbūt tas nebija tik svarīgi, bet es uzskatīju, ka radio menedžmenta pienākums ir visu ar mani saskaņot, jo es tomēr esmu sabiedrībā populārs cilvēks un reklāmas aģentūras izsaka man visdažādākos piedāvājumus, bet re tajā grāmatā neviena vārda nav par mani, un uz vāka nav pat mana foto, tā jau ir klaja bezkaunība pret tādu estrādes mākslinieku, kā es. Ok, es piekrītu, Ufo ar Fredi arī ir pazīstami sabiedrībā, bet kurš tad no viņiem ir ticis Eirovīzijā? Neviens! Tā ka es sevi varētu uzskatīt pat par galveno vadošo Radio SWH dīdžeju uz to mirkli, kad to pameta iepriekšējais sastāvs un viņu vietā nācu es.Tas bija mans ultimāts. Patiesībā es aizstāvēju visa kolektīva intereses, bet iznācis tā kā ir iznācis. Es ļoti ilgi varu neuzvilkties un nereaģēt uz kādu nekrietnību, bet pienāk brīdis un vairs nevaru savaldīties. Tad pasaku visu, ko domāju. Pieļauju, ka brīžiem esmu nesakarīgs, varbūt nesavaldīgs izteicienos. Tā notika arī šajā gadījumā,” atklāts ir Intars un piebilst, ka savu taisnību pierādīt viņš nevar, jo strādājis bez noslēgtiem līgumiem.
Taču visvairāk Intars Busulis ir sašutis par meliem. „Esmu šokā par to, ka Māris Zanders var tagad kladzināt, ka „Radio SWH” vairs sevi neatpelna , un ir zaudējumos tieši dēļ manīm! Tā jau ir veca dziesma, ko viņš dzied! Iespējams viņš ir gudrāks par mani, bet nu nekādā ziņā viņš nevar zinat Radio SWH finanšu bilanci, tā taču ir konfidenciāla informācija, vai tad tā nav??? „
Savukārt uzzinājis, kas tiek apvainots alkoholismā, un, ka dzeršanas dēļ teju izjucis katru raidījumu, Intars Busulis pilnībā aizsvilies. „Zanders visu laiku kultivēja naidu klausītāju starpā jau no pirmajiem raidījumiem. Taču es strādāju uz skatuves un man ir jābūt smaidīgam. Bet, kad viens nesmalkjūtīgs cilvēks sabojā man garastāvokli un pēc tam uzdrošinās pārmest, ka esmu kādā koncertā uz vienu dziesmu iznācis ārā, tā, ka kājās nespēju nostāvēt, es atbildu, ka tādu gadījumu nav bijis, neviens koncerts man nav bijis "bezfilmā”" nikni nosaka mūziķis, dodot mājienus, ka cits mūziķis šajā situācijā par taisnību būtu pacīnījies daudz skarbāk.

Dzeršanu nenoliedz
Kas tad īsti notika radio? Bija Intars Busulis piedzēries vai nebija? Izrādās, ka nav dūmu bez uguns!
„Es vienmēr biju ieradies radīo ar precizitāti līdz pēdējai minūtei, un pēc tam es vēl gāju pa visiem stāviem, pēc tam arī pa visu Skanstes ielas industriālo parku dalīdams savus autogrāfus. Ja cilvēkiem nav pietiekoši argumenti, viņi ķeras pie apmelošanas. Tas vai biju vai nebiju lietojis alkoholu, nav pat jautājums, jo tas neietekmēja raidijuma ēteru. Katrā gadījumā būtu jāpajautā visiem kolēģiem: „Kurš nav lietojis alkoholu?”,” retoriski vaicā Intars Busulis.
Busulis atzīst, ka nekad nav bijis nekāds svētais, bet arī neesot alkoholiķis, kas regulāri lieto grādīgos. „Tad man drebētu rokas un noteikti arī vizuālais izskats liecinātu, ka esmu dzērājs. Tajā vakarā, kad mums kad atpūtāmies Jūrmalā, visi bijām iedzēruši. Taču šis stāsts nav par to, cik kurš daudz ir izdzēris. Alkohols ir klāt ļoti daudzos gadījumos un ar to savulaik bijušas problēmas visiem dīdžejiem. Taču šis nebija tas gadījums, kad par to vajadzēja runāt. Tas vienkārši ir atrasts iemesls, kā negodīgi rīkoties,” paskaidro „Radio SWH” dīdžejs un strikti paziņo: „Kamēr man radio nesamaksās par nodotājam alus pudelēm  kuras es speciāli krāju, lai vēl āk nodotu un neatsauks savu apmelojošo informāciju, ka es katru reizi biju piedzēries, es nebraukšu vairs uz „Radio SWH” ne kā dīdžejs, ne kā mākslinieks, man mērs ir pilns!”

Naudu nopelnīs tik un tā
Aizejot no  „Radio SWH”, Intars Busulis, kurš reiz naudu pelnīja, spēlējot lauku kultūras namu diskotēkās, par iztikas līdzekļiem īpaši nesatraucas.
Šobrīd Intars  darbojas privātprojektos. „Pirms gada biju nonācis zināmā strupceļā un ieguvu jaunu profesiju – kļuvu par modeli. Man ir diezgan attapīga menedžere un fantastiski draugi. Draugi ir jauni cilvēki, kuriem ir pavisam citādāka domāšana. Varbūt sākšu spēlēt šlāgeri, jo tur nav tāda veļas mazgāšana, kā te, un tur lielajos finālos vinnē kaut kāds vecis ar vijoli, ar Rutuli es varu mierīgi visu sarunāt, tad man paliek tikai pacīnīties ar to Jēkabpilieti Gruzniņu un varu nocelt Latvijas šlāgeraptaujas zelta disku, vēl es tur pareklamēšu to nesaprotamo mobilo sakaru operatoru, parunāšu ar Šleseru, lai mani paaicina uz saviem koncīšiem un tad jau viss būs kārtībā….”

Pazudis kaķis.

Smieklīgais stāsts par to, kā sekretārei vārdā Shannon pazuda viņas mīļais kaķis, tādēļ viņa palūdza savu kolēģi – dizaineri vārdā David, lai šis uztaisa pazudušā kaķa meklēšanas sludinājumus…
From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 9.15am
To: David Thorne
Subject: Poster

Čau!
Es vakar atstāju atvērtu durvju sietiņu, bet mans mīļais kaķis izbēga no istabas un no tā laika nav parādījies. Es tā padomāju, ja tu neesi pārāk aizņemts varbūt tu varētu kādu vienkāršu pazudušā kaķīša sludinājumu uztaisīt.
Vienīgi, lai ir A4 formāts, tad es paņemšu un sakopēšu vairākus eksemplārus un pēc tam salīmēšu pa rajonu. Šī ir vienīgā mana mīļuma fotogrāfija.
Paldies jau iepriekš,
Šenona.

From:David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 9.26am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Poster
Dārgā Šenon.
Tas tiešām ir šausmīgi.Pārs klienti protams cer, ka es viņiem nodošu darbus jau uzreiz pēc pusdienām, bet ņemot vērā tādus apstākļus, es pielikšu maksimāli daudz pūļu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu posterīti kādu tu lūdzi, lai tavs mīļums ātrāk tiktu atrasts.
Ar cieņu,
David


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 9.37am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Poster

OK paldies.
Es jau zinu, ka tev tie kaķi ne pārāk, bet es tik ļoti uztraucos par savējo. Es šodien ap vieniem pieskriešu pie tevīm.


From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.17am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Poster

Dārgā Šenon,
Es nekad neesmu teicis, ka man nepatīk kaķi. Pielikumā- posterītis, kā pasūtīji.

Ar sveicieniem,
David

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.24am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Poster
Paklau, tas nepavisam nav tas, ko es pasūtīju. Tas drīzāk līdzinās filmas plakātam. Un kāpēc kaķīša fotogrāfija ir tik maziņa?


From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.28am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Poster

Dārgā Šenon,
Tā tāda dizaineriska fiška. Kaķis pazudis nezināmajos plašumos.

Ar sveicieniem,
David


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.33am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Tu esi jucis? Vai tu vari uztaisīt, tā kā ir pieņemts, lūdzu? Es visu nakti neesmu gulējusi, un tu vēl tagad te āksties. Vai var palielināt fotogrāfiju, palabot tekstu un uztaisīt to visu sludinājumu krāsainu?

Paldies.

From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 10.46am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster

Dārgā Šenon,
Es domāju, ka vairākus gadus strādājot kopā ar dizaineriem tev būtu jāsaprot, ka pat konstruktīvu kritiku mēs tāpat neievērosim. Es taču nenāku pie tevis un nemācu kā aizsūtīt SMS no mobilā telefona un blenzt logā. Palaboto sludinājumu pievienoju.

Ar sveicieniem,
David.

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 10.59am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster

Nu šī ir vēl sliktāka par iepriekšējo. Vai tu vari ielikt kaķa fotogrāfiju pilnā izmērā un novākt to debīlo tekstu? Vienkārši uzraksti PAZUDIS (LOST)

From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.14am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 11.21am
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Poster
Paklausies, tu vispār sludinājumu māki normāli uzzīmēt, vai kā?
Man vajag tikai foto, vārdu-pazudis un telefona numuru un kur kaķis ir pazudis un kā viņu sauc. Nevis kārtējo filmas plakātu vai vēl kādu tavu debīlismu. Ja tas būtu tavs kaķis es tev būtu palīdzējusi.

From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.32am
To: Shannon Walkley
Subject: Awww

Dārgā Šenon,
Kaķa man nav. Bet vienreiz es piekritu pieskatīt draugu kaķi uz veselu nedēļu, un arī tikai pēc tam, kad viņu man ieveda un izskaidroja kaķu tualetes koncepciju. OK, pievienoju jauno tava sludinājuma versiju, pārstrādātu pēc tavām precīzajām instrukcijām.
Ar cieņu,
David.

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 11.47am
To: David Thorne
Subject: Re: Awww

Tev ko, jumts aizbraucis? Tas nav mans kaķis. Kur tu vispār izrāvi šitādu bildi?



From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 11.58am
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Awww

Zinu, zinu. Bet šitas kaķis konceptuāli simpātiskāk izskatās. Ja vēl ņem vērā to, ka tavējais iespējams jau ir aizgājis labākos medību laukos, tad tagad tu vari cerēt uz kaķi kas izskatās smukāk. Bet ja kāds tev piezvanīs un teiks:”Ziniet rudu kaķi mēs redzējuši neesam bet redzējām melnu ar baltu, kuru pārbrauca mašīna, vai jūs viņu ņemsiet?”-tu pieklājīgi atteiksies, un to naudas kaudzi kas būtu jāatdod veterināram varēsi iztērēt kaut kam citam.

Ar sveicieniem,
David.


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.07pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Awww

Lūdzu izmanto foto kuru es tev atsūtīju



From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.22pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Awww

(paraksts – atlīdzība 2000 USD)

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.34pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

Es tak neteicu, ka būs atlīdzība. Man nav 2000 USD. Nafig tu vispār ierakstīji par to atlīdzību?

Paldies,
Šenona


From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.42pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

(paraksts- atlīdzības nebūs)


From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 12.51pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

Esi tik laipns un novāc jebkuru atlīdzības pieminēšanas vārdu.



From: David Thorne
Date: Monday 21 June 2010 12.56pm
To: Shannon Walkley
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

SPIED UZ BILDES!

From: Shannon Walkley
Date: Monday 21 June 2010 1.03pm
To: David Thorne
Subject: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Re: Awww

Labi, lai iet šitā…………. Jau apnika.