Šķēle pārcenšas
Laikam jau prombūtne no publiskās politikas darījusi Tautas partijas dibinātāju nervozu un jūtīgu, nav vairs tie nervi tik stipri...
Nu labi – KNAB sataisa nepatikšanas partijas biedram un studiju laika paziņam Bērnu slimnīcā. Bet neviens taču pat neiepīkstējās, ka Aivara Lisenko iespējamais nodarījums ir kaut kā saistīts ar Mākoņtēvu. Nē, Andris pats piektdienā izplata paziņojumu, ka viņam ar to visu nav nekāda sakara utt. Šis nu ir tas gadījums, kad, jo vairāk taisnojies un apvainojies, jo vairāk pats uzprasies uz secinājumu, ka, ja jau tā nervozē, tad... Jā, kaut kas ar PR „oranžo” līderim nav īsti kārtībā.
Un kas vispār tajā slimnīcās notiek?!
Skandāls Bērnu klīniskajā slimnīcā nav vienīgais – lielāki un mazāki „kompromati” pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā parādījušies arī par Stradiņiem un Gaiļezeru. Pašu slimnīcu vadītāji neoficiāli pieļauj, ka tas ir mēģinājums pastarpināti „iekost” Tautas partijai, kuras pārziņā ir medicīnas aprūpe. Tomēr tikpat labi iemesls var būt cits, proti, ka uzdod nervi uzņēmējiem, kuri tādā vai citādā formā iesaistīti medicīnas infrastruktūras lielajos projektos. Iedomājaties: jūs rēķināties, ka slimnīcām būs apgūšanai kredīti 155 miljonu latu apmērā, būs bizness (kāds nu kuram), ienākumi. Un tad izrādās, ka valdība tomēr valsts galvojumus nedos! Sākas grūstīšanās, konkurence iegūst saasinātas formas, kaut kādas saistības, kas nu netiks pildītas, nervi „uzdod” utt.
Budžets un Afganistāna
Tas, ka Latvijas kreisā opozīcija iebilst pret mūsu karavīru līdzdalību operācijās Irākā un Afganistānā, nav nekāds jaunums, šī mantra tiek skaitīta jau gadiem ilgi. Parasti uz to bija diezgan argumentēta (pat no pacifista viedokļa) atbilde: ja Latvija grib lai nelaimes brīdī to aizstāv, mums jābūt gataviem nest arī savu daļu smaguma citur. Nepatīkami, bet taisnīgi. Tomēr kontekstā ar nesenajiem Krievijas – Baltkrievijas manevriem, kas diezgan nepārprotami bija domāti kā spēka demonstrācija Baltijai, izrādījās, ka NATO nekāda plāna mūsu reģiona aizstāvībai nav. Uz ko diezgan īdzīgi aizvadītajā nedēļā norādīja Lietuvas prezidente, un līdzjūtīgi – vairāki Rietumu mediji. Līdz ar to atbildības līdzsvars izrādās sašķobījies – mēs darām visu, kas mūsu spēkos, bet pretī saņemam ... formālu dalībvalsts statusu bez reāla piepildījuma. Šajā ziņā kreisajai opozīcijai, kas par to runāja 2010.gada budžeta kontekstā, diemžēl ir jāpiekrīt.
Cimperlīgais Gunārs?
Latvijas presē nereti parādās viedoklis, ka „Gaismas pils” projektu varētu palētināt, ja celtniecībā nebūtu plānots izmantot tik dārgus apdares materiālus un elementus. Iespējams, ka tā ir, tomēr te sava loma esot arī ēkas arhitektam Birkertam, kurš esot diezgan nepiekāpīgs. Iemesls? Ticamākais ļoti cilvēcisks – Birketam ir pieriebusies projekta „muļļāšana”, viņš ir apvainojies un negrib piekāpties, lai viņa lolojums neciestu vēl vairāk. Vai šī versija ir pareiza, var noskaidrot gluži viegli – lai kultūras ministrs oficiāli lūdz atļauju Birkertam pārskatīt materiālu izvēli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru