Vētra, pretēji klusajām cerībām, nebija šķērslis, lai Rīga piezemētos lidaparāts ar komisāru Almuniju, attiecīgi latvju politiķiem bija visas iespējas demonstrēt vēlētājiem savu māku pierunāt aizdevējus mīkstināt kredīta nosacījumus. Māka izrādījās niecīga un pat slavenais Vents Armands Krauklis, kurš, kā mēļo politiskajās aprindās, redz sevi kā ekonomikas ministru Andra Šķēles valdībā, bija spiests atzīt, ka jāpiekāpjas vien būs.
Eiro kredītus parvēršam latos un devalvējam?
Ja nopietni, tad tālākā Latvijas pozīcija, kas tiek apspriesta politiskajās aprindās, ir apmēram tāda. Tātad Latvijas izpilda solīto un tuvākais gads paiet pārdzīvojot t.s. budžeta konsolidācijas sekas. Tuvojoties vēlēšanām, Latvija saņemas un cieti uzjautā Briselei: mēs esam tik daudz jau izdarījuši, vai jūs varat mums apsolīt, ka piekāpsieties Māstrihtas kritēriju ievērošanā un ļausiet ieviest eiro, pat ja kāds no kritērijiem tiek pārkāpts? Ja Brisele pieņem politisku lēmumu un piekāpjas, tad notiek pārēja uz eiro 2011.-2012.gadā un Latvijas ekonomika saņem stimulu. Savukārt ja Brisele iespītējas, tad Latvija izvēlas otru alternatīvu: tiek pieņemts lēmums eiro kredītus pārvērst latu kredītos un lats tiek devalvēts. Eiropa skandināvu banku personā iedzīvojas pamatīgos zaudējumos.
Cik noprotams, šādu nostāju šobrīd - neoficiāli, protams - atbalsta daudzas partijas, izņemot „Jauno laiku”. Tas savukārt nozīmē, ka uz Saeimas vēlēšanām partijas varētu „iet” ar patiešām atšķirīgām pozīcijām. Un, protams, ir jautājums, vai šāda izeja no negatīvās spirāles ekonomikā ir pareiza.
„Labu labais” „Parex” portfelis
Savukārt nedēļas nogale nāca ar ziņu, ka prokuratūra uzsākusi kriminālprocesu par „Parex” pārņemšanu. Banku aprindās gan vairāk mēļo par to, kad būs skaidrība par bankas kredītportfeli. Proti, pārņemšanas laikā publikai tika vēstīts, ka portfelis esot labu labais. Baņķieri gan saka, ka daudzi no kredītiem izsniegti uzņēmējiem austrumos no Latvijas, kuri pēc pārņemšanas – paši no sava prāta vai kāda samācīti – nesteidzas ar kredītu atmaksu.
LMT šķiras no algām un darbiniekiem?
Toties pašmāju biznesa aprindās lielākais aprunāšanas objekts ir uzņēmums LMT, precīzāk, uzņēmumā strādājošo atalgojuma samazinājums. Mūsu avoti LMT vadībā apgalvo, ka runa ir tikai par 15% samazinājumu, savukārt citi avoti apgalvo, ka samazinājums ir par 30% un apmēram 100 darbiniekiem var nākties meklēt jaunas darba vietas. Skarbo „īsināšanas” politiku prasot LMT skandināvu akcionāri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru