Ar katru dienu aizvien vairāk kļūst redzams, ka Tautas partija ministrei Baibai Rozentālei ir uzticējusi Nāves lomu. Nāve ir lemta mums, cilvēkiem, un nāve ir paredzēta veselības aprūpei un daudz kam citam Latvijā. Jo tikai tā Tautas partija var cerēt atkal uzrausties Baltā zirgā un tikt pie promslīdošās varas un naudas.
Patiesībā šobrīd vairs nav jomas, kurā Tautas partija nerīkotos klaji destruktīvi, darot visu iespējamo, lai novestu cilvēkus līdz galējam izmisumam un valsti sašūpotu tā, lai vēlāk varētu nākt kā glābēji bojāejošajiem.
Visspilgtāk šī "projekta" īstenošana redzama nu jau par Nāves ministriju kļuvušajā Veselības ministrijā. Ministre kā buramvārdus atkārto, ka naudas nav un nebūs, jo premjers to nedodot. Patiesībā Nāves ministre pat negrib dzirdēt neko par iespējām naudu atrast. Viņasprāt, Latvijā jābūt 7 slimnīcām, kurās sniegs neatliekamo palīdzību – divām Rīgā un piecām visā Latvijā. Tā dēvētais māsterplāns, kuru savulaik sāka īstenot tautpartijietis Gundars Bērziņš, ir atmests malā, jo tā īstenošana neļauj iznīcināt veselības aprūpi Latvijā. Tas, ka Rīgā tiek slēgta tieši tā slimnīca, kurai bija vislielākais gultasvietu noslogojums, nenozīmē neko. Tas, ka abas pārējās slimnīcas – Stradiņi un Austrumu slimnīca – atrodas pāris soļu no maksātnespējas, arī nav svarīgi. Ministrei vairāk rūp tas, lai nauda joprojām tiktu "pumpēta" viņas nākotnes glābiņā - Infektoloģijas centrā un, piemēram, Dobeles slimnīcā, kur pie teikšanas laikam taču ir ministres domu biedri.
Atgādinājums, ka ārkārtas apstākļos naudu veselības aprūpei var meklēt Eiropas Savienības fondos, netika sadzirdēts. Pagājušajā nedēļā veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē Rīgas Domes Sociālo jautājumu komiteja piedāvāja līdzfinansējumu nākamajam gadam Rīgas 1. slimnīcai, lai tajā rīdziniekiem joprojām varētu sniegt neatliekamo palīdzību, bet Nāves ministre par to pat dzirdēt negribēja, jo acīmredzot pilda saņemto uzdevumu – atbrīvot ēkas un teritoriju kādiem lielākiem plāniem.
Par mediķiem, kuri meklē darbu ārzemēs, ministre tik vien pateica, ka visi jau neaizbrauks. Bet par saviem un Tautas partijas nākotnes plāniem ministre tomēr nespēja noklusēt, pasakot, ka tad, kad slimnīcas nāksies slēgt, būs jāizsludina ārkārtas stāvoklis un tad varēs gāzt valdību.
Citiem vārdiem sakot, par mūsu dzīvības cenu tiek īstenots Tautas partijas (un tās topošo draugu partiju) plāns, kā atgriezties pie varas, naudas un ietekmes, lai savās rokās līdz galam paņemtu visu, kas mūsu valstī vēl dabūjams.
Citādi Nāves ministres rīcību grūti skaidrot, jo viņa kategoriski norobežojas no jebkuriem plāniem un aprēķiniem, kas rāda, ka labot situāciju veselības aprūpē ir iespējams. Un visvieglāk padarīt valsti un cilvēkus nedrošus, nestabilus un izmisušus, ir atņemot cilvēkiem tiesības dzīvot.
Jautājums - vai mēs to atļausim?
Patiesībā šobrīd vairs nav jomas, kurā Tautas partija nerīkotos klaji destruktīvi, darot visu iespējamo, lai novestu cilvēkus līdz galējam izmisumam un valsti sašūpotu tā, lai vēlāk varētu nākt kā glābēji bojāejošajiem.
Visspilgtāk šī "projekta" īstenošana redzama nu jau par Nāves ministriju kļuvušajā Veselības ministrijā. Ministre kā buramvārdus atkārto, ka naudas nav un nebūs, jo premjers to nedodot. Patiesībā Nāves ministre pat negrib dzirdēt neko par iespējām naudu atrast. Viņasprāt, Latvijā jābūt 7 slimnīcām, kurās sniegs neatliekamo palīdzību – divām Rīgā un piecām visā Latvijā. Tā dēvētais māsterplāns, kuru savulaik sāka īstenot tautpartijietis Gundars Bērziņš, ir atmests malā, jo tā īstenošana neļauj iznīcināt veselības aprūpi Latvijā. Tas, ka Rīgā tiek slēgta tieši tā slimnīca, kurai bija vislielākais gultasvietu noslogojums, nenozīmē neko. Tas, ka abas pārējās slimnīcas – Stradiņi un Austrumu slimnīca – atrodas pāris soļu no maksātnespējas, arī nav svarīgi. Ministrei vairāk rūp tas, lai nauda joprojām tiktu "pumpēta" viņas nākotnes glābiņā - Infektoloģijas centrā un, piemēram, Dobeles slimnīcā, kur pie teikšanas laikam taču ir ministres domu biedri.
Atgādinājums, ka ārkārtas apstākļos naudu veselības aprūpei var meklēt Eiropas Savienības fondos, netika sadzirdēts. Pagājušajā nedēļā veselības nozares Stratēģiskās padomes sēdē Rīgas Domes Sociālo jautājumu komiteja piedāvāja līdzfinansējumu nākamajam gadam Rīgas 1. slimnīcai, lai tajā rīdziniekiem joprojām varētu sniegt neatliekamo palīdzību, bet Nāves ministre par to pat dzirdēt negribēja, jo acīmredzot pilda saņemto uzdevumu – atbrīvot ēkas un teritoriju kādiem lielākiem plāniem.
Par mediķiem, kuri meklē darbu ārzemēs, ministre tik vien pateica, ka visi jau neaizbrauks. Bet par saviem un Tautas partijas nākotnes plāniem ministre tomēr nespēja noklusēt, pasakot, ka tad, kad slimnīcas nāksies slēgt, būs jāizsludina ārkārtas stāvoklis un tad varēs gāzt valdību.
Citiem vārdiem sakot, par mūsu dzīvības cenu tiek īstenots Tautas partijas (un tās topošo draugu partiju) plāns, kā atgriezties pie varas, naudas un ietekmes, lai savās rokās līdz galam paņemtu visu, kas mūsu valstī vēl dabūjams.
Citādi Nāves ministres rīcību grūti skaidrot, jo viņa kategoriski norobežojas no jebkuriem plāniem un aprēķiniem, kas rāda, ka labot situāciju veselības aprūpē ir iespējams. Un visvieglāk padarīt valsti un cilvēkus nedrošus, nestabilus un izmisušus, ir atņemot cilvēkiem tiesības dzīvot.
Jautājums - vai mēs to atļausim?
Raksts pārpublicēts tikai personīgu apsvērumu dēļ, ja nu pēkšņi cenzūra izdzēš raksta pirmavotu.
Autore: Sallija Benfelde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru